Esam dzirdējuši daudz veiksmes stāstu par latviešiem, kas dodas uz ārzemēm un tur atrod savu vietu zem saules. Taču kā ar tiem, kuri savu sapni sasniedz, atgriežoties atpakaļ dzimtenē? Portāls TVNET aicināja uz sarunu pavāru Edgaru Sanderu, kurš gandrīz piecu Anglijā nodzīvoto gadu laikā iemīlēja gatavošanu un, atgriezies Latvijā, kopā ar kolēģi atvēra restorānu.
Edgars ar toreizējo draudzeni uz Angliju pārcēlās 2010.gadā. Atšķirībā no daudziem citiem viņi uz ārvalstīm devās nevis peļņā, bet tāpēc, lai nomainītu vidi un sāktu jaunu dzīvi.
«Gribējās aizbēgt un sākt visu no sākuma - jauni draugi, jauna vide, jaunas iespējas, citi apstākļi,» uzskaita Edgars.
Pirmais Anglijā atrastais darbs - noliktavas darbinieks. Pāris nopelnīja labi un varēja atļauties visu komfortablai dzīvei nepieciešamo - īrēt mājokli labā rajonā, savu auto, sadzīves tehniku un pilnu ledusskapi. Priecīgākais notikums, kas pāri sagaidīja Anglijā, bija meitiņas piedzimšana. Edgars uzņēmās rūpes par ģimenes maltītēm, kaut arī līdz tam vakariņās lielākoties bija kebabi no tuvējās ēstuves vai mikroviļņu krāsnī sildāma lazanja.
Taču jau pirmajā reizē, gatavojot pēc receptes, pamodās Edgara pavāra talants. Aizraušanās uzņēma apgriezienus. Edgars sāka eksperimentēt virtuvē, pirkt pavārgrāmatas, izveidot prāvu garšvielu un virtuves piederumu kolekciju. No vietējiem audzētājiem pirka svaigu gaļu un dārzeņus. Labākie un visskaistāk noformētie ēdieni tika publicēti Edgara «Instagram» kontā.
Kādu vakaru Edgars pēc drauga ieteikuma noskatījās dokumentālo filmu «Vegucated», kas pilnībā izmainīja viņa skatījumu uz ēdienu.
«Klapes no acīm bija nokritušas. Sāku uzdot sev jautājumus, kāpēc man ir savā organismā jāuzkrāj viss tas negatīvisms, mocības, sāpes, stress, infekcijas, strutas, lieki hormoni, nevajadzīgs tauku daudzums, toksīni un vēl liels daudzums neforšu lietu, kas nonāk mūsu organismā, ēdot dzīvnieku līķus?» viņš stāsta.
Līdz ar to Edgars sāka gatavot pēc plant-based virtuves principiem, kurā galveno lomu spēlē augi - dārzeņi, augļi, graudi, rieksti un saknes. Dzīvnieku izcelsmes produkti netiek izmantoti nemaz.
Un kāpēc gan savu hobiju nepārvērst par nodarbošanos, ar kuru pelnīt naudu? Vēl esot Anglijā, Edgars bija dzirdējis par vegānu restorānu Rīgā, un, sakrītot vēl vairākiem citiem apstākļiem, pēc gandrīz piecu gadu dzīves svešumā viņš atgriezās Latvijā.
«Man nebija ne jausmas, kas mani sagaidīs,» viņš atzīst. «Bija ļoti bail. Atbraucām uz Latviju ar dažiem latiem kabatā un bērnu uz rokām.»
Tā bija vēl viena iespēja dzīvi sākt gandrīz no nulles. «Darbu es dabūju, un, šobrīd atskatoties uz to visu, tas bija labākais lēmums, kādu esmu pieņēmis,» uzskata Edgars.
Kad biznesa partnerim Jānim Sproģim radās ideja par restorāna «Jāņoga» atklāšanu Cēsīs, Edgars tajā bija iesaistīts jau no pašiem pirmajiem soļiem un tagad darbojas tajā kā pavārs. «Jāsaka godīgi, ka Latvija noteikti nav labākā valsts, kurā kaut ko uzsākt,» viņš saka, norādot uz dažkārt absurdajām prasībām, ar kurām jāsaskaras uzņēmējiem.
«Lai uzbūvētu āra terasi, jākārto tādi dokumenti, it kā celtu daudzstāvu māju. Nevar ieskrūvēt skrūvi bez saskaņošanas, nodokļi tiek pieprasīti jau no pirmās dienas. Protams, arī par katra papīra iesniegšanu, izskatīšanu un paraksta uzlikšanu ir jāmaksā.»
«Tomēr tās nav lietas, ko nevar izdarīt, - visu var izdarīt. Varbūt tas prasa vairāk laika, naudas, pacietības un nervu, bet viss ir izdarāms. Kaut pa skrūvītei dienā, bet viss iet uz priekšu, ja to dara. Galu galā ātrākais veids, kā kaut ko izdarīt, ir vienkārši darīt,» norāda Edgars.
Atšķirības starp Latviju un Lielbritāniju ir lielas. Tomēr laime nāk no cilvēka paša, nevis vietas, kurā tas dzīvo, ir pārliecināts Edgars. «Mēs visi tik ļoti dzenamies pēc naudas, ka aizmirstam paši sevi. Ko mēs vēlamies? Kas mums patīk? Ja pietiek prāta, tad Anglijā, protams, var nopelnīt vairāk un iespējas ir lielākas.
Man Anglijā naudas netrūka, bet laimīgs nebiju. Bet tagad - man vienalga, vai tā ir Anglija, Vācija, Īrija vai Latvija, es par to nedomāju kā par iešanu uz darbu. Es pamostos un baudu dienu, darot tikai to, ko vēlos,» stāsta Edgars.
Pat ja tas nozīmē strādāt ilgas stundas un atvaļinājumu pietaupīt nākotnei.
