Veco cilvēku problēmām beidzot ir jākļūst par visas valsts prioritāti, šodien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) 10.kongresa delegātiem sacīja federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS).
Pensionāru federācija: Veco cilvēku problēmām beidzot ir jākļūst par visas valsts prioritāti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzsvēra, ka «tieši mūsu paaudze ir tā, kas atjaunoja Latvijas valstisko neatkarību, tieši mūsu paaudze ir tā, kas, jau ilgāk nekā divas desmitgades ciešot, ir savilkusi ciešāk jostas. Ir beidzot pienācis laiks rīkoties».
Viņš skaidroja, ka, kopumā vērtējot situāciju, lielas daļas pensionāru stāvoklis ir kritisks un tas turpina pasliktināties. Nav pieļaujama vilcināšanās situācijas uzlabošanā, piebilda Siliņš.
Kā skaidroja federācijas vadītājs, krīzes gados ir notikusi aizņemšanās no pensiju fonda un tas bijis ārkārtas pasākums, tomēr šobrīd pensionāru sabiedrība pamatoti prasa vismaz pakāpenisku līdzekļu atdošanu fondam.
«Šobrīd fondā atkal izveidojies uzkrājums, lai, mūsuprāt, risinātu atsevišķus pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanas pasākumus. Diemžēl dzirdam, ka valsts ieņēmumi pildās sliktāk, nekā plānots, un Eiropas Savienība spiež budžetu konsolidēt, kas praktiski nozīmē ierobežot sociālā budžeta izdevumus,» stāstīja Siliņš.
Viņš uzsvēra, ka sevišķi nepatīkami tas ir tāpēc, ka no Labklājības ministrijas puses panākta labvēlīgāka attieksme, lai uzlabotu pensijas indeksācijas mehānismu.
Tāpat sagatavoti priekšlikumi, kas labotu kļūdu, kas pieļauta krīzes gados, kad daļai pensiju saņēmēju piemēroti negatīvi pensijas kapitāla aprēķināšanas indeksi.
Siliņš vērsa uzmanību, ka gadiem ilgi pensionāru organizācijas sniedz priekšlikumus palielināt piemaksas par darbu līdz 1996.gadam, par neapliekamā minimuma palielināšanu, kā arī citus priekšlikumus. Tomēr vienīgais, kas panākts, - pavisam nesens Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Kārļa Šadurska (V) solījums palielināt pensionāru neapliekamo minimumu par 15-20 eiro gadā.
Siliņš norādīja, ka nav saprotams, kāpēc valsts turpina ieguldīt vairākus desmitus miljonu eiro katru gadu tādos «veiksmīgos» uzņēmumos kā, piemēram, «airBaltic», kur vadītājiem atalgojumā tiek maksāts no pusmiljona līdz miljonam eiro gadā. «Bet risināt pensionāriem nozīmīgus jautājumus mēs nevaram atļauties finanšu trūkuma dēļ,» uzsvēra federācijas vadītājs.
Viņš arī stāstīja, ka reizēm tiek izteikti oriģināli ierosinājumi pensionāru problēmu risinājumam, piemēram, pensionāriem doties bēgļu gaitās uz vecajām Eiropas valstīm, kur bēgļu pabalsts būtu lielāks nekā pašmāju pensija.
Federācija saskata, ka rezerves budžeta palielināšanai ir. Pirmkārt, tā ir ēnu ekonomikas mazināšana, kur Latvija divas reizes apsteidz savus Baltijas kaimiņus.
Otrkārt, tie ir neiekasēti nodokļu parādi, kas «dažiem veiksmīgiem biznesmeņiem veido vairākus desmitus miljonus eiro. Tomēr šiem cilvēkiem tas neliedz braukt ar luksusa automašīnām, atpūsties pasaules klases kūrortos un izmantot restorānu pakalpojumus».
Tāpat Siliņš norādīja, ka 34% strādājošo nodokļus maksā no minimālās vai vēl mazākas algas. Federācijas vadītājs vērsa uzmanību, ka šādi tiek radīti nabadzīgi nākotnes pensionāri, kas būs slogs visai sabiedrībai.
Visbeidzot, Siliņš norādīja uz strādājošo ticības stiprināšanu savas valsts pensiju sistēmai. «Situācija izveidojusies paradoksāla - no vienas puses, augsts novērtējums Latvijas pensiju sistēmai starptautiskā mērogā, bet, no otras, masveida cilvēku neticība pensiju sistēmai. Šo neticību vairo tā saucamo ekspertu viedokļi, kuri pārstāv komercbanku intereses. Reizēm viņiem piepalīdz arī augstas valsts amatpersonas», savu viedokli pauda Siliņš.
Viņš kongresa delegātiem stāstīja, ka federāciju uztrauc arī darbspējīgo cilvēku aizplūšana no valsts. Siliņš norādīja, ka šie cilvēki izstājas no sociālās apdrošināšanas sistēmas un līdzdalības pensiju jautājumu risināšanas saviem vecākiem.
Tāpat federācijas veiktā aptaujā secināts, ka trešdaļai pensionāru jāatsakās no veselības aprūpes pakalpojumiem līdzekļu trūkuma dēļ. Siliņš gan norādīja, ka šogad situācija nedaudz uzlabojusies - samazināts līdzmaksājumu apmērs par uzturēšanos slimnīcā, kā arī nedaudz palielināts kvotu apjoms dārgām operācijām, tomēr galvenais mērķis - senioru veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana - nav sasniegts.
Siliņš stāstīja, ka kopīgi ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS) tapusi īpaša rezolūcija ar uzstādījumu valdībai - uz valsts simtgades jubileju ieviest senioru veselības apdrošināšanas sistēmu.
Jau ziņots, ka šodien notiek LPF 10.kongress, kura laikā seniori arī lems par protestu rīkošanu, aģentūru LETA informēja federācijas valdē.
Kongresā paredzēts novērtēt federācijas darbu aizvadītajos četros gados, pieņemt darbības programmu nākamajam darba periodam, veikt izmaiņas federācijas statūtos un ievēlēt jaunu LPF vadību - priekšsēdētāju, viņa vietniekus un valdes locekļus.
Tāpat kongresa delegāti pieņems rezolūcijas par pensijām un senioru veselības aprūpi.