Zelta Holivudas laikmeta dievietes: TOP 9. Talantīgas un seksīgas

Nebaidīšos teikt, no šīm deviņām skaistulēm un kino dīvām neviens no kino cienītājiem nespēja atraut acis. Viņas dievināja, viņām alka līdzināties, viņas vēlējās sajust un apbrīnot... Tieši tāpēc viņu vārds Holivudas vēsturē paliks zeltā liets uz mūžu.

 

FOTO: Vida press

Greisa Kellija (Grace Kelly)

Lai gan gaišmatainajai skaistulei aktrises karjera bija vien četrus gadus ilga (no 1952. līdz 1956. gadam), viņa šajā laikā tika pie divām «Oskara» nominācijām, no kurām vienā saņēma svarīgāko gada kino apbalvojumu Holivudā (par filmu The Country Girl). Greisa, kā zināms, bija arī slavenā kino režisora Alfreda Hičkoka mīlule, kas viņai nodrošināja vairākas lomas režisora šedevros.

FOTO: AFP/Scanpix

Un tomēr mīlestības vārdā Greisa atteicās no aktrises karjeras, lai gan viņas talants bija acīmredzams. Savu pēdējo lomu Kellija notēloja filmā High Society, filmējoties kopā ar Frenku Sinatru un Bingu Krosbiju. 1960. gadā Kellijai piešķirta zvaigzne Holivudas Slavas alejā.

FOTO: AFP/Scanpix

Aktrises karjeru Kellija beidza 26 gadu vecumā, kad 1956. gada aprīlī apprecējās ar Monako firstu Renjē III un kļuva par Monako princesi Greisu. Viņiem piedzima trīs bērni: Karolīna, Alberts un Stefānija. Pildot Monako princeses pienākumus, nodarbojās ar labdarību, izveidoja Princeses Greisas fondu, kas sniedza atbalstu Monako māksliniekiem.

Princese Greisa gāja bojā 1982. gada 14. septembrī autoavārijā. Viņa bija pie automašīnas stūres, kad pēkšņa insulta dēļ zaudēja kontroli un mašīna avarēja. Kopā ar viņu bija meita Stefānija, kas autoavārijā izdzīvoja. Bet Greisa, nenākot pie samaņas, mira nākamajā dienā.

 

FOTO: Vida press

Natālija Vuda (Natalie Wood)

Natāliju dēvē par Holivudas karalieni, kaut gan viņas saknes stiepjas Krievijā. Jā, Natālija ir krievu emigrantu ģimenes atvase, kura drosmīgi iekaroja Holivudu. Savu karjeru jau viņa sāka kā bērns un visas dzīves laikā paspēja nofilmēties 60 kinolentēs.

FOTO: Vida press

Krievu izcelsmes aktrise spēlējusi tādās filmās kā Miracle on 34th Street, The Ghost un Mrs Muir. Viņa trīs reizes nominēta Oskara balvai.

FOTO: Vida press

1981.gadā Vuda noslīka laivu brauciena laikā ar vīru, amerikāņu televīzijas zvaigzni Robertu Vāgneru, un aktieri Kristoferu Volkenu. Tolaik tas tika uzskatīts par nelaimes gadījumu, taču 2011.gada novembrī jaunu pierādījumu dēļ ziņojums tika pārskatīts.

 

FOTO: Vida press

Lana Tērnere (Lana Turner)

Lana no visām šīm Holivudas skaistulēm uzskatāma par visemocionālāko un glamūrīgāko senās Holivudas aktrisi. Viņas augums un eņģeļa sejiņa, visticamāk, arī bija viegla ceļazīme uz Holivudas karjeras sākumu. Lanai bija ne vien iespaidīga kino karjera, bet vētraini romāni ar vīriešiem arī privātajā dzīvē. Vīriešus viņa esot mainījusi kā cimdus. Savas dzīves laikā viņa ir precējusies astoņas (!!!) reizes, un Dievs vien zina, cik viņai ir bijuši sakari pirms tam.

FOTO: Vida press

Interesanti, ka divas no astoņām laulībām ir atkārtojušās. Ar otro vīru Stīvenu Kreinu viņa apprecējās pat divas reizes. Viņai ir viena meita Šerila Kreina no šīm laulībām.

FOTO: Vida press

Lana aizsaulē aizgāja 75 gadu vecumā, savās mājās Losandželosā. Diemžēl viņa nespēja uzvarēt vēzi.

 

FOTO: Vida press

Vivjena Lī (Vivien Leigh)

Vivjena Lī 2 reizes ir ieguvusi Kinoakadēmijas balvu nominācijā «Labākā aktrise galvenajā lomā». Pirmā Kinoakadēmijas balva tika saņemta par Skārletas O'Hāras atveidošanu filmā «Vējiem līdzi» (1939), otru Kinoakadēmijas balvu, kā arī BAFTA balvu, Lī ieguva par Blanšas Dibuā lomas atveidošanu filmā «Ilgu tramvajs» (1951), par lomu, kuru viņa spēlēja arī Londonas teātrī West End. 1999. gadā Amerikas Kinoinstitūts Vivjenu Lī ierindoja dižāko Amerikas ekrāna leģendu saraksta «Visu laiku izcilākā sieviešu kārtas zvaigzne» 16. vietā.

FOTO: Vida press

1932. gadā viņa apprecējās ar advokātu Herbertu Lī Holmenu un drīz studijas pameta. 1933. gadā viņiem piedzima meita Sūzanna. 1937. gadā viņa filmējās kopā ar Lorensu Olivjē filmā Fire Over England, un viņiem izveidojās attiecības. Ne Olivjē sieva aktrise Džilla Ezmonda, ne Lī vīrs nedeva šķiršanās atļauju, tomēr Olivjē un Lī sāka dzīvot kopā.

Olivjē reiz teicis, ka tādas meitenes kā Skārleta parādoties tikai reizi paaudzē - tādas, no kurām pasaule nespēj atraut acis!

FOTO: Vida press

1940. gadā Lī un Olivjē apprecējās. Viņi centās savu karjeru veidot kopā, bet reti ieguva partneru lomas filmās.

1967. gada maijā Lī veselība atkal pasliktinājās tuberkulozes dēļ. Pēc dažu nedēļu ārstēšanās likās, ka notiek atveseļošanās, tomēr 53 gadu vecumā Lī nomira.

 

FOTO: Vida press

Odrija Hepbērna (Audrey Hepburn)

Odrija Hepbērna bija britu aktrise un humanitārā darbiniece. Par lomu filmā «Romas brīvdienas» saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā. Amerikas Kinoinstitūts nosaucis Hepbērnu par vienu no visu laiku labākajām aktrisēm, ierindojot viņu trešajā vietā Dižāko Amerikas ekrāna leģendu sarakstā.

FOTO: Vida press

Ievērību guva arī Hepbērnas nākamās lomas filmās «Sabrina» (1954), «Karš un miers» (1956), «Mūķenes stāsts» (1959), «Brokastis pie «Tifanija»» (1961), «Šarāde» (1963), «Mana skaistā lēdija» (1964), «Kā nozagt miljonu» (1966). Kopš 1967. gada Hepbērna sāka retāk filmēties. Viņa vairāk laika veltīja ģimenei un sabiedriskajam darbam.

FOTO: Vida press

1950. gadu sākumā Hepbērna bija saderināta ar Džeimsu Hensonu, tomēr pēdējā brīdī kāzas atcēla. Vēlāk Hepbērna bija precējusies divas reizes - pirmoreiz ar amerikāņu aktieri un režisoru Melu Fereru un otrreiz ar itāļu psihiatru Andreu Doti. Pēdējā dzīves posmā Hepbērnas partneris bija nīderlandiešu aktieris Roberts Volders. Hepbērnai bija divi bērni - Šons Hepbērns Ferers (dzimis 1960. gadā) un Luka Doti (dzimis 1970. gadā).

Hepbērna nomira 1993. gada 20. janvārī no vēdera dobuma vēža.

 

FOTO: AP/ScanPix

Merilina Monro (Marilyn Monroe)

Merilina Monro karjeru sākusi kā modele, 1946. gadā parakstījusi filmu līgumu ar Twentieth Century-Fox. Monro pirmā galvenā loma bija 1952. gada filmā Don't Bother to Knock. Vēlāk tēlojusi tādās filmās kā Niagara (1953), «Džentlmeņi izvēlas blondīnes» (Gentlemen Prefer Blondes; 1953), River of No Return (1954), «Septītā gada drudzis» (The Seven Year Itch; 1955), «Džezā tikai meitenes» (Some Like It Hot, 1959). Par lomu filmā «Džezā tikai meitenes» Monro ieguva Zelta Globusa balvu kā labākā aktrise komēdijas vai muzikālā filmā. 1960. gadā Monro piešķīra Holivudas zvaigžņu alejā.

FOTO: AP/ScanPix

Monro pēdējā kinoloma bija filmā The Misfits (1961), kurā viņa filmējās ar Klārku Geiblu un kurai scenāriju sarakstīja aktrises toreizējais vīrs Arturs Millers. Šī bija arī Klārka Geibla pēdējā filma. Divas dienas pēc filmēšanas beigām Geiblu ķēra sirdstrieka, un pēc desmit dienām viņš nomira. Vēlāk Monro piedalījās vēl vienā filmā Something's Got to Give (1962), bet tā palika nepabeigta.

Dzīves pēdējos gadus iezīmējās slimība, privātās problēmas. Monro nomira 1962. gada 5. augustā no barbiturātu pārdozēšanas, oficiāli viņas nāve tiek klasificēta kā pašnāvība, tomēr pastāv vairākas sazvērestības teorijas par viņas nāves apstākļiem.

FOTO: AP/ScanPix

1999. gadā Amerikas Kinoinstitūts ierindoja Monro 6. vietā izcilāko sieviešu kārtas zvaigžņu sarakstā. Diemžēl skaistule no dzīves šķīrās pāragri - 36 gadu vecumā, diagnoze - miega zāļu pārdozēšana.

 

FOTO: Vida press

Ava Gārdnere (Ava Gardner)

1941. gadā Gārdnere parakstīja līgumu ar MGM Studios. Viņai bija nelielas lomas vairākās filmās, līdz viņas tēlojums tika pamanīts filmā The Killers. Gārdnere kļuva par vienu no vadošajām Holivudas aktrisēm. Par lomu 1953. gada filmā Mogambo aktrise tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai.

FOTO: Vida press

Filmējusies tādās filmās kā The Hucksters (1947), Show Boat (1951), The Snows of Kilimanjaro (1952), The Barefoot Contessa (1954), Bhowani Junction (1956), On the Beach (1959), Seven Days in May (1964), The Night of the Iguana (1964), The Life and Times of Judge Roy Bean (1972), Earthquake (1974) un The Cassandra Crossing (1976).

1999. gadā Amerikas Kinoinstitūts ierindoja Gārdneri 25. vietā izcilāko sieviešu kārtas zvaigžņu sarakstā

FOTO: Vida press

Ava no dzīves šķīrās pneimonijas dēļ, 64 gadu vecumā.

 

FOTO: Vida press

Marlēna Dītriha (Marlene Dietrich)

Marija Magdalēna «Marlēna» Dītriha bija vācu kinoaktrise un dziedātāja, pirmā aktrise no Vācijas, kas guvusi panākumus Holivudā. Pusgadsimtu ilgušo spožo karjeru Dītriha 1920. gados sāka Berlīnē kā kabarē dziedātāja un kinoaktrise. 1930. gados viņa Holivudā kļuva par filmu zvaigzni. Amerikas Kinoinstitūts (American Film Institute) nosaucis Dītrihu par vienu no visu laiku labākajām aktrisēm, ierindojot viņu devītajā vietā Dižāko Amerikas ekrāna leģendu sarakstā.

FOTO: Vida press

1923. gadā Dītriha apprecējās ar Rūdolfu Zīberu. 1924. gadā piedzima viņas vienīgais bērns — meita Marija Elizabete Zībere.

Pirmos lielos panākumus Vācijā Dītriha guva 1930. gadā režisora Jozefa fon Šternberga studijas UFA filmā «Zilais eņģelis» (Der Blaue Engel). Muzikālajā drāmā viņa atveidoja kabarē dziedātāju Lolu Lolu. Visas šajā lentā izpildītās dziesmas uzreiz iemantoja popularitāti un vēlāk kļuva par Dītrihas koncertrepertuāra klasiku. Pēc filmas pabeigšanas Dītriha, paklausot Šternberga ieteikumam un mudinājumam, pārcēlās uz ASV, kur Holivudā viņu sadarbība turpinājās. Tapa vairākas veiksmīgas filmas, turklāt Dītriha, pateicoties gan lomām, gan nopietnām investīcijām viņas publiskajā tēlā, kļuva par kinozvaigzni.

FOTO: Vida press

Par lomu filmā Morocco (1930) Dītriha tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākā aktrise. Veiksmīga kinokarjera Holivudā turpinājās trīsdesmitajos gados, arī četrdesmitajos.

1960. gadā Dītrihai piešķīra zvaigzni Holivudas Slavas alejā. Ar laiku Dītriha sāka filmēties retāk un pievērsās aktīvai koncertdarbībai, tūrēs apbraukājot visu pasauli, bet vienmēr, līdz pat skatuves karjeras noslēgumam 1975.gadā, nevainojami uzturot «mūžīgās Marlēnas» tēlu.

Marlēna, nospēlējusi 50 kino lomu, no dzīves šķīrās 90 gadu vecumā.

 

FOTO: Vida press

Bridžita Bardo (Brigitte Bardot)

Brižita Bardo ir franču aktrise, modes modele, dziedātāja un dzīvnieku tiesību aktīviste. Agrā jaunībā Bardo bija baleta dejotāja. Aktrises karjeru viņa sāka 1952. gadā. Pēc piedalīšanās 16 dažādās filmās Bardo kļuva pasaulslavena, filmējoties filmā «Un Dievs radīja sievieti» (Et Dieu… créa la femme; 1956). 1967. gadā Bardo tika nominēta BAFTA kino balvai kā labākā ārzemju aktrise par lomu filmā Viva Maria! (1965).

FOTO: Vida press

Kopumā Bardo ir filmējusies 48 filmās, piedalījusies vairākos muzikālos šovos un iedziedājusi 80 dziesmas. 1973. gadā viņa pameta izklaides industriju un kļuva par dzīvnieku tiesību aktīvisti.

FOTO: Vida press

Materiāls sagatavots, izmantojot Vikipēdiju un «Marie Claire» izdevuma tulkotos materiālus.

Uz augšu