«Ja es būtu ļaunā Krievija» jeb scenārijs, kā Saeimā izveidot Kremlim simpatizējošu koalīciju

Inga Spriņģe FOTO: Vilhelms Meisters

Sociālajā tīklā «Facebook» plašas diskusijas izraisījis žurnālistikas pētniecības centra «Re:Baltica» vadītājas Ingas Spriņģes ieraksts, kas sākas ar vārdiem «Ja es būtu ļaunā Krievija».

Spriņģe pašlaik strādā pie pētījuma par Rīgas domi un «Facebook» dalījusies ar galvenajiem punktiem, kuri Latvijas politikā varētu būt izdevīgi Krievijai.

Lai gan dažiem šķiet, ka pētnieces paustais izklausās pēc sazvērestības teorijas, jo visam viņas minētajam nepieciešami pierādījumi, daudzi uzskata, ka Spriņģe beidzot ir pateikusi to, kas visiem jau ir bijis skaidrs. Spriediet paši!

Ja es būtu ļaunā Krievija, kas vēlas iegūt lielāku ietekmi Latvijā, es:

1. Lūgtu Nilam Ušakovam kļūt proeiropeiskākam, lai piesaistītu vairāk latviešu vēlētāju balsis. Tas nozīmē lauzt līgumu ar Putina partiju (darīts). Sākt rakstīt savos soc.tīklos info arī latviski (darīts). Uzbūvēt sev paklausīgu (sociālo) mediju tīklu, lai būtu neatkarīgs no komerciālajiem medijiem un to piedāvātās kritiskās informācijas par Rīgas mēru (darīts);

2. Ja Ušakovs kļūst «latviskāks», tas nozīmē, ka no viņa novērsīsies daļa Latvijas krieviski runājošo. Lai nezaudētu šīs balsis, es piedāvātu alternatīvu kandidātu. Piemēram, Tatjanu Ždanoku. ES pensiju viņa sev jau ir nopelnījusi, tādēļ par vecumdienām nav jāuztraucas. Viņa ir diezgan ilgi bijusi Krievijas valdības TV kanālos un apnikusi auditorijai, tādēļ vajag jaunas asinis. Viņu var aizstāt Andrejs Mamikins - simpātisks, māk labi runāt, jo ir bijušais žurnālists, jaunāks un vīrietis. Mamikins arī paliek, kā Krievijas politikas atbalstītājs Eiroparlamentā, tādēļ Ždanoku var «palaist» mājās;

3. Piesaistot vairāk latviešu vēlētāju balsu, «Saskaņai» šobrīd ir diezgan liela varbūtība beidzot nokļūt valdībā. Vēl viens pluss ir spēcīgas «latviešu» partijas trūkums. «Vienotība» asiņo. Jaunās partijas (vismaz šobrīd) ir pārāk mazas;

4. Veiksmīgai priekšvēlēšanu kampaņai es izmantotu Ušakovu. Viņš joprojām paliktu Rīgas mērs, jo tur ir nauda, taču būtu partijas seja reklāmās un medijos. Līdzīgi kā Aivars Lembergs bija ZZS «premjera kandidāts», kas viņam ļāva piedalīties visās priekšvēlēšanu diskusijās un savākt vēlētāju simpātijas ZZS. Lembergs (un Ušakovs) ir ļoti labi demagogi, masām tādi patīk;

5. Tā kā man nav sirdsapziņas, es arī nedaudz «piepalīdzētu», izmantojot sociālos medijus. Latvijas uzraugi nespēj izkontrolēt, kādas ziņas parādās FB, Twitter utt. Saeimas politiķi neko nav darījuši, lai mainītu likumu un noteiktu stingrākus ierobežojumus soc. mediju saturam.

Viltus ziņas būtu gudri veidotas. Pieredze mums ir jau no iejaukšanās ASV vēlēšanās. Mēs izveidosim fake profilus, kas veidos draugu kopas, kuras izplatīs konkrētu vēstījumu. Mums ir spēcīga komanda, kas labi pieprot šo darbu. Ne velti Sputņik «normālās» ziņas gatavo vietējie reportieri, bet propagandas raksti tiek piesūtīti no Maskavas. Jo tos jāprot veidot. Un mēs protam;

6. Ja vajadzēs, mēs FB par maksu promotēsim vai nomelnosim konkrētus kandidātus. Pierādīt to nav iespējams, ja vien FB neizpauž šādu informāciju. Šobrīd izskatās, ka FB «caurspīdīguma» politika stāsies spēkā tikai šā gada beigās. Tātad pēc LV Saeimas vēlēšanām;

7. Iegūstot pārliecinošu vairākumu Saeimas vēlēšanās, es izmantotu naratīvu - «vairākums iedzīvotāju par mums balsoja, tādēļ neveram nerespektēt viņu viedokli».

Uz augšu
Back