/nginx/o/2022/03/19/14434399t1h9885.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/03/26/16739930t1hc9d9.jpg)
Staigājot pa Rīgas ielām, nav iespējams nepamanīt, cik daudz lietotu preču veikalu ir galvaspilsētā. To vitrīnas ir kļuvušas par neatņemamu daļu no pilsētas ainavas. Neraugoties uz dažādu zīmolu tīklu veikaliem, kas orientēti uz plašu auditoriju, un ērtībām, ko sniedz iepirkšanās internetā, daudzi turpina regulāri iepirkties tā sauktajās humpalās. Kāds ir to popularitātes noslēpums? Vai tiešām humpalās ir izdevīgāk?
No labdarības līdz komercijai: apģērbu ceļš pie pircējiem
Latvijā lietotās preces visbiežāk nonāk no Lielbritānijas un Zviedrijas iedzīvotājiem caur starpnieku tīkliem un organizētiem savākšanas punktiem, skaidro Oļegs.
"Piemēram, Anglijā tā ir tīra komercija. Cilvēki nodod apģērbu īpašās kastēs, uz kurām rakstīts "Palīdzēsim bērnunamam" vai "Palīdzēsim dzīvniekiem"," saka starpnieks.
Daļa naudas no šo lietu pārdošanas tik tiešām tiek novirzītas labdarībai, bet uz to aiziet mazākā daļa.
Pats biznesmenis dod priekšroku Zviedrijai, jo viņam šajā valstī ir laba saikne ar kādu reliģisko organizāciju.
"Tā ir nekomerciāla organizācija, kas var piedāvāt labāko cenu. Vēl ir reliģiskās sektas, kas dzīvo pēc citiem noteikumiem. Viņi ved viens otram visu, kas vien ienāk prātā," skaidro Oļegs.