Pirms 5 gadiem Eiropai un Latvijai attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju vēl bija samērā labas. Mūsu valdība tā laika ārlietu ministra Aivja Roņa personā ar abiem kaimiņiem noslēdza vienošanos. Tā paredzēja, ka 30 kilometru pierobežas teritorijā dzīvojošie abu pušu iedzīvotāji varēs saņemt īpašas atļaujas, ar kurām viņiem bez vīzām būs atļauts apmeklēt kaimiņvalsts pierobežas teritoriju.
No pierobežas pašvaldībām atvieglotās ceļošanas atļaujām jau pieteikušies vairāki tūkstoši. Tomēr, kā saka drošības iestādes, - kontrolei pār šiem cilvēkiem jābūt stingrākai.
Pēc «Nekā Personīga» lūguma iesaistītajām valsts un pašvaldības iestādēm bija grūtības apzināt precīzus skaitļus, cik cilvēki atļaujas Latvijas pusē saņēmuši.
Tikmēr Balvos kāds partijas «Saskaņa» izdarīgs vietējās domes deputāts pats pēc savas iniciatīvas kļuvis, var teikt, par domes sūtni, kurš kārto iedzīvotāju dokumentus Krievijas konsulātā.
Kārtība pierobežas atļauju izsniegšanai ir samērā sarežģīta, bet to izmanto daudzi, jo tas ļauj ceļot bez vīzas, kas savukārt maksā naudu.
Pašvaldības sagatavo sarakstus ar iedzīvotājiem, kuri atbilst prasībām, kas diezgan plaši noteiktas starpvalstu līgumos, - viņiem blakusvalstī dzīvo radi vai ir ģimenes kapi, cilvēki regulāri kaimiņvalstī piedalās kultūras, izglītības, zinātnes vai sporta pasākumos, viņiem tur pieder kāds īpašums. Vai, kā teikts līgumos, - «notiek regulāru kontaktu īstenošana saimnieciskās darbības jomā».
Pierobežas pašvaldības īpaši padziļināti nepārbauda cilvēku iesniegto dokumentu īstumu un tālāk sarakstus iesniedz Robežsardzei. Robežsardze arī darbojas kā starpnieks, kas tikai apkopo datus no visām pašvaldībām. Tālāk tie nonāk Krievijas konsulātā Daugavpilī, kas izlemj, kuriem no šajos sarakstos esošajiem Latvijas pierobežas iedzīvotājiem atļaujas var piešķirt.
MARIKS PETRUŠINS, Robežsardzes dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis:
- To detalizētāk par pašiem mērķiem un iemesliem labāk komentēs pašas pašvaldības, caur kurām šie saraksti iet. Te robežsardze varbūt tik stipri neiedziļinās. Mēs tiešām raugāmies, lai šiem cilvēkiem nebūtu kādu tiesisku šķēršļu šķērsot robežu.
- Ja jūs nepārbaudāt, ja pašvaldības tā brīvi palaiž, tad jau tos cilvēkus neviens tā īsti neizkontrolē?
- Vai cilvēks nodarbojas ar to, ko viņš ir definējis, – jā. Par to zināmā mērā atbild pašvaldība.
- Un, ja tā to nedara?
- Nu, tas ir jautājums pašvaldībai.
Balvi ir viena no pierobežas pašvaldībām. Te triju gadu laikā atļauju saņemšanai pieteikušies vairāk nekā 970 vietējo iedzīvotāju.
Īpaši aktīvi starpvalstu sadarbības jautājumos Balvos iesaistījies vietējais deputāts no «Saskaņas» Ivans Baranovs. Viņš kļuvis par vietējās domes Starptautiskās sadarbības komitejas priekšsēdētāju. Tā veidota, lai stimulētu Balvu sadarbību ar ārzemēm. Tomēr vienīgā komitejas priekšsēža Baranova darbība ārvalstu virzienā bijusi aktīva iesaistīšanās pierobežas iedzīvotāju atviegloto ceļošanas atļauju izkārtošanā. Deputāts lūdzis domei, lai tā viņu pilnvaro būt par pašvaldības pārstāvi, kurš ir tiesīgs vietējo iedzīvotāju vārdā braukt uz Krievijas konsulātu kārtot dokumentus atļauju saņemšanai. Mērs ļāvis deputātam rīkoties.
ANDRIS KAZINOVSKIS, Balvu mērs (ZZS):
- Nē, nē. To mēs viņam neuzlikām par pienākumu. To viņš pats vēlējās.
- Vai viņš nāca pie jums un prasīja?
- Jā, izmantot šo iespēju, ka pašvaldība var pilnvarot. Nu, nebija iebildumu. Un pašvaldība pilnvaroja Ivanu Baranovu. Tā ka viņš ir arī tajā komisijā ievēlēts.
- Pilnvaroja darīt ko?
- Pilnvaroja tiem cilvēkiem, kuri paši vēlas, kārtot viņu vietā vīzu saņemšanu konsulātā Daugavpilī, un tad viņi atrada to Ivanu Baranovu.
Kāda ir deputāta ieinteresētība dokumentus kārtot, cik cieša ir sadarbība ar Krievijas konsulātu, domē nezina. Pašvaldības jurists rāda sarakstus, kurus gatavo pati dome, un tos, kurus atsevišķi iesniedz deputāts Baranovs. Viņš ar domes pilnvarojumu šo cilvēku dokumentus ved Krievijas pārstāvim Daugavpilī.
JURIS ANNUŠKĀNS, Balvu novada domes juriskonsults:
- Vienkārši viņš informē, ka tādi cilvēki ir bijuši pie viņa, iedod cilvēku sarakstu, un tad pašvaldība raksta vēstuli konsulātam, ka Ivans Baranovs iesniegs dokumentus par šādiem cilvēkiem. Un mēs paskatāmies, vai tie cilvēki ir tajos sarakstos, ko mēs esam saņēmuši no konsulāta. Pēc tam vēstuli paraksta priekšsēdētāja vietnieks. Viņš pats neraksta nekur uz mūsu blankām. Viņš ir tikai pastnieks. Viņš aizved un atved .. tiem cilvēkiem pašiem nav jābraukā. Viņi tikai aiziet pie viņa, paņem, un viss.
Pretenzijas par Baranova aktivitātēm Krievijas virzienā domes vadība līdz šim nav saņēmusi. Tomēr par viņa vadītās Starptautiskās sadarbības komitejas lietderību mērs runājis jau ar vairākiem deputātiem. Vienojušies, ka komiteja savu pastāvēšanu nav attaisnojusi un tuvākajās sēdēs lems par tās likvidēšanu.
Uzzināt paša Balvu deputāta Baranova viedokli bija pagrūti. Viņam piederošās firmas saimniecības preču veikala pārdevēja apgalvoja, ka priekšnieks ar žurnālistiem nerunā. Ja nu vienīgi ar Pirmo Baltijas kanālu.
Pēc vairākām stundām deputātam izdevās nemanītam aizlavīties no veikala. Tomēr jau pēc tumsas iestāšanās deputāts atgriezās, lai paņemtu pie darba atstāto automašīnu. Ar žurnālistiem viņš runāt nevēlējās.
Bet, iespējams, Baranovs var drīzumā zaudēt iespēju strādāt Balvu domē. Deputātu tiesā iesūdzējis Valsts valodas centrs. Tā eksperti pēc vietējo iedzīvotāju sūdzībām pārliecinājušies, ka tautas kalpam ir problēmas ar latviešu valodas zināšanām.
SARMĪTE PĀVULĒNA, Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja:
- Kā jebkuram pašvaldības deputātam, arī šim deputātam jālieto valsts valoda noteiktā apjomā. Deputātam valodas lietojumam jābūt pirmajā pakāpē – C1. Tā kā šis deputāts nelieto valsts valodu noteiktajā apmērā, mēs sniedzām tiesā prasības pieteikumu, lai izskata iespēju par deputāta mandāta anulēšanu.
NILS UŠAKOVS, Rīgas mērs («Saskaņa»):
- No vienas puses, cilvēks ir pazīstams savā reģionā. Vēlētāji par viņu balso. No otras puses, skaidrs, ka valodas nezināšana neveicina darba kvalitāti.
- Tad jūs mudinātu viņu pašam iet prom? Vai tomēr tiesāties ar Valodas centru?
- Viņam ir visas tiesības izvēlēties pašam, ko darīt.
11.novembrī Balvu tiesa Valodas centra prasību apmierināja. Deputāts to ir pārsūdzējis, un lietu tiesa plāno skatīt martā. Ja tomēr viņam mandātu atņems, tas būšot pirmais gadījums, kad valsts valodas nezināšanas dēļ deputāts zaudēs savu krēslu. Līdz ar mandāta atņemšanu Baranovs vairs nebūs arī pašvaldības pilnvarotā persona sadarbībai ar Krievijas konsulātu.
Bez Balviem īpašās atļaujas saņemšanai var pieteikties vēl vairāku pašvaldību iedzīvotāji - šajā sarakstā ietilpst Alūksne, Kārsava, Ludza, Viļaka, Zilupe un vēl 64 novadu pagasti.
Īpašo ceļošanas atļauju izsniegšanas uzraudzība nav tā pati labākā. Robežsardzei ir pieejami dati tikai par to, cik cilvēku iekļauts pašvaldību sarakstos. Ārlietu ministrijai ir ziņas par Krievijas puses ieceļotājiem, kuriem piešķirtas iebraukšanas atļaujas Latvijā caur mūsu konsulātu Krievijā.
Pēc robežsardzes ziņām, laikā no 2013.gada jūlija līdz 2015.gada 31.decembrim Latvijas iedzīvotājiem izsniegtas 9420 atļaujas. Krievijas iedzīvotājiem iebraukšanai Latvijā - 864 atļaujas. Savukārt pēc Ārlietu ministrijas datiem, Latvijas konsulāts Krievijā izsniedzis iebraukšanas atļaujas 157 cilvēkiem.
Lai arī pierobežas atļauju izsniegšanā iesaistītās pašvaldības un Robežsardze problēmas nesaskata, Drošības policija tajā tomēr redz riskus. Tāpēc iesaka uzraudzību pār ceļojošajiem cilvēkiem un atļauju izsniegšanas kārtību pastiprināt.
Drošības policijas atbilde «Nekā Personīga»:
- Pierobežas iedzīvotāju vienkāršota pārvietošanās pierobežu reģionos veicina ekonomisko sadarbību un atvieglo šo iedzīvotāju ceļošanu. Tajā pašā laikā šobrīd spēkā esošā kārtība, kādā tiek izsniegtas vienkāršotas pārvietošanās atļaujas pierobežas reģionos, var radīt potenciālus riskus, tajā skaitā pretizlūkošanas un kontrabandas riskus. Šā iemesla dēļ būtu nepieciešams izvērtēt iespēju noteikt stingrākus kritērijus vienkāršotas pārvietošanās pierobežas reģionos atļaujas saņemšanai, nodrošinot to, ka šāda atļauja tiek piešķirta likumā paredzētajiem mērķiem.
ANDREJS PILDEGOVIČS, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs:
- Uzdevums slēgt šo līgumu bija pieņemts pirms Krimas aneksijas, pirms Donbasa konflikta. Mēs runājam par 2012., 2013. gadu, kad bijām daudz optimistiskāki attiecībā uz sadarbības veicināšanu ar Krieviju.
- Jūsuprāt, šobrīd būtu iemesls paraudzīties citām acīm uz šo pārrobežu sadarbību un, iespējams, kaut kādā veidā pārskatīt šo atviegloto ceļošanu?
- Šobrīd mēs vēl neesam nonākuši pie ļoti skaidriem secinājumiem.
- Bet jūs par to domājat?
- Mēs ļoti uzmanīgi vērojam tendences pārrobežu cilvēku plūsmā. Bet tādi krasi lēmumi par politikas maiņu šobrīd vēl nav pieņemti.
Eiropas ārējām robežām pastiprināti pievērsīsies arī Briselē. Tur ir plāns veidot jaunu robežsardzes dienestu, kas rūpēsies ne tikai par bēgļu plūsmu kontroli. Tā izveide tieši varētu skart arī Latviju un to, kā tiek sargāta mūsu ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. Eiropas parlamentā par galveno atbildīgo jaunā dienesta izveidē izvirzīts deputāts no Latvijas Artis Pabriks. Viņš piekrīt, ka šajā ārpolitiski saspringtajā laikā notiekošajam uz robežas jāpievērš īpaša uzmanība.
ARTIS PABRIKS, Eiroparlamenta deputāts, ziņotājs par jaunā ES ārējās robežas dienesta izveidi:
- Mums ir pilnīgi labi jāsaprot, ka bez ekonomiskajiem faktoriem, kas ir kontrabandas iespējas un cenu atšķirības un tā tālāk, šeit ir vienmēr jautājumi par spiegošanu. Un dažreiz agrāk dažs labs smējās – nu ko tad mazā valstī spiegot? Mēs esam atklāti, un visu tāpat zina. Bet tas nav tik vienkārši. Tas saistās ar spiegošanu vai informācijas nodošanu starp cilvēkiem, vienkārši satiekoties. Kas to zina – kas ar ko tiekas? Kādi ir paziņas? Jāzina arī, kas notiek uz robežas. Kādā veidā kādas infrastruktūras attīstās. Līdz ar to ir pietiekami daudz informācijas, kas tiek vākta un pie kuras cilvēki strādā. Un, kas vienkāršiem ļaudīm nešķiet svarīga, citiem dienestiem tā varētu būt ar pietiekami lielu nozīmi. Mums jāzina, kādi cilvēki pie mums nāk, cik bieži un ko viņi dara.
Pēc robežsardzes datiem, par atviegloto atļauju izsniegšanu Baltkrievijas pierobežas pašvaldībās iebraukšanai Latvijā viena gada laikā Baltkrievijas pilsoņiem izsniegtas 5575 atļaujas. Latvijas pilsoņiem - 8500 atļaujas.