Latvija ir apņēmusies būt sociāli atbildīga valsts, taču realitāte liecina, ka tie ir tikai vārdi bez reāla seguma, savā ikgadējā ziņojumā secinājis tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs: Latvijā apņemšanās būt sociāli atbildīgiem ir tikai vārdi bez reāla seguma
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzsvēra, ka cilvēktiesības var raksturot divējādi - normatīvi jeb tā, kā tas tieši rakstīts starptautiskajos dokumentos un Satversmē, un filozofiski. «Tāpēc lakoniski var sacīt, ka faktiski cilvēktiesības ir tiesības uz laimi. Šajā kontekstā rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji ir laimīgi,» vaicāja Jansons, uzsverot, ka atbildi uz to iezīmē arī tiesībsarga ziņojums.
Tiesībsargs pauda, ka mūsu pašu Satversmē ir tik precīzs un pietiekams cilvēktiesību principu uzskaitījums, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu būt laimīgs, un, kā jau katrā tiesībsarga gada ziņojumā, arī šajā ir uzskaitīts pozitīvais un labais, ko aizvadītajā gadā ir paveicis likumdevējs, izpildvara un pašvaldību institūcijas. Taču galvenokārt ziņojums joprojām sastāv no konstatētajiem trūkumiem cilvēktiesību un labas pārvaldības jomās un rekomendācijām to novēršanai, norādīja Jansons.
«Es un kolēģi Tiesībsarga birojā redzam sava darba mērķi, jēgu un rezultātus, tādēļ nevaru un negribu noliegt, ka pozitīvi ir vērtējama gan likumdevēja līdzšinējā ieklausīšanās tiesībsarga viedoklī, gan arī uzlabojumi atsevišķu ministru darbībā un lēmumos, arī pašvaldību institūciju praksē. Tomēr pārskats liecina, ka mums visiem cilvēktiesību un labas pārvaldības jomās Latvijā vēl ir ļoti daudz darba, un galvenais ir iemācīties nošķirt reālu nevarēšanu no nevēlēšanās darīt, kas nereti ir būtiska problēma mūsu valstī,» pauda Jansons.
«Latvija ir apņēmusies būt sociāli atbildīga valsts. Tas izriet no Satversmes un starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, taču realitāte Latvijā liecina, ka tie ir tikai vārdi bez reāla seguma,» secināja Jansons.
Bieži dzirdēts, ka Latvijas ekonomika ir teju visstraujāk augošā Eiropā un Latvija gandrīz visās jomās sasniedz ilgtspējas rādītājus, atgādināja Jansons, piebilstot, ka diemžēl šajā ikgadējā ziņojumā ir atspoguļota virkne cilvēktiesību jomu, kurās ilgtspējas nav, bet drīzāk meklēti ātri un jelkādi risinājumi. Viņš atgādināja, ka joprojām nav ilgtspējīga rīcības plāna, kā daļai sabiedrības neiekrist vēl dziļāk sociālās nedrošības bezdibenī un kā pārtraukt nabadzību visneaizsargātākajām grupām - pensionāriem, personām ar invaliditāti, jauniešiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, u.c.
«Tāpat savā ikdienas darbā esmu spiests meklēt aizvien jaunus argumentus, kā pārliecināt valdību un parlamentu, ka valsts ilgtspēja nav iespējama bez pienācīgi nodrošinātas un kvalitatīvas izglītības, bez kvalitatīvas, pieejamas un efektīvas veselības aprūpes sistēmas, sociālās drošības un nodarbinātības, taisnīga atalgojuma un attīstības prognozējamības nākotnē,» stāstīja tiesībsargs,
Jansons piekrita, ka ilgtspējas, valsts attīstības un ikviena cilvēka iespēju būt laimīgam nodrošināšanai katram ir sava personiskā atbildība. «Latvijā suverēnā vara pieder tautai, tādēļ mēs katrs atsevišķi un visi kopā esam atbildīgi par to, kādā valstī dzīvojam. Katrs pats vislabāk zina, ko esam darījuši ar entuziasmu un izcili, kur varbūt esam slinkojuši, un, protams, katrs vislabāk arī zina, kurās situācijās ir bijis neētisks, nolaidīgs, neievērojis likumu vai pat pieļāvis noziedzīgu rīcību,» sacīja Jansons.
Viņš aicināja ikvienu sekot Satversmei un veidot mūsu dzīvi laimīgu un ilgtspējīgu.