Strādāt Eiropas Bābeles tornī

No latvieša mutes uz grieķu ausi caur angļu valodu

Eiropas Savienības pašos pirmsākumos, kad Francija, Vācija, Itālija un Beniluksa valstis izveidoja Ogļu un tērauda savienību, oficiālas bija tikai četras valodas, tās iespējams savienot 12 kombinācijās. Tajos laikos tulku darbs bija salīdzinoši viegls. ES izmantoto valodu skaits gandrīz dubultojās 2004. gadā, kad savienībā iestājās desmit valstis, ievērojami sarežģījot savstarpējo komunikāciju.

Iesākumā bija grūti atrast cilvēkus, kuriem būtu atbilstošas zināšanas tādās mazajās valodās kā, piemēram, maltiešu, kurā runā ap 400 tūkstošiem ļaužu. Tā dēļ Eiropas Parlamentā tika sākta plaša «relay interpreting» jeb starpniekvalodas sistēmas izmantošana. Tas nozīmē, ka tulki no vienas valodas tulko citā, izmantojot kādu starpniekvalodu, kuru parasti zina vairākums. Piemēram, latviešu tulki Latvijas parlamentārieša sacīto iztulko angliski vai franciski, ko tālāk izmanto grieķu vai portugāļu kolēģi.

Tulku darbu koordinē EP Loģistikas un tulkošanas Ģenerāldirektorāts. Tā uzdevums ir nodrošināt ne tikai, lai EP plenārsapulce Strasbūrā notiktu visās 24 oficiālajās ES valodās, bet arī lai tulkošanas pakalpojumi būtu pieejami parlamenta komiteju, politisko grupu, Eiropas Ombuda, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja u. c. sanāksmēs. Tādēļ tulki mēdz tikt nosūtīti arī uz citām institūcijām vai pat citām valstīm.

Jāņem vērā, ka latviešu valodā ir divi līdzīgi jēdzieni, kas apzīmē atšķirīgas profesijas. Tulks specializējas mutvārdu tulkošanā, savukārt tulkotājs ir speciālists rakstīta teksta, piemēram, dažādu ES dokumentu tulkošanā.

Zināšanas gan zivsaimniecībā, gan banku savienībā

Dace stāsta, ka viņas ceļš uz EP tulka darbu bijis apzināts un mērķtiecīgs. «Sākās ar to, ka man jau vidusskolā ļoti patika angļu valoda. Tad es sāku mācīties Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē angļu valodas nodaļā par rakstisko tulkotāju. Toreiz vēl nebija aktuāla mutiskā tulkošana. Tad «parādījās» Eiropas Savienība, vakaros gāju maģistrantūras programmā mācīties mutisko tulkošanu. Izturēju konkursu un nokļuvu šeit, kur esmu jau 13 gadus.»

Cilvēkam, kurš vēlas kļūt par tulku, ir jāzina daudzas valodas. Taču ar to vien nepietiek – dažkārt ir labas valodu zināšanas, taču mutiskā tulkošana sagādā problēmas. Dace skaidro, ka tulkam jābūt arī ļoti apsviedīgam, jāspēj vienlaikus klausīties, pārstrādāt informāciju un runāt. Cilvēkam, kurš vēlas nodarboties ar šādu profesiju, jābūt arī milzīgai interesei par visu, kas notiek apkārt.

«Es katru rītu skatos ziņas, lai zinātu, ja kāds sanāksmē kaut ko piemin, lai es būtu lietas kursā par to, kas ir noticis. Piemēram, pēc atvaļinājuma pirmais, ko daru, – izeju cauri visiem ziņu portāliem. Piespiedu kārtā to nevar darīt. Par tādām lietām ir jābūt interesei.»

Arī biogrāfiju vēlams saglabāt pozitīvu, jo tulki mēdz strādāt ar sensitīvu informāciju un viņiem ir jāslēdz konfidencialitātes līgumi, kuros iekļauts liegums izpaust kādas uzzinātas lietas. Taču bieži vien šādas informācijas neizpaušana nav problēma, jo pēc ilgākām darba stundām, kurās caur tulkiem ir izgājis daudz informācijas, cilvēks nemaz neatceroties to, par ko ticis runāts.

Dace tulko no angļu, franču, vācu un krievu valodas uz latviešu valodu. Lai arī krievu valoda nav ES oficiālā valoda, tā tiek izmantota, piemēram, ja parlamentā uzstājas Kazahstānas vēstnieks. «Mēs klausāmies citu teikto – esam atkarīgi no citiem tulkiem. Savukārt no mums ir atkarīgas visas pārējās kabīnes, kad runā latvietis, jo mēs esam tie, kas tulko viņu uz angļu, franču vai vācu valodu. Tas ir milzīgs komandas darbs.»

Tā kā Eiropas Parlamentā pārrunāto tēmu klāsts ir plašs un daudzveidīgs, tulkiem jābūt daudzveidīgām zināšanām. Dace skaidro, ka pirms tulkošanas notiek rūpīga gatavošanās. Tiek lasīti dažādi specifiski dokumenti un meklēta informācija. Nākas pacīnīties gan ar zivsaimniecības politikas papīriem, kuros minētas specifiskas zivju sugas, gan arī ar dažādiem finanšu dokumentiem, kas ir aktuāli saistībā ar Banku savienības veidošanu. Jāzina arī galvenās aktualitātes citās savienības valstīs. Sarežģīta ir dažādu Eiropas valstu deputātu personvārdu atveide latviešu valodā.

«Mēs nevaram būt speciālisti visās jomās, bet man patīk teikt, ka mums parasti ir virspusējas zināšanas pilnīgi visās jomās. Dokumenti mums pārsvarā ir pieejami iepriekš, un mēs gatavojamies. Reizēm tiek iesūtītas pat runas. Parasti runātāji tiek aicināti iesūtīt savas runas, taču tas notiek dažādi. Gatavošanās darbs ir milzīgs.»

Koncentrēšanās, koncentrēšanās un vēlreiz koncentrēšanās

Darbs ir sadalīts maiņās, vienlaikus kabīnē strādā trīs tulki, kas cits citam mēdz palīdzēt, pierakstot kādas sarežģītas vietas. Darba intensitāte ir ļoti liela – vairāk par 15 – 20 minūtēm uzmanību noturēt nevar un nepieciešams mainīties. Tulki klausās un runā vienlaicīgi, kas nozīmē, ka notiek koncentrēšanās nevis uz vārdiem, bet gan uz ideju. Dace atzīst, ka tas var šķist jocīgi, taču principā ir treniņa jautājums, kas prasa ilgu koncentrēšanos. Attīstot šādas prasmes, tulks var arī aptuveni nojaust, kā cilvēks pabeigs savu sākto teikumu.

«Tas prasa milzīgu koncentrēšanos. Parasti tu koncentrējies uz to, ko dzirdi vai ko cilvēks runā. Šajā gadījumā vajag abus divus. Ir tādi vakari, kad pēc astoņām darba stundām es iznāku no darba un nespēju pat pār lūpu pārspļaut – negribu runāt, negribu neko. Tas ir milzīgi nogurdinoši.» Tulki arī cenšas apgūt dažādus valodu smalkumus, lai saprastu dziļākas nianses, bet arī runātāji cenšoties, piemēram, ironiju padarīt pietiekami «saredzamu», lai tā būtu saprotama.

Katram tulkam esot savs veids, kādā tikt galā ar grūtajām vietām. Dažreiz cilvēki pamana savu pārteikšanos un var izlabot, citreiz nepamana un tad palīdz kolēģi. Ja ir jātulko kāda strauja un sarežģīta runa, kolēģi, kas tajā laikā netulko, mēdz pierakstīt grūtākās vietas, piemēram, skaitļus. Tad runātājam nav jākoncentrējas uz konkrēto «astoņpadsmit tūkstoši sešdesmit seši un trīsdesmit divi miljoni». Citreiz tulks nesaprot un var iestāties neilga pauze, līdz brīdim, kamēr runa aiziet tālāk vai kāds izpalīdzīgs kolēģis pasaka priekšā.

Vai kabīnēs mēdz būt augsts stresa līmenis? Dace stāsta, ka mēdz gadīties visādi, taču arī ar to ir jāmācās tikt galā. Nedrīkst klausītājam likt noprast, ka tulks ir uztraucies. «Mērķis ir nodrošināt tādu tulkojumu, kas klientam rada pārliecību, ka tā ir taisnība, un kas viņu nekaitina. Ja kāds visu laiku žagojas austiņās, tas ir nepatīkami. Tulka vēlme ir palīdzēt saprast, nevis apgrūtināt ar kādiem blakus trokšņiem. Mēs netulkojam vārds vārdā, bet mēģinām dot kontekstu. Protams, gadās pazust arī tulkojumā, jo neviens nav perfekts.»

Jautāta par noskaņojumu attiecībā uz mašīntulkošanas tehnoloģiju sasniegumiem, kas varētu ietekmēt tulku darbus, Dace saka, ka par spīti tam, ka prognozēt notikumus īsti nevarot, pagaidām mākslīgā intelekta līmenis šajā jomā nav tik labs, lai tas varētu uztvert visus jokus, humoru un izlabot pārteikšanos. Jādomā, ka rīt vēl tulkiem darbs būs, tā tulce.