Pilnā sparā norisinās partiju kampaņas pirms 9. jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Taču Latvijā interese par norisēm Eiropas institūcijās joprojām ir salīdzinoši zema, un pat tie, kuri pilda savu pienākumu un piedalās vēlēšanās, ne vienmēr seko līdzi Eiropas Parlamenta iniciatīvām un lēmumiem. Nav brīnums, ja rodas jautājums – ko tad īsti līdzšinējais EP sasaukums panācis?

Eiropas Parlaments ir vienīgā Eiropas Savienības institūcija, kuras sastāvu tiešā veidā ievēl dalībvalstu pilsoņi, tāpēc tā uzskatāma par ES demokrātijas centru. Gadu laikā EP pilnvaras un ietekme ir pakāpeniski attīstījušās, bet tā galvenais uzdevums ir (kopā ar ES Padomi) pieņemt ES tiesību aktus un budžetu, kā arī uzraudzīt izpildvaras – Eiropas Komisijas darbu. Pēdējie pieci gadi ES likumdevējiem nebūt nav bijuši viegli, īpaši tādēļ, ka viena pēc otras nāca nopietnas krīzes – vispirms Covid-19 pandēmija un tad arī Krievijas iebrukums Ukrainā, kas pamatīgi sašķobīja gan dalībvalstu ekonomiku, gan teju visas citas politikas jomas.

Atbalsts Ukrainai un sankcijas pret Krieviju

Nenoliedzami, vieni no aizvadīto piecu gadu laikā izšķirošākajiem jautājumiem mūsu reģionam saistīti ar Krievijas agresiju Ukrainā, jo tas tieši ietekmē arī mūsu drošību un stabilitāti.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X