Krievija sola adekvāti atbildēt uz Lietuvas publiskoto «Magņitska sarakstu»

Krievijas prezidents Vladimirs Putins. 28.decembris, 2017

FOTO: ALEXEI DRUZHININ / TASS

Maskava solījusi atbildēt uz Lietuvas šonedēļ publiskoto «Magņitska sarakstu», izveidojot to Lietuvas pilsoņu sarakstu, kuriem tiks noteikts aizliegums iebraukt Krievijā.

Jau ziņots, ka Lietuvas Migrācijas departaments pirmdien internetā publiskoja pagājušajā nedēļā apstiprināto Krievijas pilsoņu sarakstu, kuriem nebūs atļauts iebraukt Lietuvā saskaņā ar tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukšanu ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem.

Krievijas Ārlietu ministrija šo Lietuvas soli vērtējusi kā «kārtējos Viļņas centienus par katru cenu izrādīt naidīgumu pret Krieviju».

«Kā parasti līdzīgās situācijās, mēs rīkosimies pēc savstarpējības principa. Izraudzīties kandidātus, kuriem būs aizliegts iebraukt Krievijā, nebūs grūti. Lietuvā viņu pašlaik ir pilnīgi pietiekami,» teikts atbildē, ko ziņu aģentūrai BNS atsūtījusi Krievijas Ārlietu ministrija.

Jau ziņots, ka Lietuvas Seims 16.novembrī pieņēma tā dēvēto Magņitska likumu. Par tā pieņemšanu balsoja 91 deputāts, kas piedalījās parlamenta sēdē, neviens nebija pret un neatturējās. Likums stājās spēkā 1.janvārī, bet aizvadītajā piektdienā iekšlietu ministrs Eimutis Misjūns apstiprināja Lietuvas Magņitska sarakstu, kas veidots saskaņā ar Ārlietu ministrijas ieteikumiem.

Starp 49 sarakstā iekļautajiem Krievijas pilsoņiem lasāms Čečenijas republikas vadītāja Ramzana Kadirova vārds. Tajā iekļauts arī Krievijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins, bijušais Krievijas Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs vietnieks Oļegs Logunovs, kurš pārraudzīja ieslodzījumā mirušā fonda «Hermitage Capital» jurista Sergeja Magņitska lietu, vairāki tiesneši, Maskavas nodokļu inspekcijas vadītāji, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, ierēdņi un citas personas.

Lietuva ir piektā valsts pasaulē, kas pieņēma šādu likumdošanas aktu. «Magņitska likumi» jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā, Igaunijā un Kanādā.

Advokāts Sergejs Magņitskis savulaik atklāja, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Tiek uzskatīts, ka šīs personas atriebjoties organizējušas jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.

Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad advokāts bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņu būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Uz augšu