Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šodien bija plašas diskusijas par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā saistībā ar jauno kompetenču pieejā balstīto mācību saturu, bet priekšlikumus attiecībā uz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma deputāti vēl nesāka vērtēt.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) sēdes sākumā mudināja deputātus, skatot grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, sākt ar jautājumiem, kas saistīti ar deleģējumu valdībai pieņemt noteikumus par izglītības standartu. Savukārt jautājumus, kas izraisījuši vislielākos strīdus - skolu gaitu sākšana no sešu gadu vecuma - skatīt pēc tam.
Ministrs piebilda, ka sabiedrībā visplašākās diskusijas saistībā ar minētiem likumu grozījumiem bija par sešgadniekiem, un daļa vainas par to jāuzņemas arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Tomēr visi pārmetumi, uz kuriem jāatbild, ir mīti, uzskata ministrs. Viņš akcentēja, ka galvenais abos likumprojektos ir tieši deleģējums valdībai pieņemt noteikumus saistībā ar izglītības standartu. Šadurskis uzsvēra, ka šodien nav runas par standartiem, bet tieši par deleģējumu valdībai.
Savukārt deputāts Andris Morozovs (S) mudināja atlikt šo likumprojektu izskatīšanu, ņemot vērā sabiedrības nostāju, to, ka piedāvājumi nav izdiskutēti un nav skaidrības par izmaksām. Deputātu vairākums šādu priekšlikumu neatbalstīja.
Kopumā grozījumiem Izglītības likumā uz otro lasījumu iesniegti 47 priekšlikumi, bet grozījumiem Vispārējās izglītības likumā - 120 ierosinājumi. Kā arī aicināja Šadurskis, deputāti sāka darbu ar grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, un šodien ap divu stundu garajā komisijas sēdē izskatīja mazāk par 40 priekšlikumiem.
Opozīcijas ierosinājumi komisijas sēdē galvenokārt tika noraidīti, bet atbalstu guva vairāki Šadurska ierosinājumi, kas saistīti ar jauno kompetenču pieejā balstīto mācību saturu.
Diskutējot par šiem priekšlikumiem, deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) norādīja, ka ir risks sajaukt vienu «lielā putrā» - jautājumu par to, vai vajag pārmaiņas izglītības standartā un to, kādā secībā un termiņos izmaiņas tiek ieviests. Viņš piebilda, ka daļa klātesošo baidītos īstenot jebkādas pārmaiņas un riski ir, tomēr jauna satura mērķi ir definēti. Līdz ar to būtu jārunā par ieviešanas secību un kārtību.
Komisijas sēdes noslēgumā deputāti norādīja, ka vairākas reizes tiek apspriesti vieni un tie paši jautājumi. Deputāts Varis Krūmiņš (LRA) arī norādīja, ka priekšlikumu tabula ar visiem ierosinājumiem bija pieejama vakar vēlu vakarā, bet parlamentāriešiem būtu jābūt laikam iepazīties ar priekšlikumiem. Tikmēr Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) piebilda, ka vairs nav skaidrības par ko tiek balsots, jo ir «putra un haoss». Vairāki parlamentārieši arī norādīja uz karstumu un bezgaisu salīdzinoši nelielā komisijas telpā, kura bija pilna ar cilvēkiem, ņemot vēra interesi par šiem likumprojektiem.
Komisijas priekšsēdētājs teica, ka nākamajai sēde mēģinās sarunāt lielāku telpu - Saeimas Sarkano zāli. Komisija turpinās diskusijas par likumprojektiem rīt, 31.maijā, plkst.13.30.
Kā ziņots, konceptuāli atbalstītie grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Tomēr koalīcijas partiju politiķi iepriekš pauduši, ka vēl ir daudz jautājumu par šo IZM piedāvājumu.
Pirms tam arī Saeimas sekretārs, opozīcijas deputāts Andrejs Klementjevs (S) norādīja, ka, ja Saeima pieņems likuma grozījumus par skolas gaitu sākšanu no sešiem gadiem, tad opozīcijai ir iespēja savākt 34 deputātu parakstus, lai virzītos uz referenduma sasaukšanu par šo jautājumu.
