Zviedra kandidatūra CVK vadītāja amatam palikusi kā vienīgā

Šodien noslēgusies CVK priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšana.

Zviedri izvirzījuši deputāti no "Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības, "Progresīvajiem", Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības.

Par jaunā CVK priekšsēdētāja apstiprināšanu parlaments plāno lemt ceturtdien, 19.jūnijā.

Jau ziņots, ka jauns CVK priekšsēdētājs jāmeklē, jo iepriekšējā priekšsēdētāja Kristīne Saulīte atkāpās no amata.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka Zviedrim ir koalīcijas atbalsts, un tāpat atbalstu paudusi daļa no Saeimas opozīcijas.

Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" nosaka, ka CVK ir pastāvīga un vēlēta valsts institūcija, kuras pienākumos ietilpst Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošana un vadīšana.

CVK sastāvā ir deviņi locekļi. Komisijas priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus - Augstākā tiesa savā plēnumā.

Ja kāds komisijas loceklis izbeidz darbību komisijā, Saeima vai Augstākā tiesa viņa vietā ievēlē citu komisijas locekli.

Saulīte pagājušajā nedēļā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes sākumā paziņoja, ka atkāpsies no amata, taču pēc sēdes jau bija pārdomājusi, sakot, ka vēl nav izlēmusi. Tomēr vēl nedaudz vēlāk Saulīte vērsās Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata. Līdz tam Saeimas valdošās koalīcijas frakcijas arī tika paziņojušas, ka ir vienojušās par Saulītes atsaukšanu no amata.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc vēlēšanām paziņoja, ka vēlēšanu organizēšanā CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) izgāzās, tāpēc jāvērtē amatpersonu atbildība.

Tobrīd VDAA darbu pārraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) saistībā ar nedienām vēlēšanās no amata atstādināja VDAA direktoru Jorenu Liopu, bet vēlāk arī pati paziņoja par demisiju.

Liopa pagaidām nav uzņēmies atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām. Paralēli VDAA ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, apliecināja aģentūrā.

Savukārt Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs žurnālistiem pagājušajā nedēļā norādīja, ka pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo.