Sašutums: Iedomājieties, katram skolotājam vajadzēs savu datoru!?

Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Kad «Panorāmas» kolēģi mūsu kopējā izglītības sižetu un rakstu sērijā rādīja piemēru no Somijas, kur bērni matemātiku devās mācīties pārtikas veikalā, skatītāji bija sajūsmā. Arī šādi var mācīt? Jā, var. «Re:Baltica» pētījumos ar datiem parādījām, ka mazākās skolās (pārsvarā lauku) bērnu sekmju līmenis par gadu atpaliek no lielajām skolām (pārsvarā pilsētu). Mūsu izglītības sistēma ražo viduvējības. Mēs liekam iekalt no galvas formulas, bet bērni bezspēcībā nolaiž rokas, kad ierauga teksta uzdevumu. Mēs uzturam pustukšas skolas, kas pilda sociālās funkcijas un uztur pie dzīvības vietējo pagastu, bet neiedod galveno - labu izglītību. Līdz ar to ražojam nākamos strādniekus Īrijai, Vācijai un Zviedrijai.

Jaunais izglītības saturs, pie kā jau vairāk nekā gadu strādā atzīti jomas eksperti - Zane Oliņa, Dace Namsone, Vjačeslavs Kaščejevs, Mārcis Auziņš utt. - paredz būtiskas izmaiņas. Bērniem nevis liks iekalt matemātikas formulas, bet gan mācīs izmantot šīs zināšanas dzīvē, piemēram, aizejot uz veikalu. Lai to izdarītu, jāatceļ tādas prasības kā mācību stundas maksimālais garums vai arī obligātie izglītības standarti. Daudz vairāk brīvības tiks dots skolai un skolotājiem.

Lai to realizētu, Saeimai līdz vasaras brīvlaikam jāpieņem grozījumi divos likumos, lai ar septembri šīs jaunās mācību metodes varētu iesākt bērnudārzos un 1. klasē.

Šobrīd reforma draud izgāzties vēl neiesākusies. Un tam ir vairāki iemesli.

Nevēlēšanās kaut ko mainīt. Labākais piemērs tam ir Latvijas Pašvaldību savienība. Ļoti garā ziņojumā pret reformu LPS izglītības eksperte Ināra Dundure iesaka pieturēties pie «pārbaudītām vērtībām», kā matemātikas dižgara Jāņa Menča grāmatām (kuras neviens negrasās aizliegt), un ir sašutusi, ka pārmaiņu gadījumā «katrs pedagogs būs jānodrošina ar datoru!?» Pārāk daudz reformai esot aizgūts no ārzemēm un esot sliktas kvalitātes tulkojums no angļu valodas. Tagad vismaz ir skaidrs, kurš «vainojams» pie sliktā tulkojuma - tajā Twitter atzinās Vjačeslavs Kaščejevs.

Dundures kundzei viņš gan nav nekāds viedokļu līderis, jo LPS kā «izglītības ekspertes» izteikties par satura reformu aicinājusi divas ultranacionālās avīzes «DDD» viedokļu līderes. Abas «latviešu mammas» ir pret reformu, jo tās ieviesēji - Zane Oliņa izglītību ieguvusi ASV, bet VISC vadītājs Guntars Catlaks esot «sorosīts». Tātad ir skaidrs, ka jaunā reforma būs pret latviskajām vērtībām.

Priekšvēlēšanu populisms

Pašvaldību savienības argumentus savā retorikā teju vārds vārdā izmanto «Saskaņas» deputāte Jūlija Stepaņenko, pamanoties iepīt pat savu iemīļoto tēmu par Stambulas konvenciju. Inguna Sudraba «No sirds Latvijai» uzskata, ka reforma ir izglītības ministra ambīcija, bet vietā pati neko nepiedāvā. «Nacionālās apvienības» deputāte Vineta Poriņa runā par «latviskām vērtībām», kas ir tuvas viņas vēlētājiem. «Latvijas Reģionu apvienības» deputāts Varis Krūmiņš, kā sagaidāms, runā tikai par pedagogu algām. Konkrētāks ir Aivars Lembergs, kurš iebilst pret Izglītības ministrijas ieceri noteikt minimālo bērnu skaitu vidusskolas klasē, jo tas nozīmē to pašu, no kā baidās Pašvaldību savienība un Reģionālā apvienība, - pustukšo skolu slēgšanu. Jāpiebilst, ka Lembergs Ventspilī jau vairākus gadus pilsētas skolās īsteno līdzīgu reformu, kādu iecerēts ieviest visā valstī. To Ventspilī ieviesa tie paši cilvēki, kas tagad izstrādā valsts līmenī, bet par to Ventspils galva klusē. Jo runāt par reformu pēc būtības ir sarežģīti un nepopulāri.

Īsumā -

politiķi runā par to, kas saprotams un patīk vēlētājiem - paceliet algas un saglabājiet pustukšās skolas.

Lielos vilcienos tas nozīmē - lai viss paliek pa vecam. Un tas viss, protams, tiekot darīts bērnu interesēs, nevis tādēļ, lai viņi tiktu pārvēlēti gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

Nepietiekami izskaidrota reforma

Daļa atbildība par esošo situāciju jāuzņemas arī reformas ieviesējiem, ieskaitot Izglītības ministriju.

Nepieciešamie likuma grozījumi ir novilcināti līdz pēdējam brīdim. Stratēģiski to vajadzēja sākt jau daudz ātrāk, nevis divus mēnešus pirms Saeimas došanās atvaļinājumā.

Iesniegtā likumprojekta anotācija - kurā tiek izskaidrota nepieciešamība kaut ko mainīt - ir gara un nepārskatāma.

Vienā likumprojektā ir salikts viss iespējamais

Līdz ar to nav pārsteigums, ka lielākā uzmanība ir pievērsta ierosinājumam sākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma, jo tas ir viens no vieglāk uztveramajiem un saprotamākajiem priekšlikumiem. Jau laikus, redzot, cik lielu pretestību tas izraisa sabiedrībā, šo priekšlikumu vajadzēja virzīt kā atsevišķu jautājumu, nevis iekļaut kopējā paketē un palikt zem sitiena visu reformu.

Jo pēc būtības, lai sāktu jauno saturu reformu, ne jau sešgadnieku jautājums ir svarīgākais. Būtiski ir izmainīt divus punktus -

atcelt prasību, ka stundas garums ir 40 minūtes, un izņemt no likuma atsauci «mācību priekšmetu standarti».

Tieši par šiem diviem punktiem neesmu redzējusi diskusiju nevienā politiķu vai saistīto iestāžu kritikā.

Šodien, 30.maijā, Saeimas Izglītības komisija skatīs iesniegtos priekšlikumus un lems, vai virzīt likumprojektu 2. lasījumam. Paredzams, ka diena būs gara, jo komisija saņēmusi 16 vēstules ar vairākiem priekšlikumiem katrā. Pārsvarā tie saistīti ar mācību sākšanu no sešu gadu vecuma, informēja komisijas vadītājs Aldis Adamovičs.

Uz augšu