Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, izmantojot starpniekus, tikusi pie kapavietas I Meža kapos, netālu no Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietas, vēsta laikraksts «Diena».
Laikraksts: Vīķe-Freiberga ar starpniekiem tikusi pie kapavietas netālu no Čakstes mūžamājām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No vairākām amatpersonām Rīgas pašvaldības iestādēs laikraksts noskaidrojis, ka I un II Meža kapos dabūt kapavietu «no malas» nav iespējams. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes galvenais speciālists Krišs Noris skaidrojis, ka I Meža kapi ir daļēji slēgta kapsēta, kur vietas var iegūt tikai tie, kuriem uzturēšanā jau ir kapavietas un kuriem tās ir «pilnas», turklāt «tagad jau ir tik tālu nonācis, ka pat tiem vairs nepietiek, nav teritorijas».
Tomēr, neraugoties uz to, Vīķe-Freiberga pie šādas kapavietas tikusi, taču, kā tas noticis, laikrakstam nav vēlējusies komentēt ne pati eksprezidente, ne citi iesaistītie.
«Dienas» veiktā pirms trim gadiem sākušos notikumu rekonstrukcija rāda, ka nopietna interese par mūža māju jautājumu Vīķei-Freibergai radusies pēc smagajām veselības problēmām, par ko mediji ziņoja 2011.gada vasaras beigās. Divus gadus vēlāk, 2013.gada nogalē, pilnvarotā persona, Vīķes-Freibergas valsts algotā sekretāre Daina Lasmane, eksprezidentes interesi par iespēju tikt pie «cienījamas» vietas I Meža kapos darījusi zināmu Rīgas domes amatpersonām. Tobrīd šī misija V. Vīķes-Freibergas kārotos rezultātus gan nav devusi, jo pašvaldības pārstāvji norādījuši uz likumu normām, kas nosaka bijušo valsts vadītāju privilēģijas šajā jomā.
Likuma Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu 12.pants nosaka, ka «Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts». Tas nozīmē, ka tad, kad 1937.gadā dzimusī Vīķe-Freiberga beigtu savas šīszemes gaitas, viņu apbedītu un kapu turpmāk apkoptu par valsts līdzekļiem. Taču par to, ka eksprezidentei būtu lielākas priekšrocības nekā «parastajiem» cilvēkiem kapavietas izvēlē, likums neko nesaka. Tomēr, kā rāda rekonstruētā turpmāko notikumu gaita, bijusī valsts vadītāja ir citās domās. Neizdodoties sākotnējai iecerei, tikušas meklētas citas ietekmes sviras, ar kuru palīdzību panākt vēlamo no «neizprotošās» pašvaldības, un tās 2014.gada sākumā ir atrastas Valsts prezidenta kancelejā, ko toreiz vadīja Gundars Daudze.
Tagadējais Saeimas priekšsēdētāja biedrs Daudze nevēlējās atbildēt uz «Dienas» jautājumiem par viņa lomu kapavietas organizēšanā. Arī Lasmane neatbildēja uz «Dienas» jautājumu, kāda pēc sākotnējā pašvaldības atteikuma bijusi viņas turpmākā rīcība, lai panāktu kapavietas I Meža kapos piešķiršanu Vīķei-Freibergai. Taču «Dienas» rīcībā nonācis Daudzes parakstīts, ar 2014.gada 8.janvāri datēts ierobežotas pieejamības dokuments «Par zemes nogabalu rezervēšanu», kas adresēts Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S). Neminot konkrēti Vīķes-Freibergas vārdu, tajā lūgts «rezervēt divus zemes nogabalus likuma Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu 12. pantā paredzēto darbību izpildei». Līdztekus tam Valsts prezidenta kanceleja veikusi arī neformālu vēlmju nodošanu, vēsta laikraksts.
Daudze nevēlējās atbildēt uz «Dienas» jautājumu, vai viņš domes amatpersonas ir mutiski informējis, ka zeme vajadzīga tieši I Meža kapos un tieši Vīķes-Freibergas vajadzībām. Savukārt pašreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Guntis Puķītis «Dienai» paziņoja, ka par neko tādu «kancelejas lietvedībā nav reģistrētu dokumentu». Tomēr laikraksta rīcībā ir arī Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzēviča divas nedēļas vēlāk parakstīts dokuments, kurā viņš atsaucas uz «mutisko vienošanos, kas bija panākta ar Latvijas Valsts prezidenta kanceleju», un lūdz Mājokļu un vides departamentam «rezervēt divus zemes nogabalus Rīgas I Meža kapos».
«Ņemot vērā prezidenta kancelejas izdarīto politisko spiedienu, ko nebija vēlams ignorēt, izpilddirektoram 2014.gada sākumā kopā ar eksprezidentes deleģēto pārstāvi nācās «pa tiešo» aiziet pie I un II Meža kapu vadības, kas tad arī parādīja viņiem dažādas vietas, un viņi izlēma par vienu konkrētu. Pašlaik neviens no šiem konkrētā jautājuma kārtotājiem Kapu pārvaldē vairs nestrādā,» «Dienai» skaidroja avots Kapu pārvaldē, piebilstot, ka 2014.gada 2.decembrī ar Lasmani noslēgts līgums par vietas kopšanu.
Uz laikraksta jautājumu par minēto darbību ētiskumu Vīķe-Freiberga neesot vēlējusies atbildēt. Kā izriet no vēl viena «Dienas» rīcībā esoša dokumenta, pēc Vīķes-Freibergas vēlēšanās rezervētā kapavieta ir 21 kvadrātmetru plaša un tā skaitās «septiņvietīga kapavieta». Turklāt apjomīgi pamati šīm mūža mājām jau ir uzbūvēti.
Laikraksts piebilst, ka Rīgas pašvaldības struktūru lietvedībā nav dokumentu, kas liecinātu par citu bijušo valsts prezidentu vai viņu deleģēto pārstāvju interesi par konkrētām apbedīšanas vietām. Arī Valsts prezidenta kanceleja norāda, ka tās lietvedībā fiksēts tikai jau minētais dokuments par zemes nogabalu reģistrēšanu.