Slimnīcas, kurās tika ārstēti Zolitūdes traģēdijā cietušie, kā arī nacionālais rehabilitācijas centrs «Vaivari» kategoriski noraida pārmetumus par traģēdijā cietušo it kā nepietiekamu un neprofesionālu ārstēšanu.
Noraida, ka Zolitūdes traģēdijā cietušie ārstēti neprofesionāli
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā ziņots, uzņēmēja Angelika Miglāne, kura pēc profesijas ir mediķe, laikrakstam «Neatkarīgā» pauda, ka vairāki Zolitūdes traģēdijā cietušie Rīgas slimnīcās saņēmuši nepietiekamu un neprofesionālu medicīnisko palīdzību, atsevišķi cilvēki esot tikai apārstēti un palaisti mājās, lai gan viņiem bijušas nepieciešamas papildu operācijas. Apšaubīts tika arī rehabilitācijas process.
Veselības inspekcijas (VI) rīcībā šobrīd nav informācijas, kas apstiprinātu Miglānes apgalvojumus, noskaidroja aģentūra LETA. Tomēr ir saņemts viens iesniegums par ārstniecību pēc traģēdijas un tiek veikta gadījuma pārbaude, atklāja VI speciāliste Ieva Raboviča.
Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā pēc palīdzības vērsās vairāk nekā 20 Zolitūdes traģēdijā cietušie, no kuriem ilgāk klīnikās ārstējās seši. Kā aģentūrai LETA norādīja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle, slimnīca nav saņēmusi nevienu sūdzību par ārstniecības procesu.
Vēl četri traģēdijā cietušie palīdzību saņēma Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. «Grūti noticēt laikrakstā pieminētajiem gadījumiem. Mūsu iestādē diviem ambulatorajiem un diviem stacionāra pacientiem sniegtā palīdzības, domāju, bija adekvāta,» pauda slimnīcas medicīnas direktors Ivars Ūpis.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) mediķu aprūpē 21.novembra vakarā nonāca 11 traģēdijā cietušie. Kā aģentūrai LETA uzsvēra galvenais slimnīcas speciālists ķirurģijā Haralds Plaudis, «katra pacienta tiesības ir izvēlēties ārstēšanas iestādi pēc saviem ieskatiem, taču mēs varam iedrošināt viņus vērsties RAKUS».
Plaudis sacīja, ka slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika ir lielākais neatliekamās palīdzības sniedzējs valstī, kurā ik dienu pēc palīdzības vēršas no 140 līdz 260 pacientu. «Šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur nepieciešamā palīdzība tiks sniegta mikroķirurģijas un toksikoloģijas pacientiem un pacientiem ar politraumu. Slimnīcā ir izstrādāts arī Katastrofu medicīnas plāns,» uzsvēra mediķis.
Vēl viens traģēdijā cietušais - piecgadīgs puisītis - saņēma aprūpi Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, tomēr viņš bija guvis salīdzinoši vieglas traumas, tādēļ no slimnīcas tika izrakstīts ātri un turpināja veseļoties ģimenes ārsta uzraudzībā. Zēnam bija smadzeņu satricinājums un dažādi sasitumi.
Vēl četri veikala sabrukšanā savainotie ārstējās Rīgas 2.slimnīcā, no kuriem divi vēlāk tika pārvesti uz Stradiņa slimnīcu, jo viņiem bija nepieciešama specializēta palīdzība neiroķirurģijā. Rīgas 2.slimnīca aģentūrai LETA pagaidām nav sniegusi viedokli par Miglānes apgalvojumiem.
VI ir gatava izskatīt ikvienu pacienta iesniegumu gadījumā, ja ir radušās šaubas par ārstniecības iestādes vai ārsta darba kvalitāti. Iesniegumus var iesniegt personīgi vai nosūtot pa pastu uz adresi - Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012.
Kā vēstīts, pagājušā gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.