4 veidi, kā izdzīvot ātro kredītu ņēmējam

FOTO: PantherMedia/ScanPix

Aizņemties, lai atdotu, pārmaksāt desmitkārt, aizņemties vēl un vēl... padoties. Tā ir ierastā «ātro kredītu» ņēmēja dzīves līkne. Ne tie bagātākie Latvijas iedzīvotāji ir paņēmuši ātros kredītus par kopsummu 600 miljoni eiro. Kamēr viņi sper izmisuma soļus, lai atdotu parādus, ātro kredītu kompāniju īpašnieki un viņu politiskie atbalstītāji brīvdienās personiskajā lidmašīnā kopā ar ģimeni dodas uz nelielu salu Vidusjūrā.

Kopējais Latvijas iedzīvotāju parādu apjoms ir 5,5 miljardi eiro.

Vispār jau smieklīgi...

Algu no 700 līdz 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas saņēma 20,5% iedzīvotāju.
Komercbankās kredītu viņiem neizsniedz sliktās kredītvēstures dēļ, tāpēc parādnieki meklē privātpersonas, kas būtu gatavas aizdot naudu ar «jebkādiem nosacījumiem».

«Pacēlušies» uz ātrajiem kredītiem

2015. gada nogalē, kad Igaunijā tika pieņemti grozījumi, kas ierobežoja augstās procentu likmes, Igaunijas maksātnespējīgo personu reģistrā bija 34 000 cilvēku, kuriem bija grūtības atmaksāt ātros kredītus.
ātrajiem kredītiem ir milzīgs politiskais lobijs.
Ātrā kredīta aizdevējs nesnauž – ir tikpat kā neiespējami stundu skatīties televizoru un neredzēt nevienu uzbudinošu reklāmu, kas piedāvā naudu.

Parādīt garu degunu

Piemēram, tālbraucēji reģistrējas Igaunijā, kur atver kontu, lai tiesu izpildītāji viņiem netiktu klāt.

Āboliņš skaidro, ka aizvien biežāk cilvēki izmanto iespēju sākt maksātnespējas procesu. Lai to izdarītu, kopējam parādam jābūt ne mazākam par pieciem tūkstošiem eiro. Asociācija sniedz juridisko palīdzību maksātnespējas procesa sākšanai. «Pie mums vēršas cilvēki, kuriem ir daudzi neatdoti ātrie kredīti.»

Rekords bija 26 ātrie kredīti. Četrus vienā kompānijā, kas reklamējas ar dažādiem nosaukumiem, viņš bija paņēmis vienā dienā.

Ne mazums jaunu un vidēja vecuma cilvēku, kas būtībā ir valsts ekonomikas stūrakmens - «zemes sāls», nespējot atdot parādus, pieņem lēmumu pamest Latviju – uz visiem laikiem. Āboliņš saka: lai gan teorētiski tiesu izpildītāji var vērsties ar piedziņu pret pilsoņiem, kuri dzīvo un strādā ārzemēs, savā praksē viņš nezina nevienu gadījumu, kad tiesu izpildītājs pakojis čemodānu un devies uz britu salām trenkāt parādnieku. Turklāt Lielbritānijā minimālie ienākumi, kuriem nedrīkst ķerties klāt, ir vismaz 1500 mārciņu, stāsta kredītņēmēju pārstāvis. «Eiropas valstīs uzskata, ka cilvēkam par kaut ko jādzīvo, nevis jāatdod parāds un pēc tam jāiet zagt vai ubagot. Parādu piedzinēji mēdz meklēt cilvēku sociālajos tīklos un tad vērsties pie viņa ar vēstuli. Tas arī viss.» Āboliņš saka, ka vairums cilvēku, kas iekrituši «parādu slazdā», nav ļaunprātīgi nemaksātāji un krāpnieki. Ja viņi nemaksā, tad tikai tāpēc, ka mēģina vienkārši izdzīvot, un, līdzko ir iespēja, cenšas «sakārtot lietas».

Par to, ka mēdz būt arī tādi ātrie kredīti, kas nav jāatdod, un kā mūs «ķer uz muļķi», lasiet TVNET sestdien, 19. maijā.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu