Sociālajā portālā "draugiem.lv" ar pārsūtīto vēstuļu starpniecību notiek maldinoša aģitācija parakstīties par krievu valodu kā otro valsts valodu. Viens no radikāļiem, Jevgeņijs Osipovs, kas kopā ar Vladimiru Lindermanu un Aleksandru Gapoņenko organizē parakstu vākšanu, par tā saucamajām ķēdes vēstulēm neko nezinot, tomēr nekautrējas atzīt, ka priecāsies, ja kāds uzķersies uz sociālajos portālos izmestā āķa.
Krāpjas, aicinot parakstīties par krievu valodu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Osipovs priecāsies, ja kāds uzķersies uz ķēdes vēstuļu āķa
Nenoskaidroti cilvēki portālā "draugiem.lv" izplatījuši vēstuli ar uzsaukumu laikā no 1. līdz 30. novembrim parakstīties par grozījumiem Satversmē. Izmaiņas paredz krievu valodas kļūšanu par Latvijas otro valsts valodu, tomēr izplatītajā paziņojumā tiek aicināts parakstīties "pret" šādu scenāriju.
Tomēr šāds aicinājums ir maldinošs, jo attiecībā uz likumprojektiem (atšķirībā no referenduma) netiek vākti paraksti "pret", jo notiek atbalsta paušana konkrētajam likumprojektam. Līdz ar to, atsaucoties uz šādu aicinājumu, neuzmanīgs iedzīvotājs atdos savu balsi par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai.
Telefonsarunā ar TVNET Osipovs apgalvo, ka viņa organizācijai nav nekāda sakara ar izsūtītajām vēstulēm. "Tas ir kāda nacionāli iekaisušais prāts, bet, ja viņam tas sanāks [nejauši palīdzēt], tad mēs aplaudēsim," viņš saka.
Savu iniciatīvu viņš plāno realizēt ar skrejlapu mešanu pastkastēs, bet nākamnedēļ internetā tiks izplatīts videoklips, kurā Osipovs un Lindermans dziedās, aicinot nākt un parakstīties par krievu valodu kā otro Latvijā.
Maldinātājam pienāktos sods
Sociālā portāla "draugiem.lv" runasvīrs Jānis Palkavnieks atzīst, ka ir informēts par notiekošo. Komentējot ķēdes vēstuļu izplatību, viņš dēvē to par sērgu un norāda, ka vēstules ar vienu tekstu, kas tiek pārsūtīts daudz reižu, tiek automātiski identificētas un pāradresētas uz tā saucamo spama mapi, līdz ar to lasīšana nav obligāta.
Lai arī likumdošanā šādi un līdzīgi precedenti nav atrunāti, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Kristīne Bērziņa sarunā ar TVNET uzskata, ka par apzinātu iedzīvotāju maldināšanu pienāktos sods. "Ja tā ir apzināta, tad šāda rīcība nav godīga," viņa saka, aicinot cilvēkus iedziļināties jautājumā, par ko viņi parakstās.
Šādos balsojumos, kas atbalsta kādu konkrētu likumprojektu, atšķirībā no tautas referendumiem (piemēram, par Saeimas atlaišanu) nav iespējas parakstīties "pret". Tomēr iedzīvotājiem, kuri uzķērušies uz sociālajos portālos ceļojošajiem aicinājumiem, ir iespēja doties uz to pašu vēlēšanu iecirkni un parakstīties par sava paraksta anulēšanu. Neskaidrību gadījumā CVK iesaka zvanīt uz uzziņu tālruni 67049999. Tālrunis darbosies līdz 1.decembrim.
Kam jānotiek, lai grozītu Satversmi?
Lai Satversmes grozījumu projektu varētu ierosināt, parakstu vākšanā jāpiedalās vismaz 10% no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita. Pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir aprēķināts, ka šobrīd tiem jābūt 154 379 pilsoņiem.
Pēc tam Satversmes grozījumu projektu CVK nodod Valsts prezidentam, kurš to iesniedz Saeimā. Ja Saeima to nepieņem vai groza, par Satversmes grozījumu projektu jārīko tautas nobalsošana, kas notiek vienu dienu. Lai Satversmes grozījumu projekts tiktu atbalstīts tautas nobalsošanā, par to jānobalso vismaz pusei no balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb 771 892 vēlētājiem.