«Biju pirmo reizi aizvedusi dēlu uz Olimpisko centru – uz futbola treniņu. Viņiem te ir milzīga futbola zāle, kurā ieklāts mākslīgais zāliens. Un visa tā zāle izteikti smird – acīmredzami no tā mākslīgā zāliena. Ventilācija arī šķiet pašvaka,» tā sūdzas kāda māmiņa.
«Vīrs atcerējās, ka bija lasījis rakstu par šo gumijas/plastmasas segumu toksiskumu un kaitīgumu veselībai, es nobijos, un man tagad vispār negribas dēlu turp vest. Nezinu, vai Latvijā kāds par to ir aizdomājies un vispār pārbauda.»
Tautā zināmo teicienu, ka nav dūmu bez uguns, apstiprina Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta pētnieki. Februāra sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs sākti plaši pētījumi par mākslīgo segumu ietekmi uz veselību, pagaidām gan pierādīts, ka paliekošu un tūlītēju efektu tie neradot.
Latvijā sporta un rotaļu laukumu segumi netiekot pārbaudīti, bet pētnieki uzskata, ka gumijas granulas nav bīstamākas par plastmasas traukiem vai izplūdes gāzēm.
Mākslīgo segumu izgatavošanai tiek izmantoti dažādi materiāli – ir gan dažādi gumijas segumi (piemēram, skriešanai, lekšanai paredzētajos sektoros), gan plastmasas segumi – piemēram, mākslīgā zāle futbola laukumos.
Visi šie materiāli to izgatavošanas procesā (rūpnīcās) izdala ļoti daudz veselībai potenciāli bīstamu ķīmisko savienojumu, kādi no tiem var būt arī kancerogēni. Tāpēc to ražošanai ir noteiktas arī specifiskas darba aizsardzības prasības.
Tomēr brīdī, kad tie ir izgatavoti, ķīmiskās reakcijas tajos vairs nenotiek un tie būtībā vairs neizdala gaistošus ķīmiskos savienojumus vai izdala tos ļoti, ļoti zemos apjomos, kuri nerada risku veselībai.
Protams, specifiskos apstākļos, piemēram, tos karsējot, apstrādājot ar ķīmiskām vielām u.tml., var turpināties dažādi ķīmiskie procesi, kuru laikā var izdalīties kāda potenciāli bīstama viela.
Runājot analoģijās – ikdienā izmantojam ļoti daudzus plastmasas vai gumijas priekšmetus (piemēram, lineālus, traukus, krēslus u.tml.) un, kamēr tos izmantojam atbilstoši mērķim un ievērojam ražotāja noteiktās prasības, nekādu kaitējumu veselībai tie nenodara.
Protams, ja kāds izvēlas sadedzināt, piemēram, plastmasas dārza krēslu, šajā procesā izdalīsies daudzas bīstamas vielas.
Arī šajā gadījumā sporta segumiem noteikti būtu jābūt ražotāja sagatavotai dokumentācijai par šo segumu lietošanu un kopšanu. Tāpat noteikti jāatgādina, ka neatkarīgi no tā, vai tiek sportots uz mākslīgā vai zāles seguma, ir jāievēro elementāras higiēnas prasības – piemēram, jāmazgā rokas, regulāri jāmazgājas pašiem, regulāri jāmazgā sporta apģērbi u. tml.
Olimpiskā sporta centra pārstāvis bija pārsteigts, dzirdot runas par futbola laukuma seguma iespējamo kaitīgumu veselībai. Gumijas granulas neesot nekāds jaunums, un šādi segumi ierīkoti vairākās valstīs Eiropā. Smaka, visticamāk, jūtama tāpēc, ka segums ir pavisam jauns, nesen ieklāts.
Sporta centra pārstāvji regulāri vēdinot telpas, lai smaka ātrāk pazustu.