«Saber Strike 2018»: kaujas Dienvidkurzemē un amerikāņu partizāni

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

"Saber Strike 2018" mācību kauja

FOTO: Mārtinš Otto

ASV bruņutehnikas divīzija no Polijas caur Suvalku koridoru dodas uz Baltijas valstīm, Latvijas armija ar Kanādas vadītās kaujas grupas spēkiem aizstāv Dienvidkurzemi, kur tiks sagaidīti sabiedrotie. Kaujas notiek apdzīvotās vietās, bet ilglaicīgie latviešu ieroču brāļi – Mičiganas Nacionālās gvardes karavīri - Latvijas mežos izmanto Irākā apgūtās partizānu kara metodes. Šie ir tikai daži no taktiskajiem un stratēģiskajiem scenārijiem, kas tika izspēlēti ASV Armijas vadītajās militārajās mācībās «Saber Strike 2018».

ASV Armija Eiropā vasaras sākumā rīko tradicionālās militārās mācības «Saber Strike». Tās galvenokārt notiek Baltijas valstīs un Polijā. Pēdējo gadu laikā saspīlētās ģeopolitiskās situācijas dēļ mācības ieguvušas līdz šim neredzētu vērienu, iesaistoties sauszemes un gaisa spēkiem, rīkojot desanta operācijas, lielu vienību pārvietošanos, komandelementu izvietošanu, upju šķērsošanu u.c. pasākumus.

Kaujas Dienvidkurzemē

Par mācību vērienu liecina tas, ka šogad Latvijā tās notika vairākās vietās. Aktīvās treniņu fāzes laikā karavīri uzturas ārpus Ādažu poligona – Rucavas, Nīcas, Grobiņas, Priekules, Durbes, Aizputes, Skrundas, Vaiņodes, Saldus un Limbažu novados.

Šogad «Saber Strike» ir apvienotas ar Latvijas organizētajām starptautiskajām militārajām mācībām «Summer Shield XV» un kopā tajās piedalās vairāk nekā 3000 dalībnieku no Albānijas, ASV, Dānijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas.

«Saber Strike» aktīvā fāze iesākās 3.jūnijā. Tās laikā teju trīs tūkstoši ASV karavīru no Vācijas devās uz Baltijas valstīm, izmantojot gan Suvalku koridoru, gan arī veicot gaisa desanta operācijas. Latvijā viena no galvenajām treniņu vietām bija Dienvidkurzeme – Bārtas, Vaiņodes, Priekules un Skrundas apkaime. Paredzēts, ka mācības beigsies 15. jūnijā.

Trešdien Skrundas armijas pilsētiņā notika «Saber Strike 2018» viesu diena. Pēc mācību kaujas paraugdemonstrējumiem, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Ivo Mogiļnijs žurnālistiem pastāstīja, ka Dienvidkurzemē trenējušies trīs bataljoni, operējot Bārtas, Priekules, Vaiņodes un Skrundas apkaimē. Savukārt bijušajā Skrundas PSRS armijas pilsētiņā, kas nu pārgājusi Latvijas NBS rīcībā, izspēlētas urbānās kaujas epizodes – aplenktas pilsētas aizstāvēšana, kā arī uzbrucēja kavēšana apbūvētā vidē.

Mogiļnijs atzīmēja: ir svarīgi, ka šādās mācībās tiek uzlabotas ne tikai karavīru iemaņas, bet arī «institucionālā atmiņa». «Lai sagatavotu aktīvo fāzi, pirmajiem «Saber Strike» vingrinājumiem bija nepieciešams ilgāks laiks. Šogad process bija īsāks un ātrāks. Arī ASV vienībām, kas ieradās Latvijā, bija nepieciešams īsāks integrācijas laiks. Mums pat no Dānijas atbrauca Zemessardzes vads. Viņi trijās dienās integrējās Otrajā bataljonā un veiksmīgi pildīja uzdevumus. Tas tikai norāda to, cik mēs – visas alianses dalībvalstis - esam izaugušas un attīstījušās,» stāstīja Mogiļnijs.

Līdzīgās domās bija arī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš uzsvēra, ka ir redzama strauja bruņoto spēku izaugsme. To novērtējot arī sabiedrotie. «Mums iepriekš nebija tādas iespējas trenēties. [Tagad] šeit ir gan zemessargi, gan mūsu sabiedrotie – Mičiganas Nacionālā gvarde,» tā Bergmanis. Viens no «Saber Strike» ievērības cienīgajiem brīžiem bija ASV desanta operācija «Swift Response 2018» Ādažu poligonā. Tās ietvaros karavīri no ASV Latvijā ieradās 12 stundu laikā un ar izpletņiem virs poligona izlēca no lidmašīnām. Bergmanis atzinīgi vērtēja lielo ātrumu, kādā amerikāņi varējuši pārmest savus spēkus uz Latviju, un uzsvēra, ka tas liekot justies patiešām drošiem.

Amerikāņi apgūst prasmes partizānu karam Baltijas valstīs

«Saber Strike» laikā Polijā tika rīkotas arī plašākai sabiedrībai nezināmas mācības «Trojan Footprint». Tajās piedalījās NATO valstu armiju speciālo uzdevumu vienības, kas cita starpā trenē spējas darboties pretinieka aizmugurē. Tiek uzskatīts, ka prasmes kara gadījumā varētu būt nepieciešamas, līdz NATO spētu pilnībā mobilizēties un atbrīvot zaudētās teritorijas. Speciālo uzdevumu karavīru gatavošana militārajām darbībām ienaidnieka aizmugurē, Polijā tiek maksimāli pietuvināta reāliem apstākļiem – vienības ievēro radio klusumu un bieži vien pašas nezina, kur atradīsies. Līdzīgas darbības – partizānu kara operācijas – Latvijā trenē ASV Mičiganas Nacionālās gvardes karavīri.

Tā Mičiganas Nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors Gregorijs Vadnais portālam TVNET atgādināja, ka 25 gadu ilgajā kopīgajā pieredzē Mičiganas Nacionālās gvardes karavīriem kopā ar Latvijas bruņoto spēku pārstāvjiem, bijušas trīs kopīgas misijas Afganistānā. To laikā ir ASV un Latvijas karavīri ir gan kopīgi trenējušies, gan lējuši savas asinis. «Lai Dievs svētī kritušo karavīru dvēseles. Mēs esam kopīgi trenējušies, piedalījušies misijās, kopīgi cīnījušies un miruši. Mūsu attiecības ir dziļas, un mēs no latviešiem daudz ko mācāmies – ir savādākas pieejas lietu darīšanai. Daudzi latviešu taktikas un procedūru elementi mums ir jaunums, kuru mēs apgūstam,» stāstīja Vadnais.

Kopīgā pieredze Afganistānā nozīmē arī to, ka abu valstu karavīri var vietējai situācijai piemērot partizānu kara metodes.

Vadnais pauda, ka Baltijas valstīs viņa karavīri izmanto daudz savādāku prasmju kopumu, nekā tas būtu ASV. «Tās ir lietas, kuras būtu nozīmīgas vietējiem apstākļiem. Ja kaut kas notiktu, mums ir iespējas nodarboties ar partizānu operācijām,» teica ģenerālis.

«Šodienas treniņi, kombinētas operācijas, starptautiska vide – tas viss ir mūsu brīvības saglabāšanai,» tā Vadnais.

Katram karavīram būs jāspēj jebkurš uzdevums

Trešdien «Saber Strike» viesu dienā Skrundas pilsētiņā – mediju un valsts amatpersonu priekšā - tika izspēlēta kauja urbānā vidē. Tās laikā NATO Kaujas grupas Spānijas karavīri kopā ar latviešiem centās aizkavēt nosacītā pretinieka, kuru tēloja amerikāņi, virzīšanos uz priekšu pa apdzīvotu vietu. Operācijā tika iesaistīta smagā tehnika un «A10» triecienlidmašīnas.

NBS komandieris Kalniņš sarunā ar TVNET uzsvēra, ka šādi treniņi nepieciešami, «lai atstrādātu aizsardzības filosofiju un taktiku». «Mēs trenējam katru karavīru izpildīt jebkuru uzdevumu. Komandierim vienības sastāvā ir jāmāk sinhronizēti sadarboties ar visām vienībām, tostarp ar sabiedrotajiem izpildīt taktiskos un operacionālos uzdevumus. Kur mēs tos izpildām – vai tas ir pie Suvalkiem, pie Viļņas, Skrundā vai kaut kur citur – tam nav nekāda sakara ar mūsu kaimiņiem. Mēs neslēpjam, ka gribam aizsargāt Latvijas valsti. Scenāriji ir dažādi, un mēs neapdraudam nevienu valsti. Tieši otrādi – ja mēs kaut ko slēptu, mūsu kaimiņi teiktu, ka tiek gatavots kaut kas nelāgs.

Vasaras beigās Latvijā norisināsies vēl vienas apjomīgas militārās mācības - «Namejs 2018».

Sagaidāms, ka tās kļūs par lielākajiem militārajiem treniņiem kopš neatkarības atjaunošanas. Tajos tiks iesaistītas pilnīgi visas bruņoto spēku vienības, kā arī Iekšlietu ministrijas un robežsardzes pārstāvji.

«Namejs», kas paredzēts kā fināla vingrinājums četrus gadus ilgam bruņoto spēku attīstības posmam, tiks vērsts uz visaptverošas valsts aizsardzības nodrošināšanu.

NBS komandieris: ejam uz visaptverošu valsts aizsardzību

Paredzams, ka lielo mācību rezultāti tiks izmantoti jaunu valsts aizsardzības plānošanas dokumentu izstrādē. Šis uzdevums būs veicams nākamajam Saeimas sasaukumam, kuram līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim jāapstiprina jauna Valsts aizsardzības koncepcija. Kalniņš stāstīja, ka turpmākos gadus aizsardzības nozare plāno strādāt tādas sistēmas izveidošanā, kurā lielāka loma būtu visai Latvijas sabiedrībai.

Viens no tādiem pasākumiem ir, piemēram, Valsts aizsardzības mācība skolās. «Lai mēs pamazām saprastu – ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī citas, «neaizsardzības ministrijas» - valsts aizsardzība ir pienākums visām valsts struktūrām un sabiedrībai. Mēs ejam uz visaptverošu valsts aizsardzību,» teica NBS komandieris.

Tādējādi, visticamāk, viens no nākamajiem aizsardzības investīciju mērķie kļūs Latvijas infrastruktūras uzlabošana un piemērošana sabiedroto spēku uzņemšanai, pārvadāšanai un treniņiem. NBS komandieris atzina, ka darbi šajā jomā ir kompleksi, saistīti ar ceļiem, lidostām un citām jomām, kur nepieciešama arī civilo struktūru iesaiste. «Bruņotajiem spēkiem ir jāuzlabo bruņojums, bet Satiksmes ministrijai tie ir ceļi un tilti. Tas ir kompleksu pasākumu ieviešana; nevar orientēties tikai uz šauru bruņoto spēku attīstību,» uzsvēra Kalniņš.

Uz augšu