Ašeradens: Nākamā gada budžetā pašlaik iezīmējas iztrūkums 275 miljonu eiro apmērā (1)

Pašlaik likums atļauj strukturālo deficītu 0,5% apmērā, taču koalīcijā iezīmējies atbalsts likuma grozījumiem, kas ļautu strukturālo deficītu palielināt līdz 1%, līdz ar to nākamgad negatīvo fiskālo telpu varētu samazināt līdz 56 miljoniem eiro, skaidroja finanšu ministrs.

Ašeradens gan vēl neatmet cerības, ka pie optimistiska scenārija valsts var nonākt arī pie neitrālas fiskālās telpas 2025.gadā.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) uzsvēra, ka šoreiz līdz ar Ašeradena prezentēto Latvijas Stabilitātes programmu valdībā tiks skatīts arī Ekonomikas ministrijas sagatavotais ekonomikas attīstības ziņojums par Latvijas izaugsmes veidošanu.

Tas sasaucas ar daudzu deputātu aicinājumu Saeimā iedibināt tradīciju par tautsaimniecības, ekonomikas debatēm, norādīja Mieriņa. Abus minētos dokumentus 9.maijā paredzēts prezentēt Saeimas frakciju vadītājiem un 16.maijā Saeimas sēdē ziņojumus par tiem plāno sniegt gan finanšu ministrs, gan ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Tikmēr šogad, visticamāk, gaidāmi par 185 miljoniem eiro mazāki ieņēmumi nekā plānots pieņemtajā budžetā. Pēc Ašeradena vārdiem, ja valdība neuzņemsies papildu līdz šim neparedzētas saistības un budžeta deficīts tiks noturēts ne vairāk kā 2,9% apmērā, nekādi taupības pasākumi šogad nebūšot jāveic.

Finanšu ministrija (FM) ir izvērtējusi valsts pašlaik plānotos izdevumus un secināts, ka ir reālistisks mērķis pabeigt gadu ar augstāk minēto budžeta deficītu 2,9% apmērā, skaidroja finanšu ministrs. Līdz ar to valdībai strikti jāpieturas pie šogad paredzēto izdevumu plāna, aicināja politiķis.

Valdība par Latvijas Stabilitātes programmu plāno skatīt otrdienas sēdē.

Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi valdībā Latvijas Stabilitātes programmas 2024.-2028.gadam projektu, informēja FM pārstāvji.

FM informē, ka 2024.gads raksturots ar izaugsmes atjaunošanos, inflācijas strauju samazināšanos, energoresursu cenu stabilizēšanos, noturīgu darba tirgu un kopumā norāda uz valsts ekonomikas noturību pret ārējiem ekonomiskajiem šokiem. Par noturību var runāt arī fiskālajā politikā. Lai arī vispārējās valdības budžeta deficīts ir tuvu 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) robežai, lielāko tā daļu veido ar valsts iekšējo un ārējo drošību saistītie vienreizējie izdevumi. Strukturālais deficīts ir tuvu 0,5% no IKP robežai un tāpēc valsts parāds ir ilgtspējīgs. Diemžēl investīcijas iekšējās un ārējās drošības jomā ir nepieciešamas - gan lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju drošību, gan lai radītu nepieciešamos apstākļus ekonomikas attīstībai.

Saskaņā ar 2024.gada februāra prognozi Latvijas IKP 2024.gadā palielināsies par 1,4%, bet 2025.gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9%. IKP pieauguma prognoze 2024.gadam ir samazināta par 1,1 procentpunktu, bet 2025.gadam prognoze nav mainīta. Nākamajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, 2026.gadā veidojot 2,5% un līdz 2028.gadam palēninoties līdz 2,3%.