Vai jūs pirktu lietotu auto no Ušakova jeb kāpēc viņš neatkāpjas? (592)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Kolāža: Toms Ostrovskis/TVNET

Latvijas premjerministra Valda Dombrovska un Rīgas mēra Nila Ušakova rīcība pēc Zolitūdes traģēdijas ir divu politisko kultūru konfrontācija. Rietumu un Krievijas (Austrumu) kultūru sadursme.

V. Dombrovskis atkāpjoties uzņēmās morālo un politisko atbildību. Tā cienīgi un atbildīgi rīkojas Rietumu demokrātiju politiķi. V. Dombrovskis ar šo savu rīcību demonstrēja pasaulei, kādu politisko kultūru viņš pārstāv. Dombrovska politiskās manieres trāpīgi raksturo kāds citāts. Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Mihaēls Gālers par Dombrovski nesen ir sacījis: «Viņa skatienā var redzēt patiesumu un godīgumu. Vācijā par šādiem cilvēkiem teic, ka no viņiem var pirkt lietotu automašīnu. Viņi pasaka godīgi, ja automašīnai ir kāds defekts. Ir politiķi, no kuriem es nepirktu lietotu auto.» (LA, 2. dec. 2013.)

Maskava asarām netic*

Vai lietotu auto mēs uzdrošinātos pirkt no Nila Ušakova? Jūs redzat godīgumu un patiesumu viņa rīcībā un sejā? Ušakovs vada Rīgu, viņa tiešā politiskajā vadībā atrodas Rīgas būvvalde, un viņš pie Rīgas domes stūres turas ar visiem saviem zobiem un nagiem, mēģinot mūs pārliecināt, ka viņa pārdošanai gatavais lietotais auto ir perfekts. Ušakovs mēģina bēguļot no žurnālistiem un taisnoties: «Mani atbalstīja pirms pieciem mēnešiem vairāk nekā 58% vēlētāju, un es neuzskatu, ka viņu intereses būs labāk pārstāvētas, ja es demisionēšu.» Vārdu sakot, «mans auto ir bez vainas, tas, ka tam kaut kur iebruka jumts un tas izraisīja 54 cilvēku nāvi, nemazina mana auto vērtību! Vispār neuzdodiet man liekus jautājumus!»

Ušakova kungs uzvedas kā tipisks postpadomju līderis, kas pārstāv austrumniecisko, sovjetisko politisko kultūru, kas joprojām dominē Krievijā un kuras visspilgtākais pārstāvis ir viņa elks Putins.

Vai PSRS kādreiz kāds politiķis (PSKP sekretārs, Politbiroja loceklis vai ministrs) atkāpās no amata pēc līdzīgām un vēl briesmīgākām avārijām? Nē. Tas netika darīts pat perestroikas un glasnostj periodā pēc Černobiļas atomstacijas avārijas, kad cieta ne tikai PSRS teritorijas un cilvēki, bet visa Eiropa. Politisko un morālo atbildību Kremlis tolaik neuzņēmās, un neviens pašās augšās neatkāpās.

Tas pats notiek arī mūsdienu Krievijā. Krievijas liberālā prese, kas nav tiešā Kremļa kontrolē, kādā redakcijas komentārā atzīst, ka Latvijas valdība atkāpusies, kaut arī 54 cilvēki zaudēja dzīvību, sabrūkot privātam tirdzniecības centram. Krievijas vara nekad nav atkāpusies, kad simtiem cilvēku gājuši bojā valsts, valdības un prezidenta kļūdu dēļ («Moskovskij komsomoļec» 29. nov. 2013.). Laikraksts secina, ka Krievijas vara neatzina savu vainu un atbildību par zemūdenes «Kursk» komandas nāvi, kaut arī tieši vara noziedzīgi aizkavēja ārvalstu glābēju piekļuvi. Krievijas vara neatzina savu vainu mūzikla «Nord-Ost» ķīlnieku nāvē, kaut arī viņus nenogalināja teroristi, bet viņi gāja bojā gāzes un nepareizi un par vēlu sniegtās «palīdzības» dēļ. Vara neatzina savu vainu simtiem ķīlnieku nāvē Beslanas skolā. Tāpat joprojām vairums Krievijas pilsoņu nezina, ka uz bērniem sporta zālē šāva no tankiem un ugunsmetējiem,» atgādina laikraksts. «Vara neatzina savu vainu pat tad, kad šausmīgajā avārijā Sajānu Šušenskas HES dzīvību zaudēja 75 cilvēki.» Mūsdienu Kremļa līderi savas vainas nekad neatzīst, jo Maskava asarām netic.

Putins kā Ušakova elks

Īsti homo sovieticus savu vainu nekad neatzīst, jo savu kļūdu atzīšana viņuprāt ir vājuma pazīme, nevis drosme. Nils Ušakovs rīkojas tieši tāpat kā viņa vadītās partijas līgumpartnera Kremļa partijas «Vienotā Krievija» patiesais līderis Putins. Ja kāds organizē piketus vai demonstrācijas pret Putina režīmu Sarkanajā vai Bolotnajas laukumā, Putins liek pretim savas kabatas partijas «Vienotā Krievija» karognesējus un savu «hitlerjūgendu» ar nosaukumu «Naši». Tāpat rīkojas Ušakovs, kad pie Rīgas domes tiek pieteikts pikets, lai prasītu Ušakova atkāpšanos. Ušakovs «izsauc» savus sponsorus no celtniecības biznesa, kas gatavi aizstāvēt savu kungu. Taču šaubos, ka šie sponsori to dara nesavtīgi.

Putinam ir savi uzpirktie un kontrolētie tā saucamie Kremļa mediji un savas uzticamas prestitūtas. Viņu darbību labi var redzēt arī Latvijas mediju telpā. Ušakova rīcībā un pa rokai arī ir savas prestitūtas (Nils Sakss un citas) un savas uzticamas Krievijas biznesa un politiskai varai piederošas Latvijas krievu avīzes (Vesti Segodnja u.c.), kā arī Kremļa propagandas TV kanāls (Pirmais Baltijas kanāls - PBK). Turklāt tagad acīmredzot politisko propagandu maskētā veidā veiks arī Rīgas domes finansēts izdevums. Iepriekš pirms pašvaldību vēlēšanām Ušakova spalvas spodrināja līdzīgs izdevums, taču to esot finansējis pats SC.

Putins čakli pozē fotogrāfiem ar tīģeriem un dibina pat to fondu. Ušakovs var atļauties fotografēties tikai ar šīs pašas sugas mazākajiem brāļiem - kaķiem, kuriem fondu gan nedibina, toties izmitina savā kabinetā.

Putins ir sportisks un īsts «mačo» tipa vīrietis, kam pa spēkam nirt okeānu dzīlēs, uzvarēt karatē cīņās un lidot ar dzērvēm. Šajā jomā līdzi cenšas tikt arī Ušakovs, pat ja tas gandrīz prasa viņa dzīvību (Nordea maratonā pirms pāris gadiem).

Ušakovs atdarina un kopē Putinu itin visā. Pavērosim kaut vai viņa ķermeņa valodu un retoriku. Tā pati izsmējīgā reakcija uz žurnālistu neērtiem jautājumiem kā skolotājam Putinam. Piemēram, nelikumīgi ekspluatētā Ķirsona restorāna sakarā: «Amerika kungs, pirms ēd kaut kur pusdienas, neprasa Būvvaldē informāciju, kas notiek ar šo ēku.» (LTV Panorāma 2. dec.). Putina atbilde žurnālistiem par sava tuva drauga Itālijas politiķa Berluskoni mazgadīgo meiteņu pavešanas skandālu: «Berluskoni tiesā par to, ka viņš dzīvo ar sievietēm. Ja viņš būtu gejs, tad neviens viņam pat pirkstu nepiedurtu.» Līdzības acīmredzamas, kurās gan Ušakovs, gan Putins mēģina būtisku un svarīgu problēmu, kas skar viņu partnerus un draugus, padarīt par farsu un novērst no tās uzmanību, pārvēršot to par parastu joku.

Lai novērstu uzmanību no savas vainas Zolitūdes traģēdijā, Ušakovs laikā, kad nav pat vēl skaidrs galīgais upuru skaits, paziņo par memoriāla celtniecību lielveikala «Maxima» vietā. Viņš sola kapu aleju 1. Meža kapos un dāsnas kompensācijas piederīgajiem. Jā, un vēl atlaiž zemāka ranga Būvvaldes darbiniekus. Pats uzņemoties šo atbildību tikai skaistos un tukšos vārdos.

Tieši tā parasti rīkojas viņa Kremļa elki. Protams, Ušakovam ir savs atbalstītāju loks to cilvēku vidū, kuri ģimenēs pamatā runā krievu valodā, un tiem viņš ir savējais, pat ja nav un nekad nebūs nekāds Rietumu tipa demokrāts, bet tikai lokalizēta Putina kopija. Pat ja daļai Ušakova vēlētāju viņš šķiet īsts «kuces dēls» (sukin sin), tad tomēr šo izlēmīgumu nodod «kopsaucējs» - viņš tomēr ir savējais.

Tai sabiedrības daļai, kas dzīvo Kremļa kontrolēto TV kanālu ietekmē un arī pielūdz ne tikai Putinu, bet arī Krievijas glābšanas dienestu «varenību un neaizstājamību», Ušakovam Latvijā pagaidām nav citas alternatīvas. Vai tā tiešām ir?

Kāpēc Bērziņš saudzē Ušakovu?

«Saskaņas centra» politiķi labi zina, uz kuriem latviešu politiķiem var likt, lai nostiprinātu savu varu un ietekmi Latvijā. To skaitā ir bijušie PSKP nomenklatūras kadri. Tāds ir mūsu prezidents Andris Bērziņš. Tāpēc nav jābrīnās, ka prezidents Bērziņš kategoriski atsakās komentēt Ušakova atbildību Zolitūdes traģēdijas sakarā, ja atceramies, ar kādu politisko spēku palīdzību bijušais televizoru meistars, kas uzkalpojās līdz PSKP priviliģētai nomenklatūras kastai, tika Rīgas pilī. TV ziņu operatoram prezidenta vēlēšanu laikā 2011. gada 1. jūnijā bija izdevies nofilmēt sarunu starp jaunievēlēto Valsts prezidentu Andri Bērziņu un kolēģi Aivaru Dronku (ZZS), kas meta ēnu uz viņa ievēlēšanas procesu un radīja aizdomas par aizkulišu vienošanos starp partijām.

Sarunās bija dzirdams, kā Bērziņš Dronkam vaicā: «Kā tur «Saskaņas» puikas?» un saņem atbildi, ka normāli. Sarunas turpinājumā viņš apvaicājās arī par to, kā ir ar Rasnaču (VL/TB/LNNK). Jāpiebilst, ka Rasnačs publiski žurnālistiem līdz tam bija apgalvojis, ka balsos par Valdi Zatleru.

Tas toreiz raisīja aizdomas par balsu pirkšanu un aizkulišu vienošanos starp partijām. Šīs aizdomas tagad kārtējo reizi ir apstiprinājušās, redzot, kā prezidents Bērziņš saudzē savus vēlētājus vecajā Saeimā. Viņš nekad neprasīs savu politisko krusttēvu atkāpšanos. «Saskaņas puikas» deva iespēju Bērziņam rullēt Rīgas pilī, un par to pateicībā Bērziņš atbalstīs, ka šie rullē Rīgas domē. Pat ja uz viņu sirdsapziņas ir 54 nāves.

Ne tikai Maskava, bet arī ne Bērziņš, ne Ušakovs asarām netic. Politiskā andelēšanās augstāka par visu. Arī par atbildību, godu, un sirdsapziņu. Kā īstā homo sovieticus un negodīgā lietotu auto tirgus politikā pienākas.

* - Populāras padomju laiku filmas nosaukums. Šo filmu pirms savas pirmās vizītes PSRS skatījās ASV prezidents Reigans, lai iepazītu padomju domāšanas, stila un dzīves veidu.

Komentāri (592)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu