Latvija ir elektronisko sintezatoru lielvalsts

Šobrīd Erica Synths sortimentā ir ap 200 mūzikas instrumentu un aksesuāru. Tie iedalās divās daļās – modulārie sintezatori jeb atsevišķi sintezatoru moduļi, no kuriem katrs pats var sakomplektēt savu instrumentu, un gatavie instrumenti.

Šobrīd modulāro sintezatoru moduļi “Erica Synths” ir kā pētniecības un izstrādes un testa tirgus – moduļu izstrādē uzkrātās zināšanas un risinājumus uzņēmums vēlāk bieži izmanto gatavo instrumentu izstrādē. Taču var notikt arī otrādāk. Piemēram, “Erica Synths” ir bungu sintezators “Pērkons”, kam ir četras balsis, un viena no tām ar laiku tika izstrādāta arī kā atsevišķs modulis.

Modulāro instrumentu tirgus, uz kura attīstības viļņa sākotnēji auga “Erica Synths”, šobrīd stabilizējas un vairs nav tik aktīvs. Tāpēc uzņēmums fokusējas uz gatavajiem instrumentiem. “Tie ir uzreiz citi apjomi, cita reputācija uzņēmumam. “Wow” efekts tirgū no tāda līmeņa instrumentiem ir daudz lielāks,” teic “Erica Synths” dibinātājs Ģirts Ozoliņš.

Pasaulē modulāro sintezatoru ražotāju kļūst arvien vairāk. Šobrīd kopumā ir ap 400 ražotāju, no kuriem lielākā daļa ir pavisam mazi uzņēmumi, kuru sortimentā ir daži moduļi. Taču “Erica Synths” ar savu vairāk nekā 200 mūzikas instrumentu un aksesuāru portfeli un 5,7 miljonu apgrozījumi pērn ir viens no lielākajiem ne vien Eiropas, bet arī pasaules mērogā.

“Latvija ir elektronisko sintezatoru lielvalsts,” teic Ģ. Ozoliņš.

Vaicāts, vai brīdī, kad viņš izveidoja savu elektroniskās mūzikas instrumentu ražošanas uzņēmumu, bija skaidrs, ka tas attīstīsies šādi, viņš teic: “Nē, bet es esmu ļoti priecīgs, ka sanāca šādi.” Un tas panākts vien ar 10 cilvēku komandu. Tāpēc Ģ. Ozoliņš priecājas, ka uzņēmuma ražīgums uz vienu darbinieku līdzinās un pat pārspēj attīstīto Eiropas valstu līmeni.

Nebaidās no latviska nosaukuma

Jau no pirmajām dienām Ģ. Ozoliņš bija nolēmis, ka skaļi leposies ar to, ka “Erica Synths” ir Latvijas uzņēmumus.

“Sākumā man visādi gudrinieki teica, ka neviens nezina, kur atrodas Latvija, un neņems mūs nopietni, ja uzņēmums būs Latvijā. Man pat ieteica neizvēlēties domēnu “ericasynths.lv”, jo “.com” lapa būtu uzticamāka,” viņš atceras.

Taču pat savu populāro bungu sintezatoru uzņēmums nav baidījies nosaukt tik latviskā un ārzemniekiem grūti izrunājamā vārdā kā “Pērkons”. Protams, katrs ārzemnieks šo instrumentu sauc citādāk, bet tas nemaina to, ka industrijā visi zina, par ko ir runa – par Latvijā ražotu mūzikas instrumentu.

Ģ. Ozoliņš teic, ka “Erica Synths” ir uztaustījis savu īsto stilu: “Mēs protam uztaisīt mūzikas instrumentus ar vislabāko lietotāja interfeisu. Tādus, ko cilvēkiem ir prieks lietot.”

Optimismam ir panākumi

Ģ. Ozoliņš citiem nozares kolēģiem ārzemēs vienmēr stāsta, cik Latvijā ir laba infrastruktūra elektronikas ražošanai. Šī viņa iniciatīva ir vainagojusies ar panākumiem – pēdējos gados vairāki Ukrainas, ASV, Beļģijas, Vācijas un Nīderlandes elektroniskās mūzikas instrumentu ražotāji ir pārcēluši ražošanu uz Latviju.

“Erica Synths” ne vien iesaka citiem ražot Latvijā, bet reizēm arī sadarbojas ar citu valstu mūzikas instrumentu ražotājiem. Piemēram, pirms dažiem gadiem Kanādas modulāro sintezatoru ražotājs “Hexinverter” paziņoja, ka beidz savu darbību, jo dibinātājs ir nolēmis pievērsties citām lietām. “Hexinverter” moduļi organiski papildināja “Erica Synths” piedāvājumu, tāpēc abi vienojās, ka Latvijas uzņēmums pārņem viņu dizainus, pielāgo tos savai ražošanas specifikai un dalās peļņā, saglabājot “Hexinverter” zīmolu,.

“Nesen man uzrakstīja divi vācu uzņēmumi, kas apsver slēgt biznesu un aicina pārņemt viņu instrumentus. Mums nav resursu ražot citiem, bet varu ieteikt elektronikas ražotājus Latvijā, kas var saražot un viņiem atliktu tikai tirgot,” saka Ģ. Ozoliņš.

Noliktava darbojas kā pulkstenis

Lielāko daļu no “Erica Synths” apgrozījuma veido eksports. Uzņēmuma klientu datubāzē ir desmitiem tūkstošu privātpersonu, tāpat tas sadarbojas ar gandrīz simt vairumtirgotājiem visā pasaulē. Tiem ir svarīgi, lai preču aprite būtu ātra un viņiem nebūtu jāveido lieli preču uzkrājumi. Jo īpaši modulāro sintezatoru tirgū – “Erica Synths” ir teju 100 moduļu, bet kopējais moduļu piedāvājums no visiem ražotājiem kopā tuvojas 10 tūkstošiem. Lai vairumtirgotājs spētu piedāvāt labu sortimentu, tam būtu jātur ļoti liela noliktava.

Tāpēc “Erica Synths” investē tajā, lai visi instrumenti būtu pieejami uzreiz un lai uzņēmuma noliktava darbotos kā pulkstenis – tikko kā vairumtirgotājs izveido klienta pasūtījumu, tā pie viņa no Latvijas ceļo nepieciešamā lieta. “Tirgotāji darbojas dažādi – vairums plāno iepirkumus un pasūta lielu skaitu ar instrumentiem. Daži darbojas kā vairums Latvijas internetveikalu – saņem pasūtījumu, un tad pasūta no piegādātāja. Taču abos gadījumos ir svarīgi, ka instrumenti ir pieejami,” skaidro Ģ. Ozoliņš.

Kā zināt, ko turēt savā noliktavā? Tam palīdz divas lietas. Pirmkārt, pieredze, kas pasaka priekšā, kurus instrumentus labi pirks. Parasti pirmajā reizē “Erica Synths” ražo 200 līdz 500 modulāro sintezatoru moduļus. Gatavo instrumentu gadījumā apjomi ir daudz lielāki – bieži vien tās uzreiz ir vismaz 1000 vienības. Otrkārt, uzņēmumam ir sistēma, kas analizē noliktavas atlikumu apjomus, paredzot, cik daudz un kādas detaļas jāiepērk un kādi instrumenti jāražo. Tas tiek plānots aptuveni pusgadu uz priekšu.

Pieredze reklāmā noder mūzikas instrumentu ražošanā

Ģ. Ozoliņš nāk no reklāmas nozares. Vaicāts, kā pieredze reklāmā un mārketingā viņam palīdz, viņš vispirms uzsver, ka 10 gadu laikā abas šīs jomas ir būtiski mainījušās. Taču Ģ. Ozoliņš piekrīt, ka pieredze reklāmas aģentūrā ir devusi izpratni par to, kā ir jāstāsta par savu produktu. Piemēram, “Erica Synths” ir sava studija, kur regulāri viesojas dažādi mākslinieki.

“Cik ilgi var runāt par instrumentiem? Ir jārunā par to, kā tos pielietot. Tā ir laba metode, kā rādīt un stāstīt par mūsu instrumentiem,” saka Ģ. Ozoliņš.

Tāpat aģentūras pieredze ir devusi stratēģisku un analītisku pieeju, kā arī prasmi sarunāties ar cilvēkiem. “Kad es mācījos universitātē un paralēli strādāju Daiļamatniecības pamatskolā, es biju ļoti kautrīgs džeks. Turpat blakus pie Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes bija metinātāji un man vajadzēja iet sametināt motociklam rāmi – tas bija tāds iekšējais izaicinājums saņemties iet pie svešiem cilvēkiem un to sarunāt. Vēlāk aģentūra man to iemācīja,” stāsta Ģ. Ozoliņš.

Svarīga ir arī prasme noteikt prioritātes. “Reklāmā viss ir par prioritātēm – nevis stāstīt par visu iespējamo, bet svarīgāko. Tas man tagad noder arī instrumentu dizainā. Pasaulē ir daudz instrumentu, kas ir nebaudāmi lietošanā vai neērti – tajos ir par daudz visa kā un nekādu prioritāšu instrumentu dizainā. Mana pieredze reklāmā prioritāšu noteikšanā dod prasmi uztaisīt instrumentu tā, lai to būtu superīgi spēlēt,” stāsta Ģ. Ozoliņš.

Nevajag baidīties sadarboties

Citiem, kuri vēlas gūt panākumus savā nišā, Ģ. Ozoliņš iesaka labi noformulēt savu ideju. Tāpat viņš aicina nebaidīties no kritikas: “Neviens nevar izstrādāt perfektu produktu. Pat vislielākajai inovācijai būs vietas, ko uzlabot.” Tāpat viņš aicina nebaidīties sadarboties.

“Sadarbošanās ir svarīga lieta. Daudzi grib sasniegt kaut ko lielu pa kluso. Bet pēdējo gadu piemērs ar Nobela prēmiju saņēmējiem parāda, ka šobrīd ir grūti izlemt, kam tieši to balvu piešķirt, jo lielāko daļu projektu izstrādā milzīgas zinātnieku komandas un projekti, pie kā tās darbojas, prasa miljardiem eiro lielu investīciju budžetu,” saka Ģ. Ozoliņš.

Mazākos mērogos ieguvums no sadarbības slēpjas tajā, ka sadarbība ļauj kaut ko izdarīt daudz ātrāk un labāk. Viņš pats kā mentors un investors bija iesaistīts kādā projektā, kas cieta neveiksmi, jo komanda nevēlējās ražošanu uzticēt ārpakalpojuma sniedzējam. Rezultātā ar cerību uz augstāku kvalitāti un zemākām izmaksām tika iegūti 30% brāķu un neparedzama ražošana.

Tiem, kas baidās no tā, ka ārpakalpojuma sniedzējs nozags ideju, viņš uzsver, ka rūpnīcas vienmēr slēdz konfidencialitātes līgumus. “Mūsu industrija ir pārāk maza. Mūzikas instrumenti ir iekārtas ar augstu pievienoto vērtību, kas apvieno gan elektroniku, gan programmēšanu – to nevar tik viegli nokopēt. Un reizēm pat nav vērts kopēt, jo nav tik lielu apjomu,” teic Ģ. Ozoliņš.

Taču ir arī izņēmumi. Ir kāds labi zināms ražotājs, kura bizness ir bezkaunīgi kopēt veiksmīgus elektronikas mūzikas instrumentus un ražot tos savā rūpnīcā Ķīnā par zemām cenām. “Ja viņi nokopē kāda mazā ražotāja instrumentu, tas nozīmē, ka tas ir tiešām ļoti labs. Bet lielākajā daļā gadījumu nav vērts tērēt resursus, lai cīnītos par “savu taisnību” – viņiem ir juristu armija, kas visu laiku seko līdzi jaunu izgudrojumu patentiem. Arī vienu mūsu instrumentu viņi ir nokopējuši. Taču tas ir redzēts tikai prototipa veidā, un, ņemot vērā, ka modulāro sintezatoru tirgus samazinās, es nedomāju, ka viņi patiešām to ieviesīs ražošanā,” stāsta Ģ. Ozoliņš.

Visa pamatā ir izglītība

“Daudzi politiķi saka, ka vajag investēt augstas pievienotās vērtības produktos, bet lielākoties tas ir klajš populisms bez racionāla pamata. Augstas pievienotās vērtības produktu pamatā ir eksaktās zinības, un skolnieku sekmes tajās ar katru gadu pasliktinās. Ir jāsāk ar investēšanu izglītībā, lai cilvēki vispirms iemācās skaitīt. Tikai tad var izdarīt kaut kādas saprātīgas lietas,” uzskata Ģ. Ozoliņš.

Viņš ir nedaudz neobjektīvs, jo pats kādu laiku ir strādājis par skolotāju. Ģ. Ozoliņš uzskata, ka pedagogiem ir visnozīmīgākais darbs pasaulē.

“Viņi māca gan ārstus, gan inženierus. Ja tiešām gribam izstrādāt un eksportēt produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, ir jāsāk ar to, ka cilvēki māk saskaitīt. Un tā ir izglītība,” viņš uzsver.

Iespējams, tāpēc, ka pats ir bijis pedagoga kurpēs, “Erica Synths” sortimentā ir instruments, kas paredzēts mūzikas tehnoloģiju mācīšanai mūzikas skolās. Uzņēmums sadarbībā ar tehno mūzikas producentu Ričiju Havtinu (Richie Hawtin), kurš plašāk pazīstams ar skatuves vārdu “Plastikman”, ir izstrādājis sintezatoru “Bullfrog”. Šis instruments palīdz jauniešiem mācīties, kā veidojas skaņa, kādi parametri jāņem vērā, veidojot elektronisko mūziku utt. Savukārt prototipēšanas platforma “Labor” paredzēta, lai veicinātu interesi par elektronikas dizainu.

Materiāls pārpublicēts ar labsoflatvia.com atļauju