Skolas, kas pašas pēc savas gribas ieviesušas aizsardzības mācību, norāda uz ieguvumiem skolēniem, liecina svētdien raidījuma «LNT Ziņu TOP 10» ziņotais.
Skolas, kas ieviesušas aizsardzības mācību, norāda uz ieguvumiem skolēniem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viena no šādām skolām ir Raunas vidusskola, kur valsts aizsardzības mācību ieviesa pirms diviem gadiem. Tā kā klasēs skolēnu skaits nav liels, apmeklējums ir obligāts.
«Šī ir viena no tām lietām, kura skolēniem būtu jāieaudzina. Dzimtene visiem ir viena. Ja skolā par šīm lietām nerunāsim, diez vai vēlāk varēsim to izdarīt. Jauniešu vecums ir īstais, lai par nopietnām valsts lietām runātu,» saka Raunas vidusskolas direktore Anita Neimane.
«Principā tā ir jaunsardzes programma, no 10. līdz 12.klasei mēs varam izpildīt prasības, kas tai atbilst,» sacīja valsts aizsardzības mācības pasniedzējs Juris Kokins. Viņš tikai aptuveni piekto daļu nodarbību vada telpās, lielāko daļu - brīvā dabā.
Raunas vidusskolas 11.klases skolniece Kristiāna Ošmucniece vērtē, ka stundā iemāca pašus pamatus, piemēram, medicīnu, kas nākotnē noder.
Lai arī priekšmeta iekļaušana skolas programmā sakrīt ar laiku, kad pasaulē un arī Latvijā pēc notikumiem Ukrainā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta aizsardzības spēju stiprināšanai, tiešu saistību skolā noliedz. Vienlaikus gan atzīst, ka gūtās zināšanas «X stundā» būs noderīgas.
«Ja kaut kas notiek, jebkurā gadījumā būs iesaukums, būs jaunietis pakļauts kara klausībai. Daudz vieglāk izdzīvot, ja kaut ko zini, nevis vienkārši esi gaļas gabaliņš, kurš nezina, ko darīt,» vērtēja Kokins.
Savukārt Rīgas 28.vidusskolā Sarkandaugavā valsts aizsardzības mācība ir kā viens no izvēles priekšmetiem. To var darīt jau pamatskolas pēdējās klasēs.
Valsts aizsardzības mācība skolā ieviesta, jo esot labs risinājums tiem, kas nevar vai nevēlas uz pilnu slodzi darboties jaunsardzē vakaros un brīvdienās, taču lieta pēc būtības ir saistoša.
«Jauniešiem ir daudz lielākas iespējas strādājot apsardzē, muitā, policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā,» norādīja Rīgas 28.vidusskolas direktors Guntars Jirgensons.
Rīgas 28.vidusskolas 8.klases skolnieks Henrijs Jolkins, vaicāts, vai jūtas sagatavotāks vai informētāks nekā vienaudži, kas nemācās šo priekšmetu, atzīst - viņš var palielīties, ka var šaut, prot izjaukt, salikt ieroci, ko nemaz tik daudzi nezina.
Patlaban priekšmetu ar nosaukumu «Valsts aizsardzības mācība» ieviesta 18 skolās visā Latvijā, un tā bija pašu mācību iestāžu iniciatīva. Tikmēr Aizsardzības ministrija (AM) vēlas, lai tā būtu visās skolās.
Dokumentā, kas šomēnes tika prezentēts Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, minēts, ka priekšmets nebūs tikai par militāro apmācību un ieročiem, bet «galvenais uzsvars tiek likts uz to, lai Latvijas pilsoņiem jau skolas solā tiktu iemācīta noturība un gatavība sargāt savu valsti, kā arī audzināts patriotisms».
AM valsts sekretārs Jānis Garisons uzsver, ka, ne jau publicējot brošūras, var panākt vēlamos rezultātus. Svarīgi, lai katrs zina, kāda ir viņa loma un ko var darīt konkrētā situācijā.
Pamatskolā, lai nepārblīvētu stundu sarakstu, vielu plānots integrēt sociālajās zinībās, vēsturē, sporta nodarbībās, no 7. līdz 9.klasei - projektu nedēļā pievērsties praktiskām nodarbībām, bet vidusskolā tas jau parādītos kā viens no izvēles priekšmetiem.
Noprotams, ka politiskais atbalsts iecerei pēc būtības ir, jo dokumenta izskatīšanas gaitā Saeimas komisijā tai piekrita arī opozīcijas pārstāvji. Diskusijas varētu būt par detaļām, piemēram, vai idejai ir jēga, ja vidusskolās pastāvēs iespēja priekšmetu neizvēlēties.
Latvijā ir ap 360 vidusskolu un vēl vairākas profesionālās mācību iestādes ar vidējo izglītību. Tas nozīmē, ka būs jāapzina pasniedzēju iespējas šo tīklu noklāt, kā arī finanšu līdzekļi algām un uzskates priekšmetiem.
Precīzu skaitļu vēl nav, tādēļ ieceri plānots ieviest piecu gadu laikā.
Kā viens no variantiem varētu būt rezerves karavīru piesaistīšana, apzinot, cik daudzi šādu piedāvājumu pieņemtu.