Latvijā reģistrētas 150 000 personas ar invaliditāti, taču tikai nepilniem 20% no viņiem izdevies atrast darbu. Tam viens no galvenajiem iemesliem ir vēl joprojām sabiedrībā valdošie aizspriedumi, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
Sabiedrības aizspriedumu dēļ personas ar invaliditāti Latvijā pārsvarā paliek ārpus darba tirgus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Daudzi domā, ka viņi slimos visu laiku. Bailes ir, ka viņu darba kvalitāte ir zemāka. Tomēr ir piemēri, kuri rāda, ka invalīdi var ļoti labi strādāt, ļoti atbildīgi, precīzi, bet grūti atrast darba vietu,» saka invalīdu un viņu draugu apvienības «Apeirons» projektu koordinatore Irina Parhomenko. Viņa atzīst, ka galvenais šķērslis nespējai integrēties darba tirgū ir joprojām sabiedrībā valdošie aizspriedumi.
Tikmēr Labklājības ministrijā (LM) uzskata, ka pēdējo gadu laikā situācija esot uzlabojusies un nestrādājošo personu skaits ir samazinājies, tāpat mazinājušies stereotipi. Pirms gada aktualizējās jautājums par kvotu sistēmas ieviešanu, taču, pēc LM domām, tā esot sarežģīti administrējama. «Pašreiz Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā vairākus pasākumus. Viens ir subsidētā nodarbinātība. [...] Darba devējiem tiek dota darba algu subsīdija līdz pat 645 eiro apmērā, un darba devēja pienākums ir veikt sociālās iemaksas,» stāsta LM Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa. Subsīdijas darba devējam tiek maksātas jau divus gadus, tomēr apvienībā «Apeirons» atklāj skaudro patiesību, proti, kad subsīdiju izmaksa beidzas, beidzas arī darba attiecības.
Problēmas iekārtoties darbā cilvēkiem ar invaliditāti saredz arī Alsviķu profesionālajā skolā, kurā lielākā daļa audzēkņu ir ar īpašām vajadzībām. Mācību procesā ir arī prakses, bet gadījumi, kad praktikants tiek paturēts darbā ir ļoti liels retums. "Nežēlīgi, bet dažreiz tā ir dzīvē. [...] Cilvēks no nulles aiziet uz jaunu vidi, aklimatizējas, tur jau paiet laiks, beigās iznāk tā, ka tas darba devējs man pasaka – man vajag naudas pelnītāju nevis vēl mācekli," stāsta galdniecības skolotājs Raitis Ramanis. Gan invalīdu apvienība "Apeirons', gan Alsviķu skolas pedagogi un vadība uzskata, ka situācija ir greiza. Darba devēji piesaista darbiniekus no ārvalstīm laikā, kad pašiem ir darba spējīgi iedzīvotāji, kuri tiek ignorēti veselības problēmu dēļ.
Šonedēļ Smiltenē Alsviķu audzēkņiem darba biržā «Dod iespēju» bija iespēja tikties ar potenciālajiem darba devējiem. Cītīgi visu mācību procesu gatavojušies, satraukušies un sagatavojuši savus darbiņus jaunieši piektdien mēroja ceļu uz Smilteni. Organizatori atzīst, ka sākotnēji biržai pieteikušies vairāki uzņēmēji, bet dienu pirms plānotās tikšanās ar jauniešiem atteikušies. Alsviķu audzēkņus Smiltenē sagaidīja vien divi. «Dotajā momentā [...] mēs veicam pārmaiņas, esam pārmaiņu procesā. Es jau laikus sāku meklēt darbiniekus. Tālākā nākotnē mēs varam šo iespēju izskatīt, protams, uzreiz es nevarēšu pateikt, kad tas būs,» norāda SIA «Trolss Smiltene» personāla vadītāja Vija Niedre.
Tikmēr LM sola aktualizēt jautājumu par izmaiņām Darba likumā. Šobrīd likuma 109. pants paredz, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par invalīdu. Tas arī esot viens no iemesliem, kāpēc darba devējs izvairās no darba attiecību veidošanas ar personām ar invaliditāti. "Svarīgi saglabāt tiesības, bet arodbiedrības nākušas klajā ar priekšlikumu, ka būtu garāks uzteikuma periods šai te specifiskajai grupai, kurai ir nepieciešams ilgāks laiks, lai atrastu darbu,» atklāj Labklājības ministrijas pārstāve Zvīdriņa.
Lai gan ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām dalībvalstīm uzliek pienākumu nodrošināt personām ar invaliditāti piekļuvi darba tirgum vienlīdzīgi ar citiem, realitāte rāda, ka līdz tam mūsu valstij vēl tāls ceļš ejams.