Latvijā darba nespējas lapu izmaksas ir daudz lielākas nekā kaimiņvalstīs, uzskata LTRK (2)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Shutterstock

Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

"Uzņēmējiem šī problemātika ir ļoti būtiska un LTRK biedri par to mūs regulāri informē," sacīja Lielpēteris, piebilstot, ka Latvijā darba nespējas lapu izmaksas ir daudz lielākas nekā kaimiņvalstīs, turklāt uzņēmēji saņem ziņojumus par darbnespējas lapām ar atpakaļejošiem datumiem, gan tās izsniedzot, gan noslēdzot.

"Lai arī var teikt, ka Veselības ministrija ir sadzirdējusi šīs uzņēmēju problēmas, uzņēmēji sagaida raitāku virzību šo problēmjautājumu risināšanā," sacīja valdes loceklis.

Viņš arī norādīja, ka kopumā LTRK rosinājumi risināt darba nespējas lapu apmaksas problēmu Latvijā dalāmi divās daļās - darbnespējas lapu izmaksas darba devējam un citi saistītie jautājumi.

Izmaksu sadaļā LTRK aicina rast darba devējiem konkurētspējīgu risinājumu, pēc iespējas samazinot no darba devēja puses apmaksāto dienu skaitu. "Patlaban Latvijā no pirmajām deviņām darba nespējas dienām uzņēmēji sedz astoņas darba dienas, Igaunijā - piecas darba dienas, bet Lietuvā - divas darba dienas, tādēļ Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram," uzsvēra valdes loceklis.

Pie saistītajiem jautājumiem LTRK rosina izvērtēt iespēju saīsināt sākotnējo darbnespējas termiņu uz piecām dienām, palielināt nepamatoti izsniegtu darbnespējas lapu uzraudzības kvalitāti, kā arī veicināt veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, lai mazinātu gadījumus, kad darba ņēmējs slimo bieži un ar hroniskām kaitēm, kas nav savienojamas ar darba veikšanu.

Taujāts par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) izstrādātajiem modeļiem darbnespējas lapu apmaksai, Lielpēteris pauda, ka no LBAS izteiktajiem piedāvājumiem kā uzņēmējiem labvēlīgāks vērtējams pirmais variants, kurā otro un trešo darba nespējas dienu apmaksātu no valsts budžeta līdzekļiem, ja darba nespēja ir līdz deviņām dienām.

"Vienlaikus šo piedāvājumu kopumā nesaredzam kā tādu, kas būtiski uzlabotu darba devēju konkurētspēju, īpaši ilgstošākas darba nespējas gadījumā ar papildus izmaksu slogu uzņēmējiem B darbnespējas lapas gadījumā," piebilda Lielpēteris.

LTRK ir uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Kamerai kopumā ir apmēram 6000 biedru. LTRK ir Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas un Starptautiskās Tirdzniecības palātas biedre.

TVNET jau vēstīja, ka aprīļa beigās LBAS trīspusējā sanāksmē piedāvāja divus darba nespējas lapu apmaksas modeļus, kurus īstenojot, darbinieka sociālās garantijas faktiski nesamazinās.

Patlaban pirmā darba nespējas diena netiek apmaksāta, no otrās līdz devītajai darba nespējas dienai, ieskaitot, šos izdevumus apmaksā darba devējs ( A lapa), bet no 10.dienas - valsts (B lapa).

Pirmajā modelī LBAS piedāvā apmainīt vietām valsts un darba devēju apmaksātās dienas, proti, A lapas otro un trešo darba nespējas dienu pārņem valsts - 80% par katru dienu -, kas uzlabotu pārraudzības un kontroles iespējas. Darba devējam A lapa sākas no ceturtās dienas, kas nozīmē, ka darba devējs sāk maksāt no ceturtās dienas. LBAS skaidro, ka pēc tam darba devējs maksā par B lapas 10. un 11. dienu - 80% par katru dienu. Šāds arodbiedrību piedāvājums esot radies darba devēju sūdzību dēļ, ka, paņemot darba nespējas lapu uz īsu termiņu, tieši šīs dienas daži darbinieki izmantojot negodprātīgi.

Otrs LBAS piedāvātais modelis paredz tādu pat darba nespējas dienu apmaksas principu, kāds ir pašlaik, izņemot devīto dienu, kuru pārņemtu valsts sociālais budžets. Tas nozīmē, ka darbinieks saglabā slimības dienu apmēru un skaitu pilnā apjomā, taču nedaudz noplok sociālā budžeta finanšu līdzekļi. Lai kompensētu šos zaudējumus sociālajā apdrošināšanā vecāku apdrošināšanas likme 1,16% apmērā tiktu ar obligātu ikgadēju indeksāciju novirzīta pamatbudžetā, rosina LBAS. Tā tas jau sen esot Igaunijā un Lietuvā, un kā iespējamais variants diskutēts koalīcijas darba grupā ar sociālajiem partneriem. LBAS norāda, ka šie aprēķini ir veikti pie vidējās darba samaksas 2023.gadā 1537 eiro, pie 21 darba dienas mēnesī.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu