«Islāma valsts» ir padzīta, taču Mosulā dzīve nav atgriezusies ierastajās sliedēs. Uz vecpilsētas ielām ir tonnām gruvešu, daudzviet atrodamas sprāgstvielas un neizsprāguši lādiņi. Pilsētas atjaunošana prasīs gadus, bet tā ir tikai viena no vietām, kas piedzīvojušas šāda veida iznīcību. Irākas valdība aprēķinājusi, ka pārbūve visā valstī izmaksās 100 miljardus ASV dolāru, taču Mosulas amatpersonas uzskata, ka šāda summa būs vajadzīga viņu pilsētai vien, raksta aģentūra AP.
Irākas armija un ASV vadītā koalīcija pagājušogad svinēja uzvaru pār «Islāma valsti», ko pēc trīs gadus ilgas cīņas izdevās padzīt no Mosulas. Atgriežoties pavērās visai drūma aina, tomēr naudu neviens nesteidzas piedāvāt.
Trampa administrācija paziņojusi, ka par pilsētas rekonstrukciju maksāt negrasoties. Tikmēr Irāka cer uz Saūda Arābijas un citu Persijas līča valstu, kā arī Irānas atbalstu.
ANO apņēmusies daļēji atjaunot infrastruktūru apmēram 20 ciemos un pilsētās Irākā, taču atvēlētais finansējums nosegs tikai mazu daļu no izmaksām. Tāpēc daudziem irākiešiem nāksies ķerties pie saviem personīgajiem ietaupījumiem, lai saglābtu savas mājas un veikalus.
Gandrīz visos bijušajos «Islāma valsts» bastionos nepieciešama pārbūve.
Jo ilgāku laiku aizņems atjaunošana, jo ilgāk mājās nevarēs atgriezties no karadarbības aizbēgušie civiliedzīvotāji. Aptuveni 2,7 miljoni irākiešu atgriezušies atpakaļ pilsētās un ciemos, no kuriem pērn tika padzīti «Islāma valsts» kaujinieki. Taču vēl vairāk nekā trīs miljoni to vēl nevar izdarīt.
Vissmagāk cietusi tieši Mosula. ANO lēš, ka tur jāatjauno vai jāpārbūvē 40 000 māju. Tamdēļ mājās nevar atgriezties apmēram 600 000 iedzīvotāju - ievērojama daļa no diviem miljoniem cilvēku, kuri kādreiz mitinājās Mosulā.
Korupcija un konflikti starp reliģiskajām kopienām situāciju padara vēl sarežģītāku. Visvairāk cietušas teritorijas, kurās vairums iedzīvotāju ir sunnīti, kamēr Bagdādes valdībā dominē šiīti. Sunnītu kopienas pauž bažas, ka viņus pametīs likteņa varā un palikušais rūgtums novedīs pie jaunas kaujinieku paaudzes veidošanās.
«Atbildība par rekonstrukcijas izmaksām gulstas uz starptautiskās kopienas pleciem,» norāda Mosulas pašvaldības vadītājs Abdulsatars al-Habu. Ja Mosulu nepārbūvēs, «tas novedīs pie terorisma atdzimšanas», viņš uzskata.
Pārbūves galvenais dzinējspēks ir ANO attīstības aģentūras UNDP stabilizācijas programma, kuras mērķis ir atjaunot infrastruktūru, nodrošināt ūdens un strāvas padevi skolās un daļā māju. Līdz šim programma savākusi apmēram 392 miljonus dolāru, no kuriem apmēram trešdaļu sniegušas ASV.
Kopumā Vašingtona kopš 2014.gada Irākas atjaunošanā ieguldījusi 265 miljonus, neskaitot humāno palīdzību 1,7 miljardu dolāru apmērā. Tomēr summa šķiet krietni pieticīgāka, ja to salīdzina ar 14,3 miljardiem dolāru, ko ASV iztērēja kaujās ar «Islāma valsts» kaujiniekiem Irākā un Sīrijā.
ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons norādījis, ka ASV vairs neiesaistīšoties «valstu būvēšanā», īpaši tāpēc, ka iepriekšējie ieguldījumi Irākas rekonstrukcijā neesot nesuši gaidītos uzlabojumus, turklāt daļa līdzekļu zaudēti korupcijas un izsaimniekošanas dēļ.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)