Kultūras ministrija izpildīs daļu VK ziņojumā minēto ieteikumu

Latvijas Nacionālās operas ēka

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Kultūras ministrija (KM) Latvijas Nacionālajai operai un baletam (LNOB) un Rīgas cirkam izstrādās atsevišķu dotāciju piešķiršanas kārtību, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā sacīja ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Ierēdne norādīja, ka ministrija nevis neievēro izvēlētajai kapitālsabiedrību sistēmai paredzētos noteikumus, bet gan tos daļēji nav izpildījusi. Līdz ar to ministrija izpildīs daļu no Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minētajiem ieteikumiem - izstrādās atsevišķu Nacionālās operas un Rīgas cirka dotāciju kārtību, kā arī 2020.gadā veiks pilnu kultūras nozares tirgus pētījumu, lai pārzinātu visu «spēles laukumu».

Tāpat KM sola pastiprināt uzraudzību pār kapitālsabiedrību darbības stratēģiju izstrādes un apstiprināšanas procesu kontroli, kā arī pastiprināt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasību izpildes uzraudzību attiecībā uz informācijas publiskošanu kapitālsabiedrību interneta vietnēs.

Saskaņā ar Valsts kontroles ziņojumu, Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) darbības stratēģijas līdz 2018.gada 1.janvārim bija apstiprinājis vien trijām no 14 KM pārvaldībā esošām kapitālsabiedrībām - Daugavpils teātrim, VSIA «Latvijas Koncerti» un LNOB. Izvērtēšanas vai precizēšanas procesā bija Dailes teātra, Mihaela Čehova Rīgas Krievu teātra, Jaunā Rīgas teātra, Rīgas cirka, Latvijas Nacionāla simfoniskā orķestra, Liepājas simfoniskā orķestra Latvijas Nacionālā teātra, kamerorķestra «Kremerata Baltica» un Valmieras drāmas teātra darbības stratēģijas. Savukārt Latvijas Leļļu teātra un Valsts akadēmiskā kora «Latvija» darbības stratēģijas bija iesniegtas izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale aģentūrai LETA norādīja, ka līdz šim brīdim darbības stratēģiju PKC apstiprinājis arī Dailes teātrim, Latvijas Leļļu teātrim un Valsts akadēmiskajam korim «Latvija». Līdz ar to, pašlaik darbības stratēģija apstiprināta kopskaitā sešām no 14 ministrijas kapitālsabiedrībām.

Diskusijas Saeimas komisijā izraisīja jautājums par KM kapitālsabiedrību brīvbiļetēm reprezentācijai. Ministrijas ieskatā, šo biļešu skaits nedrīkst pārsniegt 6% no kopējā biļešu skaita, un tas, cik tieši procenti šim mērķim tiek atvēlēti, ir atkarīgs no katras kapitālsabiedrības vadības. Komisijā pieaicinātais LNOB valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš pauda viedokli, ka Valsts kontroles ziņojumā ir norādīts nepatiess viņa vadītās iestādes reprezentācijai izmantotai brīvbiļešu skaits, un pameta komisijas sēžu zāli.

Saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumā apkopotajiem datiem, LNOB 2016.gadā reprezentācijai izmantojusi 0,25% no kopējā biļešu skaita, savukārt Liepājas simfoniskais orķestris šādam mērķim atvēlējis veselus 12% no kopējā biļešu skaita. Nevienu biļeti reprezentācijai pagājušā gada laikā nav atvēlējis kamerorķestris «Kremerata Baltica» un Rīgas cirks. Pārējās kapitālsabiedrības savai reprezentācijai atvēlējušas mazāk nekā 6% no kopējā biļešu skaita, bet Nacionālais simfoniskais orķestris šim mērķim atvēlējis tieši maksimālo ministrijas noteikto reprezentācijas brīvbiļešu daudzumu.

Kā ziņots, Valsts kontrole secinājusi, ka darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas (KM) rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā.

Veicot revīziju, secināts, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) definēto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības labo praksi KM ievēro tikai daļēji. Kaut arī KM pauž pārliecību, ka kapitālsabiedrības ir labākā valsts iesaistes forma profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, tomēr izvērtējums, kāda ir valsts teātru un koncertorganizāciju loma un vieta šajā pakalpojumu tirgū, nav veikts.

Valsts kontroles ieskatā, vairums profesionālo teātru un koncertorganizāciju joprojām strādā bez skaidras darbības stratēģijas, tām dotie uzdevumi neaptver visas kultūrpolitikas prioritātes un finansējums daudzos gadījumos tiek piešķirts, balstoties uz vēsturiskiem datiem. KM uzsver, ka valsts kapitālsabiedrības nodrošina augstāku kvalitātes standartu. Tomēr tikai teātriem, aprēķinot valsts budžeta dotāciju, tiek ņemts vērā rādītājs, kas būtu raksturojams kā kvalitāti raksturojošs, - nomināciju skaits «Spēlmaņu nakts» balvām, bet šis rādītājs vidēji veido tikai vienu procentu no dotācijas apmēra.

Revīzijas zņojumā minēts, ka daļu no ministrijas izvirzītajiem rezultatīvajiem rādītājiem teātri un koncertorganizācijas gadu no gada neizpilda, savukārt daļu pārpilda pat līdz 800 procentiem, kas revidentu ieskatā liecina par formālu ministrijas pieeju, izvirzot kapitālsabiedrībām sasniedzamos rezultātus.

Savukārt KM nepiekrīt vairumam Valsts kontroles revīzijas ziņojuma secinājumu par tās kapitālsabiedrību darbību, argumentējot, ka kultūras kapitāla resursu ilgtspējīga izmantošana atzīta par vienu no visaugstāk novērtētajiem «Nacionālā attīstības plāna 2020» mērķiem, un aizvien pieaug kultūras pasākumu apmeklējumu rādītāji.

Vilsone iepriekš pauda, ka šis sasniegums neapšaubāmi ir arī visu 14 ministrijas kapitālsabiedrību mērķtiecīgas darbības rezultāts, norādot, ka lielu daļu darbības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma valsts teātri un koncertorganizācijas nopelna paši.

«Revīzija izdarīta valsts kapitālsabiedrību pārvaldības pārmaiņu procesu veikšanas laikā - par laika periodu no 2014. līdz 2017.gadam - kad tika pieņemts jauns speciālais Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kā arī no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi un izstrādātas vadlīnijas dažādu kapitālsabiedrību pārvaldības procesu nodrošināšanai,» norādīja Vilsone, akcentējot, ka objektīvākus un visaptverošus secinājumus par šīs reformas nestajiem ieguvumiem sabiedrībai būtu iespējams izdarīt, veicot revīziju pēc reformas pabeigšanas, nevis tās laikā.

Ministrija nepiekrita Valsts kontroles slēdzienam, ka tās kapitālsabiedrībām izvirzītie stratēģiskie mērķi netiek saistīti ar kultūrpolitikas prioritātēm un neiekļauj teātra un mūzikas nozares stratēģijās norādīto kapitālsabiedrību unikalitāti. KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kokale pauda nostāju, ka katras ministrijas kapitālsabiedrības darbības unikalitāte tiek atspoguļota vidēja termiņa darbības stratēģijās, kas izstrādātas, ņemot vērā plānošanas dokumentos noteikto. Savukārt kapitālsabiedrību vispārējos stratēģiskos mērķus 2015.gada 22.decembra sēdē definējusi valdība, kā arī citu nozaru ministriju pārraudzībā esošo viena rakstura un vienādas specifikas kapitālsabiedrību vispārējie stratēģiskie mērķi ir līdzīgi un vispārīgi.

Kokale arī skaidroja, ka KM 2015.gadā iesniedza Ministru kabinetam izvērtējumu par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās un priekšlikumus par turpmāko darbību. Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī PKC to saskaņoja bez iebildumiem un 2015.gada 22.decembra sēdē valdība lēma saglabāt valsts līdzdalību KM pārraudzībā esošajās kapitālsabiedrībās. Pēc Kokales teiktā, KM sniedza informāciju par kapitālsabiedrību darbību un veikto pārraudzību tajās. Tāpat sarunu laikā par iestāšanos OECD ministrija nesaņēma aizrādījumus nedz no OECD, nedz PKC.

Uz augšu