Premjere no bankām gaida lielāku riska apetīti kreditēšanas jomā

Finanšu ministrijā aģentūru LETA informēja, ka otrdien Siliņas vadībā notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā tika apspriesti jautājumi, kas ir saistīti ar kreditēšanas vides attīstību tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

Sēdē izvērtēja aktuālos datus par kreditēšanas tendencēm un analizēja likumu grozījumu ietekmi uz fizisko personu pārkreditēšanās iespējām. Tāpat tika sākta diskusija par iespējamo turpmāko rīcību attiecībā uz juridisko personu kredītu refinansēšanas regulējumu.

"Mans mērķis ir mazināt birokrātiju un veicināt ekonomisko aktivitāti. Šobrīd kreditēšanas apjomi pieaug - cilvēkiem un uzņēmumiem ir vieglāk piekļūt finansējumam. Tas nozīmē, ka valdības mērķtiecīgs darbs nes rezultātus," sacīja Siliņa.

Tostarp viņa minēja, ka ir atvieglotas prasības fiziskām personām, kā arī strādā refinansēšanas regulējums, un nākamais solis būs atvieglojumi juridiskām personām.

"No bankām sagaidu lielāku riska apetīti, drosmīgākus lēmumus un vēlmi būt soli priekšā digitālā eiro un kriptovalūtas attīstībā. Latvijā ir vajadzīga aktīva kustība tautsaimniecībā, jo īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos," pauž Siliņa.

Sēdē Latvijas Banka sniedza pārskatu par aktuālo situāciju kreditēšanā, īpaši akcentējot tendences saistībā ar pārkreditēšanos.

Latvijas Banka prezentēja jaunākos kreditēšanas aktivitāti raksturojošos rādītājus.

Apkopotie dati liecina, ka 2024.gada ceturtajā ceturksnī un šā gada pirmajā ceturksnī kreditēšana Latvijā sasniedza piekto augstāko nefinanšu privātā sektora kredītportfeļa gada pieauguma tempu eirozonā. Savukārt kredītportfeļa pieaugums tautsaimniecības stagnācijas apstākļos pārsniedza tautsaimniecības pieauguma tempu, sasniedzot 29,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt kreditēšanas pieaugums uzņēmumu sektorā pārsniedza 8% gadā.

Sēdē Ekonomikas ministrija informēja par veiktajiem pasākumiem būvniecības procesa uzlabošanai, lai atvieglotu investīciju projektu attīstību un veicināt dinamiskāku kreditēšanu.

Tika skatīti arī jautājumi saistībā ar iespējamiem risinājumiem turpmākai rīcībai juridisku personu kredītu refinansēšanas jomā ar mērķi sekmēt konkurenci aizdevēju starpā. Kopumā secināts, ka šāds solis, līdzīgi kā fizisko personu kreditēšanas jomā, nestu pozitīvu ieguldījumu tautsaimniecības dalībniekiem, informē ministrijā.

Diskusiju laikā tika uzklausīts arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas skatījums par kreditēšanas vidi un kreditēšanas attīstību Latvijā, un no bankām tuvākajā laikā tiek sagaidīti priekšlikumi un turpmākie soļi, kā uzlabot uzņēmumu mobilitātes iespējas.

Finanšu sektora attīstības padomes sēdē tika pārrunāta arī iepriekšējās darba nedēļas izskaņā notikusī Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) kopējā plenārsēde, kurā tika pieņemts Latvijas sestās kārtas savstarpējās novērtēšanas ziņojums. Latvija kļuva par pirmo valsti, kas novērtēta pēc jaunās, pārskatītās FATF metodoloģijas.

"Esam novērsuši augstos riskus finanšu jomā, un Latvija ir droša un uzticama valsts investīcijām. To apliecina arī Latvijas izvēle būt starp pirmajām valstīm, kas novērtētas pēc jaunajiem FATF standartiem," norāda Siliņa.

Atbilstoši Finanšu sektora attīstības padomes nolikumam Finanšu sektora attīstības padomes locekļi ir Ministru prezidents (padomes priekšsēdētājs), ekonomikas ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Latvijas Bankas prezidents, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācijas valdes priekšsēdētājs, "FinTech Latvija" asociācijas vadītājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents.