Zviedris cer atjaunot uzticību vēlēšanu procesam Latvijā

Kā Zviedris pastāstīja aģentūrai LETA, viņaprāt, ir būtiski padarīt šo procesu saprotamāku un caurspīdīgāku.

Viņš atzina, ka vēlēšanu naktī un arī pirms tās pieredzētais bija ļoti skumjš. Viņš pauda, ka vēl nekad nebija redzējis tik "drūmu situāciju". Viņš salīdzināja situāciju ar gadiem būvētu namu, kuru pēkšņi noposta vētra - sajūta bijusi līdzīga.

Viens no viņa mērķiem ir panākt, lai pieredzējušie speciālisti paliktu sistēmā, nepamestu to un atkārtoti pieteiktos darbam pašvaldību vēlēšanu komisijās. Ir nepieciešami praktiķi un speciālisti, kas pārzina vēlēšanu organizēšanas nianses, sacīja Zviedris.

Tāpat Zviedris norādīja, ka sabiedrība noteikti pieprasīs skaidrību par to, kā tiks skaitītas balsis nākamajās Saeimas vēlēšanās. Viņam pašam ir svarīgi pēc iespējas ātrāk iegūt pārliecību, ka tehnoloģiskās problēmas, kas skāra vēlēšanu sistēmas, ir novērstas. Viņš atzina, ka daļa no tām tika risinātas jau pirms vēlēšanām, taču vēl ir daudz darāmā, lai nodrošinātu, ka vēlēšanu naktī viss noritēs bez traucējumiem.

Ja šādu pārliecību nav iespējams iegūt tuvākajā laikā, viņš uzskata, ka būtu jāapsver iespēja pagarināt sagatavošanās termiņu vēl par diviem gadiem - līdz Eiropas Parlamenta un nākamajām pašvaldību vēlēšanām. "Ja valsts nav gatava nodrošināt uzticamu sistēmu, tad būtu jāatgriežas pie manuālas balsu skaitīšanas, kā tas tika darīts agrāk," viņš sacīja.

Zviedris pauda cerību, ka Latvijā ir pietiekami daudz kompetentu speciālistu, kas spēs izveidot uzticamu sistēmu. Tomēr viņš arī atzina, ka šobrīd bažas, kas viņam bija jau trīs mēnešus pirms vēlēšanām, nav mazinājušās.

"Pārliecību varēs iegūt tikai tad, ja būs skaidri pierādījumi, testi un neatkarīgu ekspertu apstiprinājums par sistēmas drošību un uzticamību," viņš uzsvēra.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka CVK priekšsēdētāja amatam izvirzīts tikai viens kandidāts - Zviedris.

Zviedri izvirzījuši deputāti no "Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības, "Progresīvajiem", Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības.

Par jaunā CVK priekšsēdētāja apstiprināšanu parlaments plāno lemt ceturtdien.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka Zviedrim ir koalīcijas atbalsts, un tāpat atbalstu paudusi daļa no Saeimas opozīcijas.

Jauns CVK priekšsēdētājs jāmeklē, jo iepriekšējā priekšsēdētāja Kristīne Saulīte atkāpās no amata.

Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" nosaka, ka CVK ir pastāvīga un vēlēta valsts institūcija, kuras pienākumos ietilpst Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošana un vadīšana.

CVK sastāvā ir deviņi locekļi. Komisijas priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus - Augstākā tiesa savā plēnumā.

Ja kāds komisijas loceklis izbeidz darbību komisijā, Saeima vai Augstākā tiesa viņa vietā ievēlē citu komisijas locekli.

Saulīte pagājušajā nedēļā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes sākumā paziņoja, ka atkāpsies no amata, taču pēc sēdes jau bija pārdomājusi, sakot, ka vēl nav izlēmusi. Tomēr vēl nedaudz vēlāk Saulīte vērsās Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata. Līdz tam Saeimas valdošās koalīcijas frakcijas arī tika paziņojušas, ka ir vienojušās par Saulītes atsaukšanu no amata.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc vēlēšanām paziņoja, ka vēlēšanu organizēšanā CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) izgāzās, tāpēc jāvērtē amatpersonu atbildība.

Tobrīd VDAA darbu pārraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) saistībā ar nedienām vēlēšanās no amata atstādināja VDAA direktoru Jorenu Liopu, bet vēlāk arī pati paziņoja par demisiju.

Liopa pagaidām nav uzņēmies atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām. Paralēli VDAA ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, apliecināja aģentūrā.

Savukārt Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs žurnālistiem pagājušajā nedēļā norādīja, ka pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo.