Uzbrukuma mērķis Nr.1 – Raivis Dzintars

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ekrānuzņēmums no video

Var tikai apbrīnot jaunā Latvijas ārlietu ministra optimismu cerot, ka Krievijas propaganda neizmantos "Visu Latvijai" līdera Raivja Dzintara jaunības kļūdas. Krievijas un rietumu plašsaziņas līdzekļos pavisam noteikti varam sagaidīt rakstus par "nacisma atdzimšanu Latvijā", "nacistiem valdībā" un citus līdzīgus "stāstus".

Krievijas diplomātijai ir milzīga pieredze manipulēšanā ar rietumu žurnālistiem un sabiedrisko domu. Tā tiek plaši izmantota Krievijas ārpolitisko mērķu labā. Visu Latvijai un Raivis Dzintars viņiem ir ļoti ērts mērķis. Tiks darīts viss, lai Rietumu ietekmīgie politiķi vairītos no liekiem kontaktiem ar Latvijas valdības pārstāvjiem.

Lakoniskais Rinkevičs

Ziņu aģentūra LETA jautāja ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam – vai, ņemot vērā Vācijas laikraksta Berliner Zeitung publikāciju, nacionālās apvienības iekļaušana valdībā nekavēs labu attiecību veidošanu ne tikai ar Krieviju, bet arī ar Rietumvalstīm un vai VL–TB/LNNK atrašanās koalīcijā netraucēs valdībai lobēt Latvijai izdevīgu lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienībā (ES) un starptautiskajās organizācijas? Rinkēvičs lakoniski atbildēja: "Uz abiem šiem jautājumiem atbilde ir – nē".

Rinkēviča lakonismam, iespējams, pietrūka piebilde – "ja vien šie lēmumi nebūs pretrunā ar Krievijas interesēm". Tikpat labi varam sagaidīt, ka Krievija mēģinās panākt, lai Latvijas diplomātija piebalso Krievijas interesēm. Pretējā gadījumā Krievijai ir iespēja padarīt pašreizējo Latvijas valdību par nevēlamu viesi Eiropas un ASV politiķu augstākajā līgā. Paradoksālā kārtā šādu iespēju viņiem ir dāvājis Visu Latvijai līderis Raivis Dzintars.

Vācieši aizdomas par nacismu Latvijā

Atgādinu, ka Berliner Zeitung un drīz pēc tam cits vācu izdevums Frankfurter Rundschau ziņoja – "Nacionālās apvienības partijas biedri nelabprāt ļauj sevi saukt par neonacistiem. Tomēr ar attieksmi viņi parāda sevi – partijas uniformai piederas rūnu rokas apsēji, un aktīvisti piedalās kā līdzorganizatori ikgadējos SS veterānu svētkos. "Viņu mērķis – padzīt krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus."

Protams, ka abi vācu izdevumi apzināti pārspīlē un vienkāršo patiesību. Tomēr nav tā, ka viņi atklāti melotu. Bēdīgi slavenā fotogrāfija, kurā Dzintars redzams ar ļoti savādo rokas apsēju ir nepārprotama liecība par nacistu "modes" klaju atdarināšanu. Žurnālisti labi zin, ka izteiksmīgā fotogrāfija var pateikt vairāk nekā tūkstoš vārdu. Tāpat arī atbalsts leģionāru piemiņas pasākumiem 16.martā. Diemžēl, vislielākā daļa lasītāju pasaulē nezin atšķirību starp SS un Waffen–SS vienībām.

Krievija savas iespējas garām nelaiž

Var ilgi diskutēt par Dzintara agrāko "īpatnējo" ģērbšanās stilu un patiesību par latviešu leģionāriem. Var piekrist, ka Krievija apzināti manipulē ar vēsturi runājot par leģionāriem. Tomēr šoreiz stāsts ir par kaut ko citu. Krievija ne mirkli nevilcināsies, lai to izmantotu pret Latviju. Protams, tas netiks darīts uzreiz un tāpat vien. Krievija sagaidīs sev vajadzīgu un izdevīgu mirkli, lai izdarītu sev vajadzīgo propagandas spiedienu. Latvijas ārlietu ministrs var tikai naivi cerēt, ka viņi palaidīs garām šo iespēju.

Krievija labi zin, cik ļoti rietumu politiķi baidās tikt saistīti ar jebko kam ir kaut vai attāla saistība ar nacismu. Viņiem ļaunākajos murgos rādās avīžu materiāli, kur viņi salikti kopā ar skūtgalvim līdzīgo jauno Raivi Dzintaru ar visu viņa "rokas apsēju". Veikls žurnālists pašreizējo Dombrovska valdību vienmēr spēs sasaistīt ar stāstiem par "Visu Latvija". Protams, ja viņam kāds būs piespēlējis "pareizos" materiālus. Nav šaubu, ka rietumvalstu vēstniecību pārstāvji pirms katras nozīmīgas tikšanās brīdina savus politiķus par šādu risku.

Protams, kāds var teikt, ka šī problēma ir pārspīlēta. Tomēr atskatoties uz Krievijas specdienestu un diplomātijas vēsturi, jāsecina, ka tas ir viņu ierastais paņēmiens kā izdarīt vajadzīgo ārpolitisko spiedienu savu mērķu sasniegšanai.

Krievijai ir bagātīga pieredze "dezinformācijas" karos

Krievija jau gadu desmitiem ir slīpējusi savas iemaņas propagandas karos. Jau 30tajos gados komunisti spēja apvārdot tādus ievērojamus Rietumu intelektuāļus kā Romēns Rolāns, Bertlots Brehts, Bernards Šovs, Herberts Velss un citus. Aukstā kara laikā padomju propaganda spēja veikli manipulēt ar lielākajiem rietumu masu medijiem. Krievijas ievērojamākais pseidožurnālists un VDK aģents Viktors Luiss sekmīgi dezinformēja rietumu sabiedrību regulāri iesmērējot komunistiem vajadzīgu informāciju tādiem masu medijiem, kā britu The Evening News, The Sunday Express, vācu Bildzeitung, amerikāņu ABC. Tieši šīs komunistu dezinformators spēja ilgi maldināt rietumus par Solžeņicina un Saharova patiesajiem dzīves apstākļiem PSRS.

Kādreizējais VDK virsnieks Staņislavs Levčenko, kurš aizbēga uz Rietumiem liecināja – "VDK īpaši interesēja mediju analītiķi, kuri lieliski orientējās politiskajos, ekonomiskajos un militārajos jautājumos".

Pirms Levčenko 1978.gadā aizbēga uz Rietumiem, viņš kontrolēja četrus ievērojamus Japānas žurnālistus, kuriem bija sakari ar vadošo partiju politiķiem. Šie žurnālisti viņam nereti sagādāja slepenus valdības dokumentus. Vajadzības gadījumā viņi piedalījās operācijās, lai izdarītu spiedienu uz ietekmīgiem politiķiem.

Ko "gana" Krievijas specdienesti Latvijā?

Aukstā kara gados VDK bija speciāla nodaļa, kas "ganīja" un mēģināja piejaucēt rietumu žurnālistus. Ne vienmēr tā bija klaja uzpirkšana vai savervēšana. Visbiežāk vajadzīgie mērķi tika sasniegti ar "pareizas" informācijas piespēlēšanu. Nav šaubu, ka mūsdienās VDK pēctecis – Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) plaši izmanto šo pieredzi. Žurnālisti un masu mediji ir ļoti efektīvs līdzeklis, lai manipulētu ar sabiedrisko domu un politiķiem. Tādējādi Krievija var būtiski ietekmēt citu valstu iekš– un ārpolitiku.

Ņemot to visu vērā ir svarīgi atcerēties "Saskaņas Centra" līdera profesiju pirms ienākšanas lielajā politikā. Nils Ušakovs līdz 2006.gadam bija aktīvs žurnālists, cieši saistīts ar Krievijas masu medijiem. Tas, protams, uzreiz nenozīmē, ka viņš bija vai ir Krievijas specdienestu aģents. Tomēr var pieņemt, ka viņu ciešā redzeslokā Ušakovs noteikti bija. Vai bija mēģinājumi padarīt Ušakovu par tā saucamo "ietekmes aģentu", vēsture pagaidām klusē.

Ārlietu ministrs mierīgs, Krievija jau rīkojas

Kamēr jaunais Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs mūs mierina, ka Krievija neizdarīs spiedienu, tikmēr vācu avīzes jau brīdina par “neonacistiem” valdībā, bet "nezināmi biznesmeņi" Rīgā paspēja izvietot plakātus ar divdomīgu Raivja Dzintara jaunības dienu foto.

Tagad varam tikai minēt, kuriem ietekmīgiem rietumu politiķiem šis pats foto tiks uzlikts uz galda ar nepārprotamu mājienu, ka tas var parādīties nākošas dienas ziņās, ja viņi iedomāsies pārāk cieši tuvoties Latvijas valdības pārstāvjiem.

Protams, ārlietu ministrija var cerēt, ka Krievijas diplomātija vairs neizmantos brutālus Aukstā karā propogandas paņēmienus. Protams, var cerēt, ka vilki mežā kļūs par veģetāriešiem un sāks grauzt burkānus vien.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu