Ieviešot laika ierobežojumu jautājumu uzdošanai, Rīgas domes vadība vēlas radīt sev komforta zonu un neieklausīties iedzīvotāju ievēlētā mazākuma viedoklī, komentējot Rīgas domes mēra Nila Ušakova (S) ieceri atcelt jautājumu skaita ierobežojumu, tā vietā ieviešot laika ierobežojumu to uzdošanai, sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK).
Ministrs šorīt izdeva rīkojumu, kas apturēja marta sākumā pieņemtos pašvaldības nolikuma grozījumus, kuri paredz, ka turpmāk deputāti nedrīkst domes sēdēs uzdot vairāk par trim jautājumiem. Dažas stundas vēlāk Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) žurnālistiem pavēstīja, ka šovakar plāno sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai mainītu nolikumu un noteiktu, ka jautājuma skaita ierobežojums tiek atcelts, tā vietā ieviešot laika ierobežojumu. Proti, jautājumiem par vienu lēmumprojektu turpmāk tiks atvēlētas 20 minūtes, bet par budžetu jautājumus uzdot varēs pusotru stundu.
Komentējot mēra plānus, ministrs norādīja, ka domei ir tiesības veikt atkārtotus grozījumus un ministrija tos atkārtoti vērtēs. «Pusotras stundas laikā izskatīt gandrīz miljardu eiro lielu budžetu, nedomāju, ka tas ir iespējams. Šādā veidā tiks izjaukts normāls domes darbs. Iedzīvotāji ir ievēlējuši savus pārstāvjus un rēķinās, ka viņu intereses tiks aizstāvētas, bet šajā scenārijā deputātiem nebūs iespēju saņemt visas atbildes, jo ir uzlikts kaut kāds laika ierobežojums ar vairākuma uzspiestu balsojumu,» kritiku neslēpa ministrs.
Viņš pauda, ka šādā veidā turpināsies mēra vēlme visu padarīt vienkāršāku un uzspiest vairākumu. «Acīmredzot Rīgas domes vairākuma domāšana ir palikusi komunistiskās partijas centrālisma līmenī un runājot arī ar ekspertiem par to, kā Rīgas domes darbība tiek organizēta, viens no secinājumiem ir tas, ka viņi lielā mērā kopē bijušās LPSR Augstākās padomes darbību un nolikumu. Šī nevēlēšanās ievērot visu deputātu tiesības nav pareizais ceļš,» sacīja ministrs.
Ja grozījumi tiks pieņemti, tie tiks nosūtīti saskaņošanai uz ministriju, kura vērtēs to atbilstību likuma normām. Patlaban ministrs gan pauda viedokli, ka «nekur normālā, demokrātiskā sabiedrībā budžeta skatīšana netiek ierobežota uzliekot pusotras stundas limitu,» taču tas tikšot vērtēts tikai pēc grozījumu pieņemšanas un saņemšanas.
Komentējot radušos situāciju kopumā, ministrs norādīja, ka ar šādām darbībām Rīgas mērs vēloties savu darbu padarīt vienkāršāku, ignorējot mazākumu. Viņš sacīja, ka arī paskatoties lēmuma pieņemšanas gaitu un debates, kā arī iepazīstoties ar nolikuma grozījumu paskaidrojuma rakstu, nav skaidrs mērķis kāpēc šādas izmaiņas vispār tika virzītas. «Ja problēma ir ar domes sēžu darba sakārtošanu, to var risināt arī citos veidos. Piemēram, Saeimā ir ētikas komisija, kas var atcelt kāda deputāta dalību sēdēs. Tāpat arī pašam priekšsēdētājam ir tiesības ietekmēt domes sēdes darbības gaitu, bet šajā gadījumā tiek meklēts primitīvs risinājums pretēji visiem demokrātijas principiem,» sacīja Gerhards.
Viņš arī norādīja, ka domes argumenti par to, kāpēc grozījumi nebūtu jāatceļ, esot bijuši «ļoti virspusēji» un iepazīstoties ar domes vadības vēstuli neesot tapis skaidrs kāpēc VARAM iebildumi nebūtu vērā ņemami. «Viņš atsaucās uz Latvijas Pašvaldību savienības nostāju un dažādiem citiem principiem, taču runa ir par konkrētu likumu un demokrātijas principu ievērošanu, kas paredz, ka arī mazākumam ir savas tiesības. Demokrātija paredz, ka arī opozīcijai ir tiesības iegūt visu viņiem nepieciešamo informāciju un pārstāvēt savus vēlētājus. Šis nav viena sasaukuma jautājums, tas ir ilgstošs process, jo šodienas mazākums rīt var būt vairākums un atkal otrādi,» teica ministrs.
Pašvaldības nolikumu plānots skatīt šodien, Rīgas domes ārkārtas sēdē plkst.16.45.
