Latvieši brauc prom, vācietis izvēlas Latviju (135)

"1996. gadā Berlīnē iepazinos ar vienu latvieti, bet Latviju pirmo reizi apciemoju 1997.gada oktobrī. Vispirms piezvanīju uz Rīgu, lai noskaidrotu, kādi ir laika apstākļi. Jautāju - varbūt pie jums ir auksti? Man atbildēja - normāli, nav auksti. Izkāpjot no lidmašīnas, man mugurā bija krekliņš ar īsām piedurknēm, taču pie jums "nav auksti" bija -3 grādi, vajadzēja steidzami iegādāties piemērotu jaku. Kopumā manā dzimtajā zemē gan pavasaris iestājas ātrāk, gan ziema vēlāk, tomēr, piemēram, Berlīnē klimats ir visai neprognozējams - uz Ziemassvētkiem ir bijuši gan +18, gan -16 grādi," stāsta Mihaels.

2004.gada Ziemassvētkos abi ar meitu viesojušies pie draugiem Balvu rajonā, un meita izteikusi vēlēšanos gadu pamācīties latviešu skolā. 2005.gada septembrī viņa Latvijā sākusi mācības 5.klasē. "Es iesacītu visiem bērniem vismaz vienu gadu dzīvot un mācīties citā valstī, tas būtu milzīgs ieguvums izvēlētās valodas apgūšanas ziņā," šai sakarā bilst Mihaels.

Meitai skolā paticis, un arī Mihaels gribējis turpmāk dzīvot Latvijā. 2006.gada maijā abi sāka dzīvi mūsu valstī. Vispirms Balvu rajonā. Katru vasaru viņi ar motociklu apceļojuši Latviju - bijuši Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī un citur. "Man jau pirms tam bija stāstījuši, cik Cēsis jaukas. Un tik tiešām - man patika Gaiziņkalna apvidus, pie Daugavas arī jaukas ainavas, bet Cēsis, atmosfēra, labāk par visām citām vietām. Nedaudz kalnains, nav līdzenuma, skaists parks. Rīga ir liela, netīra pilsēta. Latgalē piedzērušies cilvēki ir problēma, bet daudzi krievu cilvēki negrib latviešu valsti, tikai latviešu naudu. Daudzi man ir teikuši - Krievijā ir vislabāk! Tad kāpēc viņi nav aizgājuši uz turieni? Robeža tuvu... Pie jūras? Adatainie koki man nepatīk, daba nav tik skaista kā tālāk no jūras. Ventspils? Kas tad tā par latviešu pilsētu! Tas nav īsti kā Latvijā! Vēl man bija svarīgi, lai cilvēki sarunās vairāk lietotu latviešu valodu, svarīgi, ka tuvu pilsētas - Valmiera, Sigulda, Limbaži, Smiltene, ja nu vajadzētu nodarboties ar kādu biznesu," izvēli par Cēsīm kā dzīvesvietu pamato Mihaels.

Iebilstu, ka daudziem ceļotājiem ļoti patīk Vācijas sakārtotība, akurātums un pārticība. "Jā, tas ir tas, ko pamana pirmo - vasarā visi māju balkoni ziedos, šeit - varbūt viens no simta. Šausmas? Tiesa gan, Vācijā vispār ēku stils ir citāds - ar lieliem balkoniem. Vīrs uzvilcis jaku par 700 eiro, sievai kleita par 1000 eiro, abi iet uz kafejnīcu un dzer vīnu par 200 eiro. Domājat, tāpēc viņiem klājas labāk un viņi ir laimīgāki? Man komforts svarīgs tik, lai būtu kaut cik akurāts dzīvoklis ar dušu, virtuve, kurā var īsti strādāt, ar lielu galdu. Man patīk gatavot ēdienu, cept maizi. Bet visvairāk man patīk, ka Latvija ir dabiska zeme. Protams, Vācijā nav koki no gumijas vai plastmasas, tomēr nav tādu mežu, kurā nebūtu labs ceļš, mežs, kur cilvēks nebūtu strādājis, kaut kā jau izmantojis. Paiesi mežā piecus metrus un jau kādu būsi saticis. Latvijā uz vienu kvadrātkilometru iedzīvotāju skaits ir 35, bet Vācijā - 260. Tur es dārzā iekurinu grilu, bet kaimiņš var pasūdzēties par dūmiem, un man tas grils būs jāizslēdz. Pie upes apstāties, uzcelt telti, iekurināt ugunskuru nedrīkstu, drīz vien būs klāt ugunsdzēsēji un policija. Reiz apstājos 30 metrus no lielā ceļa, vienkārši gribēju mašīnā pagulēt. Pēc stundas mani, uguņus spīdinādamas, ielenca piecas specializētās automašīnas. Dienestu cilvēki prasa, ko es darot. Sacīju: "Jums ir pulkstenis? Tagad ir divi naktī, ko citu varu darīt, es guļu." Viņi lika parādīt dokumentus, jo gulēt mašīnā ceļa malā nedrīkstot. Tā, lūk. Katrai lietai ir labā un sliktā puse. Ja tev patīk tāda stingrība, dzīvo tur," skaidro Mihaels.

"Kas man nepatīk Latvijā? Politika... tās ir šausmas... bet tā ir jūsu darīšana. Valsts neko bērnu labā nedomā, pabalsts astoņi lati. Vai tas nav izsmiekls?! Cilvēkiem pagātnes domāšana nebeidzas. Greizsirdība uz tiem, kam iet labāk. Bet tas, kuram pašam iet labi, uzreiz degunu paceļ augstu. Uzņēmējs no peļņas pats paņem 3000, strādniekam iedod 100 latus. Tas man ļoti nepatīk. Varēja strādniekam dot vismaz 500," savas domas pauž Mihaels.

Uz jautājumu, kādu iztēlojas savu dzīvi pēc desmit gadiem, viņš atbild: "To grūti pateikt, jo kāds viens notikums var krasi mainīt dzīvi un visus plānus, kā, piemēram, avārija, kurā cietu 2000. gadā, vai sievas nāve. Vai kā šis no patversmes Rēzeknē paņemtais suns," Mihaels smaidot paskatās uz ģimenes mīluli Gretu. "Meitai, protams, nelikšu palikt, lai pieaugusi dara, kā vēlas. Bet es te jūtos vislabāk."