Krievijā palikušās Rietumu kompānijas audzē peļņu un turpina "barot" kara mašīnu (5)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: EPA/Scanpix

2023. gadā Krievijā palikušās Rietumvalstu kompānijas nopelnījušas 1,3 triljonus rubļu (13,1 miljardu eiro), kas ir par 40% jeb 383 miljardiem rubļu (3,8 miljardiem eiro) vairāk nekā 2021. gadā, kas bija pēdējais gads pirms kara, aprēķinājusi “Novaya gazeta. Eiropa”.

Laikraksta aprēķinos iekļautas vairāk nekā 100 lielākās kompānijas. 85% no summārās peļņas jeb 1,1 triljons rubļu (11 miljardi eiro) attiecināmi uz 20 kompānijām. Līderu vidū britu enerģētikas koncerns BP (250 miljardi rubļu / 2,5 miljardi eiro), Francijas naftas un gāzes kompānija “TotalEnergies” (234 miljardi rubļu / 2,3 miljardi eiro) un Austrijas banka “Raiffeisen” (125,4 miljardi rubļu / 1,25 miljardi eiro).

BP pieder 19,75% “Rosņeftj” akciju. Neraugoties uz to, ka kompānija ir pārtraukusi uzrādīt šīs akcijas savās finanšu atskaitēs un uzsvēra, ka “tiek izskatīti varianti, kā aiziet no Krievijas”, Kremļa noteikto ierobežojumu dēļ BP faktiski nekādi nevar pārdot šo aktīvu.

“TotalEnergies” pieder teju piektdaļa lielākā privātā gāzes ražotāja “Novatek” akciju. Tāpat “TotalEnergies” pieder daļas nozīmīgās Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcās. Pēc kara sākuma Ukrainā uzņēmums nepaziņoja par plāniem pamest Krieviju. Pašlaik “TotalEnergies” eksportē sašķidrināto dabasgāzi uz Eiropu no rūpnīcas “Yamal SPG”. Kompānija vēlējās veikt piegādes Eiropai arī no projekta “Arktik SPG-2”, taču atteicās no ieceres tikai pēc tam, kad ASV noteica sankcijas pret šo projektu.

Kas attiecas uz “Raiffeisen Bank International”, šī banka it kā grasījās pamest biznesu Krievijā jau pēc kara sākuma un ziņoja par to jau 2022. gada pavasarī, taču process joprojām tiek atlikts. 2. maijā bankas vadītājs Johans Štrobls paziņoja, ka banka “radikāli aktivizēs aiziešanas procesu no Krievijas šī gada trešajā ceturksnī”. Pirms tam kredītiestāde saņēma vēstuli no Eiropas Centrālās bankas ar prasību samazināt Krievijas klientu kreditēšanu par 65%, kā arī ievērojami samazināt starptautisko maksājumu pakalpojumu sniegšanu Krievijas klientiem. To banka ir gatava izdarīt tikai līdz 2026. gadam.

Starp ārvalstu kompānijām, kas joprojām darbojas Krievijā, vislielākais peļņas pieaugums ir Ungārijas “OTP-Bank”. Šai bankai izdevies palielināt tīro peļņu gandrīz 200 reižu – no 133 miljoniem rubļu (1,38 miljoniem eiro) 2022. gadā līdz 25 miljardiem rubļu (250 miljoniem eiro) 2023. gadā. Pašā bankā šādu izrāvienu skaidro ar “papildinātu stratēģiju, kas radījusi būtisku peļņas pieaugumu kreditēšanas un transakciju biznesā”.

Otrajā vietā ir poļu iepakojumu ražotājs “Can-Pack”. Tā peļņa pieaugusi par 400%, sasniedzot 4,6 miljardus rubļu (46 miljonus eiro).

Kopumā divu kara gadu laikā peļņu ievērojami izdevies audzēt tādu Rietumvalstu kompāniju Krievijas meitasuzņēmumiem kā BP, “Philip Morris”, JTI, “Mitsui”, “Cagrill” un ING. Kopumā šo uzņēmumu peļņa pieaugusi par teju 97 miljardiem rubļu (970 miljoniem eiro).

Neraugoties uz to, lielākā daļa ārvalstu kompāniju ienākumu Krievijā faktiski ir bloķēti, jo Krievijas varasiestādes ir noteikušas ļoti stingrus ierobežojumus. Kompānijas no “nedraudzīgajām” valstīm var izvest no Krievijas tikai 10 miljonus rubļu mēnesī (ap 100 000 eiro). Lai palielinātu šo summu, nepieciešama vadības ārvalstu investīciju kontroles komisijas atļauja. Lai to iegūtu, nepieciešams investēt Krievijā jaunu tehnoloģiju ražošanā un jākāpina ražošanas apjoms, un tieši šādas investīcijas ārvalstu kompānijas kopš kara sākuma ir pārtraukušas.

Vēl ir trešais, izplatītākais variants. Naudu noguldīt C tipa rubļu kontā, kas atvērts Krievijas bankā. Tādējādi Rietumu kompāniju peļņa atbalsta Krievijas finanšu sistēmas stabilitāti, kas ļauj turpināt karu Ukrainā. Faktiski kapitāla izvešanas aizliegums ir palielinājis Krievijas banku aktīvus par vairāk nekā vienu triljonu rubļu.

Galvenais labuma guvējs no šīs situācijas ir Krievijas budžets. 2023. gadā tas ieguvis no ārvalstu kompānijām 422 miljardus rubļu (4,2 miljardus eiro) lielus nodokļu ieņēmumus. Tas veido aptuveni 1,5% no visiem budžeta ieņēmumiem.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu