Daudzi skolēni turpina mācības vidusskolā, nevis arodskolā, profesionālās izglītības zemā prestiža dēļ, atzina izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija).
Skolēni neiet mācīties uz arodskolām to zemā prestiža dēļ (78)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc ministra teiktā, mācības vidusskolā pēc 9. klases beigšanas turpina 60% līdz 70% jauniešu.
«Jāatzīst, ka vēl no padomju laikiem profesionālajām skolām saglabājusies diezgan slikta reputācija.
Proti, sabiedrībā joprojām tiek uzskatīts, ka uz profesionālajām skolām iet tikai tie, kuriem nav nekādu citu izredžu,» pauda ministrs.
Viņš arī uzskata, ka lielais skaits skolēnu, kuri izvēlas mācīties vidusskolā un pēc tam dodas uz augstskolu, skaidrojams ar vecāku spiedienu uz saviem bērniem.
Vecāki spiež mācīties augstskolā
«Diemžēl daudzu vecāku izpratne par to, vai viņi ir izdarījuši pietiekami daudz saviem bērniem, ir saistīta ar to, vai bērni ir ieguvuši augstāko izglītību.
Līdz ar to ir arī noteikts spiediens - nav tik svarīgi, ko [mācīties], bet vajadzētu iegūt augstāko izglītību, un tad māte un tēvs var uzskatīt, ka darbs ir izdarīts,»
domā Dombrovskis.
Ministrs atzina, ka pašlaik arodskolām ir mazāks atbalsts nekā vidusskolām, piemēram, pašvaldības ir vairāk ieinteresētas, lai bērni mācītos vidusskolā, jo par to saņem mērķdotāciju. Arī tas ietekmējot skolēnu izvēli turpināt mācības vidusskolā, nevis sākt apgūt profesiju.
Pusei 9.klases beidzēju būtu tālāk jāmācās profesija
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzskata, ka pusei 9.klases beidzēju būtu tālāk jāmācās profesija un tikai pusei jāpaliek mācīties vidusskolā, iepriekš izteikušās amatpersonas. Tas secināts no pētījuma rezultātiem par darba īstermiņa prognozēm 2013.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem.
Šobrīd uz profesionālajām izglītības iestādēm aiziet 36% jauniešu pēc 9.klases beigšanas.
Viens no rīcības virzieniem, ko amatpersonas iezīmējušas, – paaugstināt profesionālu izglītības iestāžu prestižu, daudzas skolas pēdējo gadu laikā modernizētas par Eiropas naudu.
Tomēr izglītība pēc 9.klases beigšanas būtu noteikti jāturpina, jo palikšana ar šādu izglītības līmeni ir drošākais ceļš uz bezdarbnieku rindām.