Andris Šķēle jau vasaras sākumā esot meklējis pircējus airBaltic. Ja tā ir taisnība, Šķēle acīmredzot jau tolaik uzskatīja, ka var rīkoties ar airBaltic kā savu īpašumu.
Trešā līmeņa valsts nozagšana: airBaltic
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Premjerministra Valda Dombrovska bijušais padomnieks Gints Freimanis žurnālam Ir atstāstīja divu Ukrainas Privatbank akcionāru jūnijā audiencē pie premjerministra teikto par iecerēm investēt Latvijā — ka viņi "ved sarunas arī par airBaltic". Uz Dombrovska vaicāto, ar ko tad viņi par to runājot, kungi atbildējuši: "Ar Andri Šķēli." (Plašāk par to — žurnāla Ir jaunākajā numurā.)
Bet pirmdien, dienu pirms valdības lemšanas par airBaltic, Šķēle sava finanšu menedžera Harija Krongorna pavadībā Kijevas lidostā tikās ar uzņēmuma "mazākuma akcionāru" Bertoldu Fliku. Šķēle gan stāsta, ka tikšanās neesot bijusi iepriekš plānota, esot devies uz Kijevu personiskās lietās. Var jau būt, ka dažiem lidosta Kijevā ir kā citiem lielveikals Rīgā, kur ikdienišķi gadās sastapt paziņas. Taču nav iemesla apšaubīt viņa sacīto, ka bijis tur "personiskās lietās". Arī Latvijas politikā Šķēle bija iegriezies un tajā ilgāku laiku aizkavējies lielākoties "personiskās lietās".
Naudas plūsmu kontrolieri
Pēdējos vismaz divus gadus ar nacionālo lidsabiedrību notiekošais izskatās pēc mērķtiecīgas uzņēmuma gremdēšanas nolūkā piespiest valsti atteikties no savām vairākuma akcijām. Latvijā nav daudz cilvēku, kuri varētu izkārtot šādu pasākumu un tam nepieciešamo politisko "jumtu". Taču arī Šķēle viens pats to nevarētu.
AirBaltic akciju valsts daļas turētāja ir Satiksmes ministrija, kuras priekšgalā pašlaik Aivara Lemberga "runājošā galva" Uldis Augulis, bet pirms tam bija Ainārs Šlesers visā savā "gāzi grīdā" krāšņumā. Arī tā dēvētajā oligarhu lietā, kuras ietvaros KNAB maijā veica vērienīgas kratīšanas ar Šķēli, Lembergu un Šleseru saistītajos īpašumos, tiekot pārbaudītas aizdomas par šo triju slēpto ietekmi ne tikai Rīgas brīvostā, bet arī airBaltic.
Nacionālās lidsabiedrības grimšanas vai apzinātas gremdēšanas paredzamais iznākums — valdības atteikšanās no savas vairākuma daļas uzņēmumā, — atgādina "pirmatnējās privatizācijas" laiku pamatprincipu: lēti nopirkt, lai pēc tam dārgi pārdotu.
Šis valsts īpašumu lētas pirkšanas posms apsīka līdz ar privatizējamo objektu sortimenta izsīkšanu. Par tā augstāko punktu var uzskatīt Latvijas kuģniecības privatizāciju 2002.gadā. Tolaik Šķēles un Lemberga noslēgtā vienošanās "par uzņēmējdarbības vidi" iesāka nākamo posmu — nu jau kopīgu valsts kā uzņēmuma apsaimniekošanu.
Šim posmam raksturīga jau pelnīšana "no apgrozījuma", ne vairs no atsevišķiem lieliem kampieniem. Kempmayer lieta labi ilustrē šāda "sakārtota" politiskā biznesa pamatprincipu — ieriktēties naudas plūsmas galā monopolā, kuram spiesti maksāt visi vai vismaz ļoti daudzi, ja arī katrs atsevišķi relatīvi maz.
Reketieru kļūda
Ar airBaltic notiekošais ir kvalitatīvi jauna pakāpe — uzņēmuma sagrābšana apvienojumā ar izpirkuma maksas pieprasīšanu no Latvijas valsts, tātad visiem tās iedzīvotājiem.
AirBaltic nav kāda šņabja fabrika, atkritumu novākšanas firma vai pat digitālā televīzija. Kāds šņabi ražos, atkritumus novāks un televīzijas apraidi nodrošinās arī tad, ja tas nebūs Šķēle. AirBaltic pazušanai būtu plašas un smagas sekas, ko izjustu ne tikai tie daudzie tūkstoši, kuri izmanto lidsabiedrības pakalpojumus. Tik brutāls rekets pret valsti līdz šim nebija pieredzēts.
Taču reketieri acīmredzot nebija gaidījuši, ka premjerministrs Dombrovskis situācijā, kad valdībai it kā vairs nebija citas izvēles, kā vien atdot valstij piederošās vai nopirkt Flika pārstāvētās privātās uzņēmuma akcijas, izlems paaugstināt likmes un atbildēs ar prasību mainīt gan uzņēmuma vadību, gan statūtus, gan akcionāru līgumu kā priekšnoteikumu valdības dalībai tā glābšanā.
Šantažētāji kļūdījās, neatstādami valdībai nekādu izeju un spiezdami doties pretuzbrukumā? Varbūt. Taču viņu shēmā laikam tomēr nebija ierēķināts prezidenta Zatlera rīkojums nr.2 un Saeimas atlaišana. Iespējams, viss būtu izdevies, kā plānots, — airBaltic būtu privatizēts par sviestmaizi, un pēc tam apkaunotā Dombrovska valdība tiktu nomainīta. Taču mēnesi pirms vēlēšanām Dombrovskim vairs nav jēgas aizbildināt ar valdības stabilitāti pastāvīgo piekāpšanos arvien jaunām valdības "partneru" īpašajām vajadzībām.
Kurš kam parādā?
Uz valdības otrdien izvirzītajiem nosacījumiem uzņēmuma glābšanai Fliks jau trešdien atbildēja ar piedāvājumu atpirkt viņa izkārtnes firmai piederošās akcijas. Vēl viņa uzņēmums vēloties saņemt arī atlīdzību par "veiktajiem finanšu ieguldījumiem".
Šāds risinājums airBaltic īstajiem īpašniekiem droši vien patiktu — labāk žūksnis skaidras naudas nekā žūksnis novārdzināta uzņēmuma akciju, kurām pēc tam vēl jāatrod pircējs.
Taču uzņēmuma darbības auditēta pārskata joprojām nav. Arvien nav zināms, kur aiztecējuši pērn tajā ieguldītie valsts budžeta miljoni, un vai nav tā, ka arī "akcionāru veiktie finanšu ieguldījumi" varētu būt atgriezušies pie pašiem ieguldītājiem kā airBaltic maksa par pakalpojumiem šo akcionāru firmām. Pirms runāt par jebkādiem darījumiem, jābūt skaidrībai arī par uzņēmuma vadītāja un viņa nejaušo lidostu konsultantu lomu un atbildību airBaltic novešanā līdz bankrota robežai, un vai tā nav kriminālatbildība.
Trešdien situācija vairs neizskatījās tik bezcerīga kā vēl tikai otrdienas rītā. Ir grūti atrast argumentus pret Dombrovska piedāvāto "bartera darījumu" — ka Flikam jāaiziet, lai valdība iesaistītos. Vai tad uzņēmuma bankrots ar pašreizējo vadītāju priekšgalā būtu labāks iznākums nekā atlabšana bez viņa?
Taču nav šaubu, ka tas ir tikai ilgstošāka cīniņa sākums. Redzamie un neredzamie īpašnieki diezin vai lēti piekāpsies. Tā kā šis ne tuvu nav tikai biznesa, bet ir arī politisks jautājums, gala iznākums lielā mērā būs atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem, spēku samēra nākamajā Saeimā un jaunas valdības sastāva. Vēlētāji lielākā mērā nekā advokāti izšķirs, vai airBaltic būs valsts nozagšanas trešās fāzes beigas vai ceturtās sākums.