KNAB: Esošā kārtība atsevišķās pašvaldībās rada riskus pārmērīgai naudas ietekmei uz vēlēšanām (1)

KNAB Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” atzīst, ka atsevišķās pašvaldībās tas rada riskus pārmērīgai naudas varas ietekmei uz vēlēšanām. Tos mazināt varētu, nākotnē grozot likumus, piemēram, konkrētas pilsētas vai novada vēlēšanu kampaņā reklāmai limitus nosakot, balstoties uz vietējo vēlētāju skaitu. Partiju viedokļi par šādu ieceri gan būtiski atšķiras.

Priekšvēlēšanu izdevumu apmēru katrai partijai šogad aprēķina šādi: ņem aizpagājušā, 2023.gada vidējo mēnešalgu, sareizinot ar koeficientu 0,0004, un piemēro to balsstiesīgo skaitam pašvaldībā pagājušo vēlēšanu laikā. Ja partija startē vairākās pašvaldībās, kā tas lielākoties arī notiek, to visu skaita kopā.

Piemēram, partija, kas startē tikai Rīgā, šogad limitētajiem tēriņiem drīkst atvēlēt teju 260 tūkstošus eiro, bet, startējot tikai Olainē – 7,5 tūkstošus. Startējot Valmieras novadā, partijas tēriņus var audzēt vēl par 25 tūkstošiem eiro. Iesniedzot sarakstu Liepājā, limits palielinās par 28 tūkstošiem eiro.

Turklāt šie limiti nenozīmē, ka tie tiks iztērēti konkrētajā pašvaldībā – partijas šobrīd var brīvi izvēlēties, kā limitu “apgūt”.

Piemēram, Latvijas Atdzimšanas partija, kas iesniegusi viena cilvēka sarakstu Rīgā un piedalās vēlēšanās arī Siguldā, teorētiski drīkstētu iztērēt visus tai atļautos 275 tūkstošus eiro tikai Siguldā. Nepiesakot sarakstu Rīgā, tās tēriņi nevarētu pārsniegt 15 tūkstošus eiro.

Visticamāk, šādi prāta vingrinājumi nav tikai teorētiski. Latvijas Zaļā partija šobrīd ir iztērējusi 43 procentus sava limita jeb 163 tūkstošus eiro. Lauvas tiesu no tā veido vides reklāma Jūrmalā, kur Gata Trukšņa vadītā saraksta kampaņai partija plāno iztērēt 130 tūkstošus eiro, liecina KNAB aprēķini. Salīdzinājumam – reģionālā partija “Jūrmala – mūsu mājas” visiem saviem limitētajiem izdevumiem kopā nedrīkst iztērēt vairāk kā 22,5 tūkstošus eiro.

Latvijas Zaļās partijas vadītājs (LZP) Edgars Tavars, vaicāts, vai partijas mērķis, iesniedzot četru cilvēku sarakstu Liepājā vai tikai vienu kandidāti Valmierā, bija tieši aģitācijas limita palielināšana, lai to varētu novirzīt Jūrmalai, to gan noliedz:

“Tā ir mūsu cilvēku izšķiršanās. Mūsu ambīcija Valmieras valstspilsētā ir maksimums viens mandāts. Mēs novērtējam reāli situāciju.”

KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma apstiprina, ka, lai gan likums nav pārkāpts, reģionālās partijas regulāri sūdzas par netaisnību: “Varu noteikti apstiprināt, ka ienāk sūdzības vai tās var nosaukt par signāliem no tādām mazākām partijām, kuras, protams, ar esošu situāciju pirms katrām pašvaldību vēlēšanām ir neapmierinātas. Jo faktiski uzskata, ka no viņu puses, no viņu perspektīvas viņi ir tādā sliktākā konkurētspējas situācijā pret lielajām politiskajām partijām, kurām ir lielāki resursi, kuras ir pieteikušas vairākos vēlēšanu apgabalos vai vairākās pašvaldībās savus deputātu kandidātu sarakstus. Tām ir augsti limiti un arī ir finanšu resursi, lai veidotu savas kampaņas.”

KNAB pārstāves ieskatā, ja būtu politiskā griba, Saeima varētu pieņemt likuma grozījumus, kas būtu spēkā jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Jaunajiem ierobežojumiem gan būtu jābūt tādiem, lai tos spētu izkontrolēt KNAB un saprast pašas partijas, kas seko līdzi saviem tēriņiem.

“Ja mēs redzam, ka tāda situācija atkārtojas, tad, protams, nepieciešams pārskatīt regulējumu, kas nosaka šobrīd priekšvēlēšanu izdevumu apmēru. Un, iespējams, tieši vides reklāma ir šis reklāmas veids, kuru var atsevišķi noregulēt kā izņēmumu, pieņemsim, nosakot, ka limits ir rēķināts uz katru pašvaldību tieši attiecībā uz vides reklāmas izvietošana. Izņemot, pieņemsim, mobilo reklāmu. Tādā veidā veiksmīgi varētu, es domāju, izkontrolēt šo limitu,” pauž Raituma.

Tavars, kurš ir arī Saeimas “Apvienotā saraksta” frakcijas vadītājs, atbalstu šādai idejai paust nesteidz: “Ja mēs uzliekam, piemēram, pie Mārupes uz Jūrmalas šosejas vides reklāmu, Latvijas Zaļās partijas reklāmu. Kam mēs viņu pieskaitām – Jūrmalai vai Mārupei-Babītei? (..) Vai mēs esam par to, ka cilvēkiem ir izvēle? Mēs noteikti atbalstām to, ka cilvēkiem ir izvēle, lai cilvēkiem ir pēc iespējas plašāka izvēle. Un ja kāds nav rezervējis vides reklāmas Jūrmalā – nu piedodiet atvainojiet, man nav jāatbild par citu politisko partiju taktiku.”

LZP šobrīd pēc pieteiktajiem limitētajiem tēriņiem ir trešajā vietā no visām partijām. Otrajā vietā ar 197 tūkstošiem eiro ir “Jaunā Vienotība” (JV). Vides reklāmai tā vismaz pagaidām tērē piekto daļu no šīs summas. Lielāka tēriņu pozīcija – 87 tūkstoši eiro – ir radio reklāmas.

JV ģenerālsekretāre Signe Jantone atzīst, ka galvenokārt tās attiecas uz Rīgas mēra Viļna Ķirša vadītā saraksta kampaņu. Taču apvienība kandidē daudzviet Latvijā, un saprast, cik naudas aiziet katrai konkrētajai kampaņai, esot iespējams.

“Mēs savā organizācijā esam iedibinājuši, ka mēs līdz centam precīzi jau katrai pašvaldībai, katram sarakstam precīzi norādām, kurā reģionā katrs tēriņš ir. Vai tā ir vides reklāma, vai tā ir avīze, vai tas ir radio – katram sarakstam ir precīzi norādīts, kas uz viņu attiecināms, kādi tēriņi. (..) Tehniski tas ir iespējams, un tā mēs strādājam ikdienā. Iespējams, ja būtu kaut kādas sarežģītas situācijas, uz robežas kaut kādām vides reklāmām, iespējams, ka tur varētu būt jautājumi. Bet šobrīd mēs tiekam galā un varam katram katram izdevumam piefiksēt, uz kuru sarakstu tas attiecas,” uzskata Jantone.

Lielākie tēriņi gan vides reklāmai, gan kopumā šobrīd ir partijai “Latvija pirmajā vietā” (LPV). No limitētajiem tēriņiem pieteiktajiem 300 tūkstošiem eiro 180 tūkstošus partija atvēl videi, bet gandrīz 90 tūkstošus – radio reklāmām. Partijas vadītājs Ainārs Šlesers atzīst – galvenokārt viņi koncentrējas uz viņa paša vadīto Rīgas kampaņu. Šlesers arī apgalvo, ka vides reklāmai LPV netērē tikai Rīgā: “Jūrmalā nav vietas. Mēs gribējām, bet diemžēl tur viss ir izpirkts. Tāpat citās pašvaldībās ir aizliegts, kur mēs neko nevaram ielikt. Bet ir pašvaldības, piemēram, Jēkabpilī, kur mēs pietiekoši aktīvi reklamēsimies, arī ir dažādi plakāti. Tas ir atkarīgs no konkrētās pašvaldības, no konkrētās komandas un, protams, arī no spējas piesaistīt atbalstītājus.”

Jautāts par ideju noteikt stingrākus limitus vides reklāmai, Šlesers paziņo, ka tā partijai nemaz neesot būtiska – galvenā auditorija viņiem esot sociālajos tīklos.

Te gan jāpiebilst, ka LPV Rīgā ir ieplānojusi arī masu pasākumu, ko jau sākusi reklamēt – grupas “Jumprava” bezmaksas koncertu Andrejsalā. Tā plānotās izmaksas KNAB vēl nav saņēmis. Vaicāts, vai arī pats kāps uz skatuves, Šlesers saka: par to vēl domāšot.

Nedaudz virs 100 tūkstošiem eiro aģitācijai šobrīd ir iztērējuši vēl tikai divi spēki – Apvienotais saraksts, kas vides reklāmai atvēlējis 70 tūkstošus eiro, un partija “Stabilitātei”, kuras izdevumu lielākā pozīcija ir 50 tūkstoši eiro reklāmai presē.