Fitnesa trenere, aktiera un režisora sieva Zanda Zariņa-Rešetina intervijā žurnāla «Santa» atklāti runā par laiku, kad dzīvoja atsevišķi no sava vīra, aktiera un režisora Intara Rešetina. «Agrāk biju strikta, Intaram smējos - ja tu man kādreiz kaut ko, tad es visu tavu iedzīvi sametu melnajos maisos un no mājas ārā! Kad dzīve tevi šādā situācijā tiešām arī noliek, tā izdarīt nemaz nevar. Nav nekādu melno maisu...»
«Jā, viņam ir vajadzīgi mani uzmanības apliecinājumi. To viņš man ir teicis - tu jau mani nemīli... Mīlu! Tikai neesmu tāda, kas desmitreiz dienā to teiks.
Esmu intraverta, emocijas uz āru neizrādu. Tagad mācos - gan vārdos, gan apskāvienos, ieinteresētībā...
Jo patiesi mīlu,» atklāta ir Zanda Zariņa-Rešetina.
Tomēr līdz šīm atziņām bija jānonāk, tās jāapzinās pašai. Laiks, kad abi dzīvoja šķirti, nav bijis viegls. «Vajadzēja būt stiprai - palaist. Bet neko jau nevarēja zināt. Protams, varēju iekrampēties - nē, paliec -, un viņš paliktu. Bet nē, lai padzīvo viens to mēnesi un izdomā. Lai dzīvo, kamēr vairs nav šaubu, ka atgriešanās ir pārliecinoši pareiza. «Ja neesi pārliecināts,» es viņam teicu, «nenāc!»
Protams, intervijā Zanda aizskar arī piedošanas tēmu: «Piedošana ir ļoti svarīga. Turot sāpi sevī, tu vēl vairāk ēd sevi nost. Ja nav mīlestības, ir grūtāk piedot, nekā ja tā ir. Jā, pazemojums ir milzīgs. Pašcieņa ir grīdā. Protams! Tomēr, apzinoties patieso situāciju, kas atšķīrās no presē klāstītās, man piedot nebija grūti.
Grūtāk bija vairs nepieminēt - ja piedevi, tad to vairs neuzplēs.
Piedod, un abi dariet visu, lai nepieļautu kļūdas turpmāk.»
Vairāk atklāto interviju lasi šā mēneša žurnālā «Santa».
