Jauni nodokļi vai nodokļu likmes šobrīd nav paredzētas, vēsta Siliņa (2)

"Mēs to darām apzināti," komentējot nodokļu jautājumus, uzsvēra Siliņa, nenoliedzot, ka zināmā mērā jautājums par tiem parādās ik pa laikam.

Valdības vadītāja uzsvēra, ka šobrīd mērķis ir veicināt Latvijas ekonomiku, apsteigt citus, tajā skaitā ar ietaupījumu un gudru Eiropas fondu līdzekļu izmantošanu, un neļaut valsts ekonomikai stagnēt.

Viņa sacīja, ka viens no valdības primārajiem uzdevumiem bijis samazināt birokrātiju arī banku jomā un veicināt kreditēšanas apjomu, jo tas veicina ekonomiku.

Siliņa atgādināja, ka pagājušā gadā tika ieviests solidaritātes nodoklis bankām, ko var nemaksāt, sasniedzot noteiktu apgrozījuma un kreditēšanas apjomu. Viņa pauda gandarījumu, ka kreditēšanas apjoms ir audzis.

"Tikai palielinot nodokļus, mēs nevaram Latvijas ekonomikā ienest vairāk naudas. Ir svarīgi, lai kopējā Latvijas ekonomikā būtu vairāk finansējuma," pauda valdības vadītāja.

Viņa arī norādīja, ka, meklējot ietaupījumus esošajā valsts budžetā, ir neaizskaramās grupas, tajā skaitā māmiņas. Premjere skaidroja, ka valdība nevēlas pasliktināt iedzīvotājiem pieejamos pakalpojumus.

Kā vēstīts, valsts aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai valdība otrdien nolēma veidot Aizsardzības un drošības fondu.

No lēmuma izriet, ka valsts aizsardzības un drošības vajadzībām, NATO spēju mērķu sasniegšanai, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai Ministru kabinets ar 2026. gadu plāno virzīties uz izdevumiem 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Valdība kā iespējamos papildu nepieciešamo izdevumu finansēšanas avotus noteica vispārējās valdības budžeta deficīta palielinājumu, kas 2025. - 2028. gada periodā tiek veikts saskaņā ar valsts izņēmuma klauzulas noteikumiem. No 2029. gada deficīta palielinājums tiek veikts par 0,5% no IKP, samazinot Fiskālās disciplīnas likumā noteikto minimāli plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci.

Tāpat paredzēts valsts kapitālsabiedrībām pārskatīt savus ieņēmumu plānus turpmākajiem trīs gadiem un līdz 2025. gada 2. jūnijam iesniegt Valsts kancelejai (VK) priekšlikumus ziņojumam par iespējamiem ienākumu palielinājumiem, iepriekš saskaņojot tos ar kapitāldaļu turētāju.

Kā iespējamais avots minēts arī publiskās privātās partnerības (PPP) finansējumu AM investīcijām. Paredzēts, ka AM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) līdz jūlijam sagatavos potenciālo PPP projektu sarakstu prioritārā secībā.

Tāpat paredzēts no 2029. gada iegūt finanšu resursus, efektivizējot publiskā sektora funkcijas, tajā skaitā veicot politikas izmaiņas, strukturālas reformas, izdevumu pārskatīšanu un izdevumu samazinājumu vispārējās valdības sektora institūcijām. Konceptuāli tiek atbalstīta Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošana valsts aizsardzības un drošības vajadzībām.

Kā vienu no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem plānots paredzēt valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu, kas ir ne mazākas kā 10%, atsavināšanu publiskajā piedāvājumā līdz 2029. gadam, tajā skaitā attiecībā uz tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums.

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka Finanšu ministrijai būs jāsāk sarunas ar citām ministrijām par to, kur rast papildus līdzekļus, lai valsts varētu sasniegt 5% no IKP aizsardzībai.

Siliņa klāstīja, ka līdzekļus, kurus izdosies iegūt, mazinot birokrātiju, varētu novirzīt ne tikai drošībai, bet arī citām valdības prioritātēm - izglītībai un atbalstam ģimenēm.

"Vispirms pārskatīsim gan ministriju esošos izdevumus, gan varētu lemt par [valsts budžeta] deficīta palielināšanu. Ja tas nebūs pietiekoši, lai ietu uz šiem 5%, tad meklēsim iespēju, kā palielināt ieņēmumus," teica Siliņa. Tādēļ valdības lēmumā iekļauti priekšlikumi, kas ļautu palielināt ieņēmumus arī valsts kapitālsabiedrībām.

Vienlaikus premjere uzsvēra, ka valsts budžeta izstrādes process vēl nav sācies, tāpēc detalizēti lēmumi gaidāmi vēlāk.