DP novērojusi, ka nemainīgi nozīmīgu lomu Krievijas izmantoto informācijas resursu saturā aizvadītajā gadā saglabāja regulāru un sistemātisku vēstījumu izplatīšana par Latviju kā «etnokrātiska un rusofobiska režīma pārvaldītu valsti». Šāda vēstījuma veidošanai un uzturēšanai tika izmantota virkne politisko un sabiedrisko notikumu, tajā skaitā Latvijas valdības plānotā pakāpeniskā pāreja uz mācībām latviešu valodā vispārējās izglītības iestādēs.
Publikācijas un sižeti par šo notikumu «ietvēra emocionāli pielādētus izteiksmes līdzekļus, plānoto pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā vispārējās izglītības iestādēs absurdā veidā pielīdzinot genocīdam vai holokaustam», uzskata DP, kuras vērtējumā šī temata lietojuma mērķis bija paust «skaļus pret Latvijas valsti vērstus apgalvojumus», lai tādējādi centos diskreditēt Latvijas tēlu starptautiskajā vidē, kā arī publiskajā telpā attaisnotu Krievijas kā krievu tautības iedzīvotāju Latvijā tiesību «aizstāves» centienus ietekmēt Latvijas iekšpolitiku. Vienlaikus Krievijas izmantoto informācijas resursu saturā ievērojami mazāk esot bijis publikāciju, kurās tiktu analizēti tieši ar skolēnu izglītību saistītie jautājumi vai problēmas.
Saistībā ar 2017.gada pašvaldību vēlēšanām un 2018.gadā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām arvien aktīvāka kļuva politiskās partijas «Latvijas Krievu savienība» (LKS) publiskā darbība. Jau 2017.gada sākumā DP konstatēja, ka LKS varētu kalpot kā platforma Krievijas interesēm atbilstošas politikas realizēšanai Latvijā caur reģistrētu politisku spēku. Kā galvenais darbības virziens tika izvēlēts krievu valodas kā mācību valodas saglabāšana Latvijas vispārējās vidējās izglītības iestādēs līdzšinējā apjomā. Šā mērķa labad esot aktivizējušies ilggadējie partijas aktīvisti, piemēram, Miroslavs Mitrofanovs, Vladimirs Buzajevs, Jurijs Petropavlovskis u.c.