«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pārstāves norādīja uz mediju neatkarības ietekmēšanas gadījumiem. Savu skatījumu uz izmeklējamo lietu sniedza arī Latvijas Žurnālistu savienības pārstāvis Juris Paiders un publicists Imants Liepiņš.
LŽA valdes locekle, profesore Anda Rožukalne, vērtējot to, vai dati apliecina «Rīdzenes sarunās» pausto, norādīja uz piemēru, kad laikrakstā «Diena» no 2009.gada līdz 2013.gadam kādas personas savu varu īstenoja ar citu cilvēku starpniecību. Par to liecina Aināra Šlesera satiksmes ministra laika valsts sekretāra Jāņa Maršāna, uzņēmuma «Kempmayer» kādreizējā pārstāvja Jāņa Svārsptona un citu personu tā laika saistība ar laikrakstu «Diena».
Tāpat tas attiecas uz «Mediju namu», kurā starp īpašniekiem bija arī Ventspils domes Mārketinga padomes pārstāve Lilita Seimuškāne. Rožukalne arī vērsa uzmanību uz situāciju izdevumā «Ventas balss», kurā publikācijas top par Ventspils domes kapitālsabiedrību līdzekļiem.
Atsaucoties uz izpētīto informāciju, LŽA valdes locekle norādīja uz iezīmēm, kas raksturo politisko īpašnieku interesēs strādājošus medijus - redakcijas politisko īpašnieku intereses apkalpo konkrēti žurnālisti un komentētāji, redaktoriem ir tikai jāieplāno «ietekmēta» satura ievietošana, savukārt pārējo žurnālistu darbs ir nodalīts.
Profesore vērsa uzmanību arī tam, ka mediju vidē ir problēmas ar korupciju, piemēram, saistībā ar atsevišķu žurnālistu veiktu slēptās reklāmas izvietošanu.
Savukārt LŽS vadītājs Paiders savā uzstāšanās reizē norādīja uz vairākiem faktoriem, kāpēc «oligarhu sarunas» nebūtu pareizi uztvert burtiski. Viņš norādīja, ka privātās sarunās cilvēki neatsauc informāciju, ko sākumā uzdevuši par patiesu, bet, kas vēlāk izrādījusies kā baumas. Tāpat šādos dialogos tiek lietoti saīsinājumi, kas ir zināmi tikai pašiem. Paiders arī vērsa uzmanību, ka Latvijas iedzīvotājiem ir ierasts jokot par to, ka viņi būtu veikuši kādus noziegumus, lai gan tas nav darīts - kā, piemēru, viņš minēja dzirdētu joku, kad kāds apgalvojis, ka nozadzis Satversmes aizsardzības biroja direktora datoru.
Savukārt Liepiņš sniedza savu skatījumu uz «oligarhu sarunām», norādot, ka vairākas no sarunās izteiktajām prognozēm nav piepildījušās. Minēja vairākus piemērus, tajā skaitā nepareizo prognozi par uzņēmuma «Latvijas pasts» nākotni, kā arī nenotikušo būvniecību Zaķusalā.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.
