Latvijas slēpošanas trases aizvadīto sezonu vērtē kā līdzīgu iepriekšējai un šobrīd gatavojas tās noslēgumam, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie slēpošanas trašu pārstāvji.
Slēpošanas trases gatavojas sezonas noslēgumam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Slēpošanas un atpūtas kompleksa «Ozolkalns» valdes locekle Līga Rokpelne sacīja, ka šogad slēpošanas sezona kopumā bija tāda pati, kā pagājušajā gadā. Taču šogad sezona bija garāka nekā pagājušajā gadā, neskatoties uz to, ka atkušņu dēļ periodiski slēpšanas trases bija slēgtas. Turpretī pagājušajā gadā sezona bija īsa, bet intensīva. Rokpelne prognozēja, ka šogad gadu izdosies noslēgt «pa nullēm». «Daudz līdzekļu neatliks, ko ieguldīt un investēt attīstībā, bet sezonu būsim nostrādājuši un pozīcijas saglabāsim,» viņa teica.
Rokpelne teica, ka brīvdienās «Ozolkalns» apmeklētājiem būs atvērts, taču strādās īsāku darba laiku. Sestdien darba laiks būs no plkst. 10-17. Sniega kvalitāte patlaban trasēs ir labāka nekā bija domāts. Tas, vai «Ozolkalns» apmeklētājiem būs atvērts arī nākamnedēļ, būs atkarīgs no laikapstākļiem.
Pēc viņas teiktā, šogad sezonu varēja vēlēties labāku. Klimata izmaiņu dēļ pēdējos gados Latvijā uz slēpošanas pakalpojumu sniegšanu nevar raudzītes kā lielu biznesu. «Uz šo lietu, kā lielu biznesu, vairs paļauties nevar. Tas tiešām vairāk vai mazāk ir mūsu kalnu turētāju, īpašnieku hobijs, uzturēt to visu, darboties,» viņa sacīja.
Arī slēpošanas trases «Žagarkalns» Komunikācijas nodaļas vadītājs Vadims Kameņevs pastāstīja, ka šogad sezona bijusi «viļņveidīga» un nedaudz par īsu, jo varēja vēlēties ziemai raksturīgus laikapstākļus arī martā. Vienlaikus viņš norādīja, ka kopumā par slēpošanas sezonu nevar sūdzēties un tā bijusi līdzīga pagājušajam gadam. «Pagājušogad sezona bija īsa, bet dinamiska - visu laiku bijām atvērti un cilvēku plūsma bija diezgan liela. Šogad sezona ir nedaudz pastiepusies, bet viļņveidīga,» teica Kameņevs, piebilstot, ka lielu pārsteigumu par šo gadu nav, jo pēdējos gados Latvijas ziemas nav bagātīgas ar šim gadalaikam raksturīgiem laikapstākļiem.
Neraugoties uz atkusni, «Žagarkalnam» patlaban izdevies saglabāt sniegu visās trasēs. Taču pastāv iespēja, ka šī būs pēdējā slēpošanas nedēļas nogale. «Tas ir saistīts ar laikapstākļiem, trasēs sniegs ātri kūst. Ja arī mīnusi būs, tie būs īslaicīgi, un nedos vēlamo rezultātu, lai kalns darbotos,» sacīja Kameņevs. Šodien «Žagarklans» strādās no plkst. 10-21, bet svētdien - no plkst. 10-18.
«Kamparkalna» pārstāvji teica, ka šogad slēpošanas sezona Kurzemē ir bijusi sliktāka nekā pērn, taču garāka. Pagājušajā gadā sezona bija ļoti intensīva - nedaudz vairāk kā četras nedēļas pēc kārtas nebija atkušņu. «Kamparkalns» apmeklētājiem durvis vēra janvāra sākumā, pirmā nedēļa bija laba un arī nākošā nedēļa bija samērā pieņemama, bet drīz vien sekoja atkušņi, kas mijās ar salu. Kopumā šogad trūka dabīgā sniega, kamdēļ ļoti daudz nācās pūst mākslīgo sniegu, kas pastiprināja izmaksas par elektroenerģiju.
«Kamparkalna» pārstāvji pieļāva, ka labāk varētu būt veicies slēpošanas kalniem Vidzemē, jo šajā reģionā bija zemāka gaisa temperatūra.
«Kamparkalns» pārstāvji pastāstīja, ka šajā nedēļas nogalē «Kamparkalns» apmeklētājiem, visticamāk, būs slēgts - lai arī sinoptiķi sola nelielu salu, tas nebūs ilgstošs. Ja laika apstākļi slēpošanai pēkšņi kļūs labvēlīgāki, kalns varētu atsākt darbību, taču kopumā sezona, visticamāk, noslēgusies.
«Rēķu kalna», kurš atrodas Madonas rajonā, pārstāvis Aigars Trops aģentūrai LETA atzina, ka slēpošanas sezona šogad bija līdzīga pagājušajai, arī apmeklētāju skaits kopumā saglabājās tāds pats, kā pērn. «Rēķu kalns» sāka strādāt janvāra sākumā un bez pārtraukumiem strādāja līdz februāra beigām. Pagājušajā nedēļas nogalē sezona tika noslēgta.