Vācijas iekšlietu ministra Horsta Zēhofera negaidītais paziņojums par savu nodomu atkāpties no amata, satricinājis visu valsts politisko sistēmu. Vācijas sabiedriskā raidorganizācija «Deutsche Welle» (DW) izvērtējusi Zēhofera demisijas iespējamo ietekmi uz kancleres Angelas Merkeles «lielās koalīcijas» valdību, kuru veido viņas vadītie kristīgie demokrāti (CDU), to Bavārijas māsaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU), kuru pārstāv Zēhofers, un sociāldemokrāti (SPD).
Vācijas Pamatlikumā nav atšķirības starp ministra labprātīgu atkāpšanos un ministra atcelšanu, un tas nozīmē, ka Zēhoferam jālūdz Merkelei sava atbrīvošana no amata.
Taču arī šajā gadījumā kanclere lēmumu nevarēs pieņemt pati, un viņai būs jāvēršas pie prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera, kurš tad arī lems par Zēhofera atcelšanu.
Ja Zēhofers pametīs savu amatu, CSU būs jāpiedāvā jauns iekšlietu ministra kandidāts.
Taču gadījumā, ja partija vairs nevēlēsies palikt «lielajā koalīcijā», tā atsauks visus savus ministrus, tādējādi liedzot Merkeles valdībai vairākumu Bundestāgā.
Ja CSU izlems izvirzīt Zēhofera aizstājēju, Merkeles koalīcija paliks pie varas, taču spriedze abu konservatīvo partiju – CDU un CSU – attiecībās varētu vēl vairāk saasināties.
Ja CSU izlems aiziet no «lielās koalīcijas», pastāv vairāki turpmāko notikumu attīstības scenāriji.
MAZĀKUMA VALDĪBA
CDU un sociāldemokrāti, ja tie tam piekritīs, paliek pie varas bez vairākuma Bundestāgā, taču valdībai katrā atsevišķā gadījumā nāksies meklēt kādu sabiedroto, lai panāktu parlamentā atbalstu tās likumdošanas iniciatīvām.
Jau ieilgušo koalīcijas sarunu laikā pēc pagājušā gada septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām Merkele vairākkārt paziņoja, ka drīzāk dotu priekšroku pirmstermiņa vēlēšanām nekā mazākuma valdības vadīšanai. Tas nozīmē, ka viņa arī tagad, visticamāk, no tā atteiksies.
JAUNA KOALĪCIJA
CDU un SPD var meklēt arī kādu jaunu koalīcijas partneri, kas nomainītu CSU. Jaunais koalīcijas partneris varētu būt liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) vai «zaļie».
Taču šādā gadījumā Merkeles krēsls tiktu apdraudēts, jo kanclera amats varētu kļūt par jauno koalīcijas sarunu priekšmetu.
MERKELES NOMAIŅA
Trešais formāli iespējams, taču mazticams scenārijs ir neuzticības izteikšana Merkelei Bundestāgā.
Pēc CSU aiziešanas no valdības teorētiski parlamenta apakšpalātā izveidotos opozīcijas vairākums, taču saskaņā ar Pamatlikumu neuzticības izteikšanai vienlaikus jāizvirza jauns kanclera amata kandidāts, kas gan ir visai mazticami, ņemot vērā lielās pretrunas, kādas valda starp opozīcijā esošajām partijām.
JAUNAS VĒLĒŠANAS
Merkeles valdības izjukšana var arī novest pie Bundestāga atlaišanas un jaunu vēlēšanu izsludināšanas.
Lai gan pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanas procedūra ir sarežģīta, tieši šādam scenārijam Merkele iepriekš devusi priekšroku, ja viņas valdībai neizdotos nodrošināt parlamentāro vairākumu.
Ja prezidents Šteinmeiers izlemtu atlaist Bundestāgu, jaunas vēlēšanas jāsarīko 60 dienu laikā.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)