Valstī ir nepieciešams ieviest speciālu tiesisko regulējumu, kas aizsargātu tā sauktos «trauksmes cēlājus» jeb personas, kuras ziņojušas par iespējamiem korupcijas gadījumiem, tā «Sabiedrības par atklātību - Delna» («Delna») veidotās «Korupcijas upura rokasgrāmatas» prezentācijas pasākumā sacīja jurists Jānis Geks. Viņš atzina, ka atsevišķām situācijām tiesiskais regulējums jau ir radīts, taču praksē tas netiek piemērots adekvāti.
Nepieciešams efektīvāk aizsargāt tos, kuri ziņo par korupciju (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Visaptveroša regulējuma neesamība arī zināmā mērā liecinot par valsts attieksmi pret korupciju un nevēlēšanos kaut ko mainīt. «Iedzīvotāji baidās celt trauksmi,» norādīja Geks, paužot gatavību kopā ar «Delnu» strādāt pie tā, lai šāds regulējums tiktu ieviests.
Jurists skaidroja, ka no ziņošanas par koruptīviem nodarījumiem iedzīvotājus attur gan bailes pazaudēt darbu, gan bailes saņemt dažādus draudus, gan arī bailes no tiesu darbiem par goda un cieņas aizskaršanu. Tomēr, Geka skatījumā, šādu baiļu esamība nav pieļaujama.
Uz «Korupcijas upura rokasgrāmatas» prezentāciju šodien bija ieradusies biedrības «Zemes draugi» pārstāve Guna Grimsta un biedrības «Pāvilostas kultūrvēsturiskais vides centrs» pārstāve Marita Horna. Viņas vairāk nekā desmit gadu garumā uz savas ādas esot izjutušas teroru, kas sācies pēc tam, kad sievietes cēlušas gaismā dažādus potenciāli prettiesiskus vietējās pašvaldības augstāko amatpersonu darījumus, kas pamatā saistīti ar Pāvilostas pelēkās kāpas apbūvi.
Grimsta un Horna atlaistas no darba, saņēmušas draudus, kā arī viena no viņām bijusi spiesta desmit gadus tiesāties pret pašvaldību, kura mēģinājusi sievietes daudzbērnu ģimeni izlikt no dzīvokļa. Galu galā viņa tiesā uzvarējusi. Horna šodien atzīmēja, - tiesībsargs toreiz atzinis, ka tiesvedība viņas lietā ir nesamērīgi ilga, bet tas arī viss - nekāda rīcība nav sekojusi. «Tāda ir valsts attieksme,» ar nožēlu atzina Horna.
«Korupcijas upura rokasgrāmatas» veidotāji vērsa uzmanību uz to, ka «trauksmes cēlājam» arī ir iespēja palikt anonīmam, ja viņš to vēlas. Tādā gadījumā gan būtu ieteicams neaizmirst atstāt tiesībsargājošajām iestādēm iespēju uzdot ziņotājam papildjautājumus, citādi var gadīties, ka noziedzīgo nodarījumu neizdodas pierādīt. Cita starpā «Korupcijas upura rokasgrāmatā» lasāmi vairāki Neo jeb Ilmāra Poikāna padomi, kā nosargāt savu anonimitāti, ziņojot par iespējamiem pārkāpumiem.
«Korupcijas upura rokasgrāmatas» atklāšanas pasākuma dalībnieki atzina, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā celt trauksmi, kad radušās aizdomas par koruptīvām darbībām, ir ziņošana masu medijiem, jo tādā gadījumā konkrētajam nodarījumam tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.
«Bez cilvēku aktīvas uzdrīkstēšanās iestāties pret korupciju situācija nemainīsies,» rokasgrāmatas atklāšanas pasākumā sacīja «Delnas» padomes priekšsēdētāja Inese Voika. Viņa atzīmēja, ka joprojām ir salīdzinoši maz to cilvēku, kuri būtu gatavi reāli rīkoties, lai mazinātu korupciju valstī.
«Delnas» juridiskais direktors Gundars Jankovs savukārt atzīmēja, - sabiedrībai ir svarīgi apzināties, ka, neziņojot par korupciju, viņi dara pāri paši sev, jo koruptīvu darījumu dēļ nodokļu maksātāju nauda bez tiesiska pamata mēdz nonākt privātā kabatā.
34 lappuses biezā «Korupcijas upura rokasgrāmata» sniedz atbildes uz jautājumiem par to, kas ir un kas nav korupcija, kuras iestādes nodarbojas ar korupcijas noziegumu izmeklēšanu, ko darīt, saskaroties ar korupciju, kā cīnīties ar nepierādāma korupcijas gadījuma sekām utt.
«Korupcijas upura rokasgrāmata» ir veidota ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. 92,07% no projekta finansē Eiropas Savienība.