:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Stingras robežas atjaunošana «Brexit» rezultātā starp Īrijas Republiku un Apvienotās Karalistes Ziemeļīrijas provinci var apdraudēt 20 gadus Īrijas salā pastāvējušo mieru, brīdināja Lielās piektdienas miera līguma arhitekti.
Brīdina par «Brexit» draudiem 20 gadus ilgušajam Īrijas mieram
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bijušie Lielbritānijas un Īrijas premjerministri Tonijs Blērs un Bertijs Aherns viedokli pauda saistībā līguma, ar kuru 1998.gada 10.aprīlī tika apturēta Ziemeļīrijas starpkopienu vardarbība, 20.gadadienu.
Atvērta robeža starp Īriju un Ziemeļīriju bija viens no svarīgākajiem līguma rezultātiem, bet līdz ar «Brexit» tur atradīsies Eiropas Savienības ārējā robeža, laikrakstam «The Irish Times» sacīja Blērs.
Īrijas jautājums ir visakūtākā «Brexit» problēma, viņš sacīja.
«Es neredzu, kā šī problēma varētu tikt atrisināta, ja vien Ziemeļīrija nepaliek muitas savienībā un iekšējā tirgū,» Blērs piebilda. Tiesa gan, pašreizējā britu valdība šādas alternatīvas noraida.
Aherns sacīja britu raidsabiedrībai BBC, ka cilvēki protestēs pret stingru robežu.
«Tur nekad nebūs robeža. Pāri Īrijai nebūs fiziskas robežas, jo, ja to mēģinās tur izveidot, nebūs jāgaida, līdz terorisms to nojauks. Cilvēki to vienkārši fiziski nojauks, parasti cilvēki,» sacīja Aherns.
Lielbritānija par visvēlamāko uzskata variantu, kad teju 300 ceļi, kas savieno Īriju un Ziemeļīriju, paliek atvērti, bet pēc «Brexit» preču un personu pārbaudēm tiek izveidota kiberrobeža.