Rīgas domes budžetā katru gadu aug izdevumi uzņēmumam Rīgas Satiksme. Pērn tie bija 86 miljoni eiro, šogad jau 108. Tā ir samaksa par pašvaldības piešķirtajām atlaidēm Rīgas sabiedriskajā transportā skolēniem, 75 gadu vecumu pārdzīvojušiem senioriem un citām pasažieru grupām. Atlaides dod arī nestrādājošajiem pensionāriem, un ne tikai Latvijas. Nestrādājošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi bez maksas var braukt no 63 gadu vecuma, bet Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pensionāri – jau no 55 gadu vecuma. Rīgas domes vadība problēmu nesaskata, taču pamatot, kāpēc citu valstu pilsoņiem ir lielākas priekšrocības, nespēj.
Maksājam par citu valstu pensionāru braucieniem Rīgas sabiedriskajā transportā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pilnu brauciena cenu Rīgas autobusos un trolejbusos maksā mazākā daļa rīdzinieku – pārējiem pilsētas vadība ir piešķīrusi atlaides. Lielākie ieguvēji ir Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pensionāri, jo viņiem iespēja nemaksāt par braucieniem ir jau no piecdesmit piecu gadu vecuma.
Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka sabiedriskajā transportā 100 procentu atlaide ir Rīgā deklarētajiem nestrādājošajiem vecuma pensionāriem, nešķirojot tos pēc pavalstniecības. Līdz ar to Rīgas Satiksme atlaidi piemēro arī tiem rīdziniekiem, kas uzrāda citās valstīs izdotas pensionāru apliecības. Latvijas pilsoņi un nepilsoņi pensionāra statusu iegūst no 63 gadu un 3 mēnešu vecuma. Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi pensionējas ātrāk – sievietes no 55 gadiem, vīrieši no sešdesmit. Līdz ar to viņi tiesības braukt Rīgas sabiedriskajā transportā bez maksas iegūst trīs līdz astoņus gadus ātrāk nekā Latvijas pilsoņi un nepilsoņi.
Rīgas Satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis norāda: «Uz šo brīdi ir 61399 nestrādājoši pensionāri, kas šādu statusu ir ieguvuši, un atbilstoši šim statusam mēs varam paskatīties, cik daudz viņi ir braukājuši. Tas ir ļoti precīzs cipars, bet noapaļojot es teikšu, ka 24 miljonus reižu.»
Saistībā ar citu valstu pensionāriem piešķirtajām atlaidēm Zaķis atbild, ka balstās Rīgas domes izdotajos noteikumos - pirmām kārtām cilvēkam ir jābūt pensionāram (nav noteikts, kādas valsts pilsonim) un otram kritērijam jābūt, ka viņš ir deklarējies Rīgā.
Rīgas domē «Nekā personīga» neizdevās uzzināt, vai pašvaldība ir vērtējusi šīs atšķirības, rēķinājusi, cik pilsētai izmaksās pēc Latvijas likumiem vēl darbspējas vecumā esošo citvalstu pilsoņu pārvadāšana. Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā saka - pašvaldībai neesot tiesību šķirot pensionārus pēc pilsonības, ierobežot to valstu pavalstniekus, kas pensionējas ātrāk, nekā Latvijā noteikts.
«Es domāju, ka Rīgas dome nevar tādā veidā šķirot pensionārus, vienus vai otrus, jo pa lielam visi pensionāri, kas legāli uzturas Latvijā, kuriem te ir personas kodi. Nav svarīgi vai tie ir Latvijas, Krievijas, Gruzijas, Ukrainas, citu valstu pensionāri. Viņi te dzīvo, mums nav nekāda pamata viņus šķirot. Otra lieta - nodrošina arī izdienas pensionāriem. Te nav nekādas politikas vispār. Te ir politiska pozīcija. Kas pastāv šobrīd Rīgas pašvaldībā,» pauž Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs (Saskaņa) Vadims Baraņņiks.
No sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājas Olgas Veidiņas teiktā var noprast, ka Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pensionāri ir pelnījuši atlaides ātrāk, jo viņi ir īpaši nabadzīgi.
«Mēs esam demokrātiska valsts, un tie vecie cilvēki, atvainojiet, viņi uz saviem pleciem iznesa visu Latvijas neatkarību. Gan ar Krievijas, gan Latvijas pilsonību. Un viņi strādāja Latvijas labā. Nu neatņemsim tiem veciem un slimiem kaut kādas pēdējās iespējas normāli dzīvot. Viņiem jau tā viss ir atņemts, ar visiem tiem nodokļiem, visiem tiem PVNiem un visu pārējo.
Ir cilvēks. Vecs, slims, kuram viss ir atņemts, kurš dzīvo nabadzībā. Kurš dzīvo, kurš nevar nopirkt normālu maizi.
Un es nekad pensionāru nedalīšu uz latviešu vai krievu. Tas ir vecs cilvēks, kuram vajag normāli un kārtīgi dzīvot. Atvainojiet,» stāsta Veidiņa.
Vides un reģionālās attīstības ministrijā norāda, ka pašvaldībai nevar aizliegt noteikt atlaides dažādām personu grupām. Likumā ir tikai viens ierobežojums - nedrīkst noteikt atlaides tikai pēc viena kritērija - vai persona ir vai nav deklarējusies pašvaldībā.
Ne Rīgas satiksmei, ne Rīgas domei neesot informācijas, cik daudz ir ārvalstu pilsoņu, atlaižu saņēmēju, kas nav sasnieguši Latvijā noteikto pensijas vecumu. Pēc «Nekā personīga» aplēsēm, šādu cilvēku varētu būt vairāki tūkstoši.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Rīgā pavisam deklarējušies 28 tūkstoši Krievijas pilsoņu un pāris tūkstoši ar Ukrainas un Baltkrievijas pasēm. Ekonomiskās krīzes laikā no 2008.gada līdz 2013.gadam strauji auga nepilsoņu skaits, kas pārgāja Krievijas pilsonībā. Tās pārsvarā bija 55 gadus vecas sievietes. Krievijas pilsonība nodrošināja iespēju saņemt Krievijas pensiju. Arī šobrīd liela daļa no tiem, kas izvēlas Krievijas pilsonību, ir pensijas vecuma cilvēki.
Raidījuma veidotāji norāda: ja pieņem, ka nestrādājoša pensionāra atlaides saņem pieci tūkstoši Krievijas pilsoņu līdz Latvijā noteiktajam pensijas vecumam, tad Rīgas budžetam tas izmaksā 2,3 miljonus eiro gadā.