Par ko notiesāja Bērziņu, kurš pēc dalības 13.janvāra grautiņos devies «politiskajā trimdā»?

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Apžēlot par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos notiesāto Ansi Ataolu Bērziņu Valsts prezidentu Raimondu Vējoni lūdzis Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis, kā arī deputāts Valdis Kalnozols. Tāpat apžēlošanas lūgumu izteikušas citas personas. Valsts prezidents norādījis, ka vērtēs, vai Bērziņš ir apžēlojams.

Vējonis skaidrojis, ka, dzīvojot tiesiskā valstī, katrai personai ir iespējas būt apžēlotai atbilstoši likumdošanā noteiktajām normām un kritērijiem.

«Tā kā sabiedrībā šis jautājums kārtējo reizi ir speciāli «uzšūmēts», es vērtēšu, kas ir bijis pamats, pirmkārt, viņa notiesāšanai, otrkārt, kāda ir pašreizējā aktuālā situācija. Pēc informācijas saņemšanas pieņemšu lēmumu, ko darīt vai nedarīt šajā saistībā,» teica Valsts prezidents.

Bērziņam par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Tiesa Bērziņam piesprieda arī Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzību, tomēr viņš to nepildīja, VPD neieradās, kā rezultātā tiesa mainīja savu lēmumu un nosacītu cietumsodu aizstāja jau ar reālu brīvības atņemšanu.

Šajā brīdī Bērziņš izšķīrās pamest Latviju, pēc paša vārdiem, dodoties «politiskajā trimdā». Šādos apstākļos Bērziņš 2016.gada sākumā tika izsludināts starptautiskā meklēšanā, līdz 2017.gada pavasarī viņš tika aizturēts Čehijā.

Bērziņš nevēlējās tikt izdots Latvijai, tāpēc juridiski apstrīdēja šo ieceri un Čehijā lūdza politisko patvērumu, paziņojot, ka kriminālprocess pret viņu ir politizēts, turklāt viņš esot saņēmis fiziskas izrēķināšanās draudus gadījumā, ja Latvijā nonāks ieslodzījuma vietā. Čehijas Augstākā tiesa pērn atstāja spēkā Čehijas tiesas lēmumu par Bērziņa izdošanu Latvijai, tomēr šis spriedums ir pārsūdzēts Čehijas Konstitucionālajā tiesā, kura pašlaik lēmusi, ka Bērziņu izdos, TVNET informēja viņa advokāts Jānis Mucenieks.

«Pēc būtības Konstitucionālā tiesa izdošanas juridiskos jautājumus nevērtēja, lai gan čehu advokātu sūdzībā bija konstatēti daudzi procesuālie pārkāpumi,» teica Mucenieks.

Vienlaikus šā gada februārī Bērziņa pārstāvji paziņoja, ka viņš Čehijas cietumā esot ticis piekauts. Bērziņa advokāts Mucenieks vērsās pie Valsts prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar lūgumiem atbrīvot Bērziņu no viņam piemērotā brīvības atņemšanas soda, jo Bērziņa atrašanās Čehijas cietumā jau pārsniedzot «jebkādu samērīga soda mēru par Bērziņa veiktajām darbībām 2009.gada 13.janvārī».

Par ko Bērziņu notiesāja?

Spriedumā teikts, ka Bērziņš ar savām aktīvām un tīšām darbībām piedalījās masu nekārtībās, kuras izraisīja un kurās aktīvi piedalījās vairāki simti naidīgu un agresīvi noskaņotu cilvēku, nodarot fizisku un morālu kaitējumu, mantiskus zaudējumus cietušajām juridiskajām un fiziskajām personām.

Norādīts, ka Bērziņš, ar mērķi bojāt mantu un izsist loga stiklus Saeimas ēkai, sākumā no ielas ņēma sniegu un veidoja ne mazāk kā divas sniega pikas, vienu reizi trāpot pa logu, bet neizsitot to, otro reizi trāpot pa Saeimas ēkas fasādi.

Tāpat Bērziņš meta ne mazāk kā vienu reizi ar tukšu plastmasas pudeli, kuru paņēma no ielas un trāpīja jau pa izsistu loga rūti.

Tāpat Bērziņš meta ar bruģakmeņiem Saeimas ēkas pirmā stāva logu rindā pa logu, ar vienu akmeni izsitot stiklu.

Pēc tam Bērziņš, aizklājot seju, piegāja pie pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrota vīrieša un, paņemot tam no rokām tumšas krāsas pudeli, aizmeta to Saeimas virzienā.

Bērziņš, atrodoties pie Saeimas ēkas,

no bruģētās ielas seguma blakus kanalizācijas lūkai izlauza ne mazāk kā vienu bruģakmeni, ar ko apzināti bojāja Rīgas domes īpašumu un atviegloja pēc tam citiem masu nekārtību dalībniekiem izlauzt nākamos bruģakmeņus.

Tādā veidā Bērziņš gan pats veica aktīvas darbības masu nekārtībās, gan ar savām darbībām izrādīja pretlikumīgas rīcības piemēru citiem masu nekārtību dalībniekiem un iedrošināja tos uz aktīvu, prettiesisku darbību veikšanu.

Prasa, lai apžēlo!

Kā izteicies Latkovskis, ja arī Bērziņa rīcībā varot saskatīt likumpārkāpuma pazīmes, reizē esot svarīgi apzināties situācijas kontekstu. «Viņa rīcība bija godīga un taisnīga cilvēka emocionāla reakcija situācijā, kad tauta redz, ka ar tiesiskiem un likumpaklausīgiem līdzekļiem nav iespējams novērst ietekmīgu politiskās elites pārstāvju antidemokrātisko visatļautību,» lūgumā Valsts prezidentam uzsver deputāts.

«Par dziļu nožēlu Latvijas tautai šo tiesiskuma un demokrātijas bezspēcību vērojām arī bēdīgi slaveno «Rīdzenes sarunu» epopejas turpinājumā. Šāda notikumu gaita tikai padziļina plaisu starp tautu un varu,» secinājis Latkovskis.

Viņš norāda - ja kāds uzskata, ka Bērziņam bija jāizcieš sava soda tiesa, tad tagad ir uzskatāms, ka viņam «ciešanu jau ir bijis pārpārēm».

Kopumā Bērziņš esot sevi pierādījis kā krietns pilsonis, sabiedriski radoša personība un gādīgs daudzbērnu ģimenes tēvs, uzskata Latkovskis.

2009. gada sākumā politiskā organizācija Sabiedrība citai politikai kopā ar vairākām sabiedriskajām organizācijām un arodbiedrībām (kopumā 25 organizācijas) nāca klajā ar paziņojumu «Aicinājums Latvijas tautai», kurā valsts prezidentam Valdim Zatleram tika pieprasīta 9. Saeimas atlaišana, kā arī jaunas Saeimas ievēlēšana un taisnīga, godīga, demokrātiska un kompetenta valsts pārvalde. Paziņojuma beigās pausts aicinājums visiem ierasties uz tautas sapulci 13. janvārī pulksten 17:30 Doma laukumā.

Drīz pēc tam parādījās arī cits aicinājums izmantot šo sapulci, lai «vardarbīgi gāztu pastāvošo valsts varu» un pulcētos pie Saeimas ēkas. Par šo paziņojumu Drošības policija sāka kriminālprocesu.

Doma laukumā plkst. 17:30 sākās «Sabiedrības citai politikai» organizētais protests pret valstī realizēto politiku.

Pēc aptuveniem aprēķiniem pasākumā piedalījās vairāk nekā desmit tūkstoši dažāda vecuma cilvēku, rokās turot plakātus, valsts karogus un balonus.

Pasākumā tika teiktas uzrunas, uzstājās sabiedrībā pazīstami cilvēki un dziedāja koris. Vairākkārt tika izteikts viedoklis un saukļi par Saeimas atlaišanas nepieciešamību. Pasākums noritēja bez nozīmīgiem starpgadījumiem.

Pēc sapulces Doma laukumā vairāki simti cilvēku devās Saeimas ēkas virzienā. Pie Saeimas izcēlās kautiņš starp nemierniekiem un policijas pārstāvjiem. Saeimas ēka tika apmētāta ar olām, pudelēm, bruģakmeņiem un citiem priekšmetiem. Saeimas ēkai tika izsisti stikli.

Vairāki cilvēki tika ievainoti. Aptuveni pēc stundu ilgas pretošanās pie Saeimas ieradās policijas papildspēki, tika atbrīvota ieeja Saeimā un aizturēti vairāki cilvēki, bet vairāki simti protesta akcijas apmeklētāju atradās ielenkumā starp Saeimu un Doma laukumu. Policijai izdevās atspiest pūli līdz Doma laukumam un nobloķēt Jēkaba ielu.

Pēc Jēkaba ielas atbrīvošanas no protestētājiem turpinājās sadursmes starp protestētājiem un policijas un Militārās policijas pārstāvjiem. Vairākas nemiernieku grupas turpināja īpašuma bojāšanu Vecrīgā.

Nemieros bija vairāk nekā 50 cietušo, no tiem kāds pusaudzis zaudēja aci.

Cietušo skaitā bija 13 policistu. 106 nemiernieki tika aizturēti. Aprēķinātie Rīgas pašvaldības zaudējumi bija ap 50 000 LVL, Saeimas ēkai nodarītie zaudējumi ap 19 000 LVL).

Uz augšu
Back