Šī gada pirmo mēnešu ekonomikas dati liecina, ka mājsaimniecību rīcībā brīvo līdzekļu kļuvis vairāk. Uz to norāda gan pieaugušie mazumtirdzniecības rādītāji un neto darba samaksas pieaugums, gan noguldījumi banku kontos. Jāatzīmē, ka šī gada sākuma spēkā stājusies jaunā nodokļu reforma, kuras viens no mērķiem bija palielināt ieņēmumu līmeni mazo algu saņēmējiem.
Privātajā sektorā algas pieaug par 10%
Būtiski, ka šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo laika periodu, straujāk pieaudzis atalgojums tieši privātajā sektorā. 2018. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, Latvijā bija 713 eiro. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, uzrādot par 1,6% punktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas. Tas liecina, ka atalgojuma pieaugums «uz rokas» bija kaut nedaudz, bet tomēr straujāks nekā «uz papīra».
«Šī gada sākumā vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmēja minimālās algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro jeb par 13,2 %, progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma apmēra izmaiņas,» atzīst FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins.
Jāuzsver, ka minimālās algas celšana un izmaiņas nodokļu politikā radījušas situāciju, kad algoto darbinieku skaits, pārrēķinot pilnā slodzē, pieauga par 1,4 % jeb 9,9 tūkst., kas ir straujākais pieauguma temps pēdējo četru gadu laikā. Tas faktiski liecina, ka darba devējiem ir kļuvis neizdevīgāk maksāt algu aploksnē vai neuzrādīt darbinieku reālo noslodzi.
Cilvēki atļaujas vairāk tērēt
Aplūkojot arī mazumtirdzniecības rādītājus, redzams, ka tirdzniecības apjoms šī gada pirmajos četros mēnešos palielinājies par 4,8%, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo laika periodu. Turklāt sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecība varētu pieaugt nedaudz straujāk, jo līdzās algu pieaugumam iedzīvotāju pirktspēju veicina arī ļoti mērenais inflācijas līmenis un gada sākumā veiktais algas nodokļu samazinājums.
Šajā gadījumā būtiski norādīt, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma palielināšanos veicināja tieši atalgojuma pieaugums, jo patēriņu cenu kāpums ir mazāks nekā darba samaksas pieaugums.
Kā atzīst Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece, tad nepārtikas preču pusē labu pieaugumu uzrādīja mājsaimniecības piederumu tirdzniecība, precīzāk metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība, kas liecina par to, ka iedzīvotāji turpina labiekārtot savus mājokļus. «Lai gan aprīlī pārdošanas apjomu pieaugums mazliet noplaka, nākamajos mēnešos pieaugums, visticamāk, atkal paātrināsies. Aptaujas rāda, ka maijā ir uzlabojies gan mazumtirgotāju, gan iedzīvotāju noskaņojums, kas kopā ar darba samaksas pieaugumu (minimālās algas kāpums, darbaspēka nodokļu samazinājums u.c.), veicinās pieprasījumu pēc dažādām precēm un attiecīgi apgrozījuma kāpumu veikalos,» uzsver A.Buceniece.
Pieaug mājsaimniecību noguldījumi bankās par gandrīz 8%
Darba samaksas pieaugums veicinājis arī to, ka turpinās straujš mājsaimniecību noguldījumu kāpums (+ 7,8%), kas ir nedaudz virs aizvadītā gada vai trīs gadu vidējā tempa.
«Šie dati rāda, ka palielinās to ģimeņu skaits, ka naudiņu var arī atlicināt un uzkrāt, kas ir ļoti būtiski, plānojot ģimenes budžetu ilgtermiņā. Saglabājoties ekonomiskās izaugsmes tempiem, kā arī «iestrādājoties» nodokļu reformai pilnā apmērā, to mājsaimniecību skaits, kas varēs atļauties naudiņu uzkrāt, noteikti palielināsies,» atzīst Ilmārs Šņucins.