Latvija tomēr atbalstīs Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu noteikt jaunus ierobežojumus nenonikotinoīdu grupas insekticīdu darbīgo vielu lietošanai, paredzot izņēmumus, kad tos drīkst lietot - kokaugu, skujkoku stādu, kāpostu un kartupeļu stādāmā materiāla apstrādē, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
ZM pārstāvji šodien Saeimas komisijas sēdē deputātus iepazīstināja ar precizētu valsts nacionālo pozīciju, ar ko plānots nākt klajā EK Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē piektdien, 27.aprīlī.
Atšķirībā no iepriekš sagatavotās valsts nacionālās pozīcijas, kas paredzēja neatbalstīt EK priekšlikumu, Latvija tomēr atbalstīs jaunu ierobežojumu noteikšanu nenonikotinoīdu grupas insekticīdu darbīgo vielu (imidakloprīda, klotianidīna un tiametoksama) lietošanai, ja tiek paredzētas atkāpes attiecībā uz lauka lietojumiem, kas ir droši nemērķa organismiem - apputeksnētājiem: kokaugu, skujkoku stādu, kāpostu un kartupeļu stādāmā materiāla apstrādei.
Tāpat Latvijas nacionālā pozīcija papildināta ar citu ES dalībvalstu viedokļiem. Lai arī vairumam jeb 17 ES dalībvalstu joprojām nav nacionālās pozīcijas šajā jautājumā, Īrija pievienojusies Francijai, Luksemburgai un Slovākijai, kas varētu atbalstīt EK priekšlikumu. Tikmēr Dānija un Čehija pievienojusies Grieķijai, Rumānijai - valstīm, kas neatbalsta EK priekšlikumu. Polija pagaidām atturas.
Tāpat Latvija nacionālajā pozīcijā vēlas aicināt EK turpināt strādāt pie riska novērtējuma metodoloģijas izstrādes attiecībā uz bitēm pievilcīgiem augiem, tos definējot, tostarp izvērtēt, vai insekticīdu darbīgo vielu lietošana kartupeļu stādāmā materiāla apstrādē ir droša.
Latvijas nacionālajā pozīcijā veikti arī atsevišķi precizējumi, uzklausot Vides konsultatīvās padomes teikto.
Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu vairākums atbalstīja ZM sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju attiecībā uz atbalstu EK priekšlikumam par neonikotinoīdu plašākas lietošanas ierobežojumiem ar izņēmumiem - desmit no klātesošajiem 12 deputātiem balsoja par, bet divi - Sergejs Dolgopolovs (S) un Valdis Kalnozols (ZZS) - balsojumā nepiedalījās.
Vides konsultatīvās padome, komentējot valsts nacionālo pozīciju, norādīja, ka nepieciešami nopietni turpmāki pētījumi, kas apliecinātu, ka kāpostu un kartupeļu apstrāde ar nenonikotinoīdiem nerada riskus medus bitēm, kamenēm un vientuļajām bitēm.
Jau ziņots, ka lauksaimnieki iepriekš izteikušies, ka pirms lēmuma, vai noteikt plašākus neonikotinoīda lietošanas ierobežojumus, zinātniekiem jāveic padziļinātāks insekticīda ietekmes uz vidi novērtējums. Lielajiem ražotājiem neonikotinoīdi ir ļoti nepieciešams produkts, jo aizsargā augus augšanas sākuma stadijā no kukaiņiem. Arī pārtikas kartupeļu audzētājiem nav analoga attiecīgajam insekticīdam.
Tāpat daļa lauksaimnieku pauduši viedokli, ka līdz ar nenonikotonoīda plašākas lietošanas aizliegumu tiktu apdraudēta Latvijas lauksaimnieku konkurētspēja globālā līmenī, jo vairākus kultūraugus būtu grūtāk audzēt, kā rezultātā vietējā lauksaimniecības produkcija sadārdzināsies, un tā vietā lielākos apmēros ienāks ievestā produkcija, piemēram, no Krievijas.
Tikmēr Latvijas biškopības biedrība (LBB) paudusi atbalstu EK priekšlikumam ierobežot bitēm kaitīgā neonikotinoīda lietošanu. Arī Latvijas Dabas fonda pārstāvji ir vērsušies Saeimas Eiropas lietu komisijā, aicinot atbalstīt EK piedāvāto aizliegumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) sociālajā tīklā «Twitter» paudis atbalstu EK piedāvātajam aizliegumam. «Runājot par bitēm un citiem apputeksnētājiem, pilnībā atbalstu toksisko neonikotinoīdu aizliegšanas priekšlikumu. Nedrīkst dabu «ar vienu roku sargāt, bet ar otru postīt«. It sevišķi, ja 35% no globālās pārtikas ražošanas ir atkarīga no apputeksnētājiem,» pauda politiķis.
LETA jau ziņoja, ka 27.aprīlī EK Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē plānots skatīt EK priekšlikumu par ierobežojumu noteikšanu augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu imidakloprīds, klotianidīns un tiametoksams lietošanai. Tās ir neonikotinoīdu grupas insekticīdu darbīgās vielas, kuras lieto lauksaimniecības kaitēkļu ierobežošanai, izsmidzinot uz kultūraugiem un apstrādājot sēklas pirms sējas vai lietojot granulu veidā, kā arī aplejot, mērcējot vai laistot ar zemas koncentrācijas darba šķidrumu.
ZM iepriekš sagatavotajā pozīcijā bija teikts, ka Latvija neatbalsta EK priekšlikumu pilnībā aizliegt to lietošanu augu audzēšanai ārpus siltumnīcām. Tika uzsvērts, ka neonikotinoīdi ir svarīgas augu aizsardzības vielas Latvijas rapša, kartupeļu, augļu un dārzeņu audzētājiem, kā arī stādaudzētājiem. Tāpat neesot pieejamas citas praktiskas alternatīvas kaitēkļu ierobežošanai šiem neonikotinoīdu lietojumiem.
