Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidāts Jēkabs Straume apstiprināšanas gadījumā sola ierobežot ārēji redzamas ažiotāžas ar izmeklēšanas darbībām, kas izpaudušās KNAB darbiniekiem «slēpjoties aiz maskām un personas publiskas saplosīšanas.»
Pēc nominēšanas augstajam amatam, Straumem šodien bija pirmā plašākā publiskā uzstāšanās, kas notika Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
Viņš komisijas sēdē atzina, ka Latvija ir demokrātiska valsts un KNAB apkarošanas blokam nevajadzētu ārēji redzamās procesuālajās darbībās pielietot taktiku, kas līdzinās Holivudas filmām ar maskās tērptiem vīriem. Tas nozīmē, ja nepieciešams veikt kādas darbības, tad tām nevajadzētu noslēgties ar korupcijas lietā iesaistīto personu «plosīšanu sabiedrības acu priekšā.» Šādas darbības graujot biroja uzticību sabiedrības priekšā.
Lūgts paskaidrot plašāk savu atziņu, Straume pēc komisijas sēdes žurnālistiem paskaidroja, ka publiski redzamās skaļās aizturēšanas vai citas izmeklēšanas darbības ir veicinājušas negatīvu izpratni. «Mēs nevaram domāt, ka šādas darbības veicina KNAB izskatu. Tas patiesībā grauj sabiedrības uzskatus par valsti un tās ticību,» viņš piebilda.
«Es runāju par šo (aizturēšanas, kratīšanu un citu izmeklēšanas darbību) formu un pasniegšanas veidu. Tam jānotiek civilizēti es to vēlētos ieviest KNAB praksē,» uzsvēra Straume.
Uz norādi, ka KNAB veiktās kratīšanas piesaista mediju uzmanību un aizturētās personas vešana maskās tērptu KNAB vīru ielenkumā apcietinājuma sankcijai ir publiski redzams process, Straume atbildēja, ka viņš vēlas ieviest tādu darba kultūru, kad KNAB darbinieks neizskatās pēc «noziedznieka maskā».
Iepriekšminētais nozīmē, ka KNAB darbiniekiem maskas vairs nebūs jālieto, norādīja Straume un atgādināja, ka tikai Itālijā baidoties no atriebības speciālie dienesti mafiozus publiski redzamās aizturēšanās ierodas maskās.
Ja līdz šim uz sankciju par apcietinājumu aizturēto personu uz tiesu veda operatīvie darbinieki, Straume solīja, ka šāda situācija tiks mainīta. To arī nedarīšot izmeklētāji, taču Straume solīja domāt par šo jautājumu. «Arī policija var nodrošināt konvojēšanas pasākumus,» uzsvēra Straume.
«Tas ir KNAB darbinieks, kuram nav jākautrējas, ka viņš ir KNAB darbinieks,» piebilda Straume.
Jau ziņots, ka valdība šodien atbalstīja Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā. Tagad par viņa apstiprināšanu vai neapstiprināšanu KNAB priekšnieka amatā galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai.
1976.gadā dzimušais Straume vairāk nekā 16 gadus strādājis Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, no tiem desmit gadus - pārvaldes priekšnieka amatā. Pirms tam viņš strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā.
