Stoltenbergs: Mēs negribam jaunu Auksto karu ar Krieviju

FOTO: EPA/Scanpix

Maskava vērienīgi iegulda naudu savu militāro spēku modernizācijā, un NATO ir jāsper atbildes soļi, intervijā raidorganizācijai «Deutsche Welle» norāda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš iestājas par «aizsardzības un dialoga» stratēģiju, izvietojot karavīrus Baltijas valstīs un Polijā, bet neiesākot bruņošanās sacensību ar Krieviju.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins martā publiskā uzrunā lielījās ar jauniem kodolieročiem Krievijas arsenālā - spārnoto kodolraķeti ar neierobežotu darbības rādiusu, kas spējot pārvarēt jebkuru pretgaisa aizsardzību, un zemūdens aparātu ar kodolgalviņu, ko varot izmantot pret lidmašīnu bāzeskuģiem un bāzēm piekrastē.

Vai jaunie ieroči, ko Putins aprakstīja, patiešām pastāv? «Es neieslīgšu detaļās par to, kādi izlūkošanas dati mums ir par Krievijas ieročiem,» norāda Stoltenbergs. «Taču Maskava attīsta jaunas militārās spējas - gan parastos, gan kodolieročus, un tas pazemina Krievijas kodolieroču izmantošanas slieksni potenciālā konfliktā. Ir ārkārtīgi svarīgi no tā izvairīties. NATO uz to atbild, veicot lielāko kolektīvo aizsardzības spēju stiprināšanu.

Mēs uzlabojam bruņoto spēku gatavību un izvietojam karavīrus alianses austrumu daļā - Baltijas valstīs un Polijā, kā arī Melnās jūras reģionā. Mēs gribam sniegt skaidru signālu ikvienam potenciālajam ienaidniekam: NATO ir šeit, lai pasargātu visas dalībvalstis no visu veidu draudiem.

Galvenais iemesls, kāpēc to darām, ir nevis provocēt konfliktu, bet gan saglabāt mieru.»

«Mēs neatbildam ar tanku pret tanku, raķeti pret raķeti vai kodolieroci pret kodolieroci. Bet, protams, NATO ir jāadaptējas, kad redzam pašpārliecinātāku Krieviju investējam lielas summas jaunā, modernā ekipējumā un gribot lietot militāro spēku pret saviem kaimiņiem. Mēs to redzējām Gruzijā, mēs to redzam Ukrainā,» skaidro Stoltenbergs. «Maskavai ir arī karavīri Moldovā bez Moldovas valdības atļaujas. Tā ir tendence, kas izveidojusies vairāku gadu laikā un uz kuru ir jāreaģē.»

«Mēs negribam jaunu Auksto karu. Mēs negribam jaunu bruņošanās sacensību, un mēs negribam izolēt Krieviju. Krievija ir mūsu kaimiņš; Krievija šeit ir uz palikšanu. Tāpēc NATO mērķis ir atrast līdzsvaru, kombinējot aizsardzību un dialogu,» NATO stratēģiju ieskicē Stoltenbergs.

Uz žurnālista jautājumu, vai Gruzijai un Ukrainai ir reālas iespējas pievienoties NATO, Stoltenbergs atbildēja: «Mēs atbalstām šo valstu vēlmi virzīties uz transatlantisko integrāciju. Dalības jautājumu izlems 29 NATO dalībvalstis kopā ar šīm abām valstīm. Neviens cits tur nedrīkst iejaukties vai uzlikt veto šim procesam. Absolūti nepieņemami, ka tādas lielvalstis kā Krievija cenšas no jauna izveidot savas ietekmes sfēras, izlemjot, ko tās kaimiņiem vajadzētu darīt.»

Uz augšu